VAK aktualitātes 2014.g. jūlijs.

„Lucavsala ir sapnis Rīgas vidū” teicis mūsu dzejnieks Ojārs
Vācietis. Šī vieta patiešām ir zaļa oāze piedūmotās un
automašīnām pārpildītās Rīgas vidū, kur jebkurš rīdzinieks
var justies kā laukos, esot tikai 10 minūšu brauciena attālumā no
Rīgas centra, arī gaiss šeit ir daudz tīrāks. Tomēr drīzumā
situācija var mainīties, jo Rīgas Dome rīt, 8.jūlijā 14:00
sēdē lems par to vai PĀRDOT LUCAVSALAS teritoriju izsolē. Tāpēc
Ģimenes dārziņu apvienība „Jumpravsala”, VAK (Vides
Aizsardzības Klubs) un jauniešu kustība „Lucavsalas ekokopiena”
13.00 pie Rīgas domes rīkos piketu pret Lucavsalas privatizāciju.

Īpašu sašutumu izraisījusi Rīgas domes attīstības komitejas
rīcība, kas vēl pagājušajā rudenī 10. oktobra sabiedriskajā
apspriešanā solīja, ka Lucavsalā vismaz 7 gadus nekāda apbūve
nav plānota un šā gada pavasarī, kad daudzi cilvēki sev
izvēlējās dārziņus, tika solīts, ka no nākamā gada tiks
slēgti līgumi uz ilgāku termiņu. Bet tā vietā šī pati komisija
jūnija beigās aizliedza izsniegt nomā dārzus un lūdza Rīgas domi
nodot izsolē Lucavsalu un vēl vairākas pašvaldības īpašumā
esošas zaļās zonas teritorijas. Akcijas organizatori vāks
parakstus par šīs komitejas locekļu atstādināšanu no ieņemamā
amata. Gadījumā, ja Lucavsalu un citas zaļās zonas teritorijas
tomēr nolems privatizēt, akcijas organizatori plāno organizēt
aģitāciju pret visām partijām, kuru pārstāvji būs balsojušas
par Lucavsalas nodošanu izsolē.

Dārzkopībai Lucavsala izmantota jau no 17. gadsimta, kad šeit
atradušies Rīgas sieviešu klostera kāpostu dārzi. Pirmās
dokumentālās liecības, kur apliecināts , ka Lucavsalas un
Jumpravsalas teritorijā atradušies sabiedriski pieejami augļu un
sakņu dārzi , ir no 1880.-1885. gada. Pašreizējais dārziņu
plānojums izveidots 1947. gadā.

Līdz „trekno gadu” būvniecības bumam šeit bija plaukstoši
ģimeņu dārziņi. Šajos gados Rīgas dome uzsāka sistemātisku
teroru pret dārziņu kopējiem, katru gadu pie līgumu
parakstīšanas draudot, ka šis gads būšot pēdējais. Neredzot
stabilitāti un perspektīvu savam darbam daudzi dārziņu nomnieki no
zemes atteicās, kā rezultātā daļa dārziņu patiešām ir
aizaugusi. Tomēr sakoptie dod iespēju daudziem simtiem rīdzinieku
ģimeņu saglabāt saikni ar dabu arī dzīvojot Rīgā, izaudzēt sev
veselīgus augļus un dārzeņus, audzināt bērnus tīrā vidē, un
kā uzskata akcijas organizatori arī pamestos dārziņus cilvēki
sakoptu, ja vien tiktu slēgti līgumi uz garāku termiņu un
Lucavsalas dārziņi Rīgas pilsētas attīstības plānā tiktu
iekļauti kā zaļā zona. Lucavsalā atrodas ievērojamas dabas un
kultūrvēstures vērtības.  Arī Lucavsalas ābeļdārzi ir
nozīmīga mūsu ģenētiskā mantojuma sastāvdaļa.

Pilsētu dārzkopība (/Urban Gardening/) kļūst arvien populārāka
daudzās Rietumeiropas un ASV pilsētās. Ģimeņu dārziņi ir arī
Londonas un Berlīnes centrā. Akcijas organizatori ir neizpratnē,
kāpēc Rīgai vajadzētu būt izņēmumam. Lucavsalā arvien vairāk
dārzus nomā gados jauni, zaļi domājoši cilvēki. Daudzi no šiem
jauniešiem ir apvienojušies sabiedriskā kustībā „Lucavsalas
ekokopiena”, kuras ietvaros Lucavsalas daārziņos ir rīkotas
talkas, pašaudzēto sēklu un stādu maiņas pasākumi, koncerts,
Jāņu ielīgošana, dažādi dziesmu vakari un citi sabiedrībai
vajadzīgi pasākumi. Lucavsalas ekokopiena ir sākusi savu dalību
kā viena no 6 kopienām visā Latvijā Kopienu Atbalsta
Pilotprojektā. Būtu skumji ja visas šīs ieceres un iestrādnes
tiktu sagrautas dažu funkcionāru alkatības dēļ, atzīst
Lucavsalas ekokopienas pārstāvji. Tāpēc viņi aicina cilvēkus
nepalikt malā un atbalstīt Lucavsalas aizstāvju rīkoto akciju.
Ar cieņu, Jānis Puntulis.
________________________________________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gatavojamies piketam nākošotrdien 8.
jūlijā ap 14 - protests pret Lucavsalas pārdošanu!


Nākošsestdien talka Vaives upes tīrīšana- būšot skaists laiks,dodamies.
Sākums pulcējamies 10.00 pie Vaives dzirnavām Cēsu apk.
Darbs līdz kādiem 15.00, lielā talkas zupa, līdzi parastais upes
talkas aprīkojums-drēbes un apvi kuras nav žēl pilnībā samērcēt
Vakarā iespēja doties uz Imantdienu kocertu, ja esat ar mieru gulēt
teltīs tad paliekam un pavadam jaukas brīvdienas skaistajā novadā.

 

Protestējot pret Rīgas domes vairākuma īstenoto pašvaldības īpašumu
izpārdošanas kampaņu, „Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti šodien
atteicās piedalīties Pilsētas īpašuma komitejas sēdē. Tādejādi netika
savākts dalībnieku kvorums, un sēde bija jāatceļ.
Tajā bija paredzēts atbalstīt vairāku pilsētas nekustāmo īpašumu pārdošanu
- to vidū vairāk nekā 100 ha Lucavsalas zemes un dārzkopības kooperatīvus
Jumpravsalā. Lai varētu pārdot zemi Dainas ielā 8, šodien tika paredzēts
atbalstīt tās atsavināšanu. Līdz šim Dainas ielā bija plānots celt
pašvaldības bērnu dārzu. Līdzīgi sēdes darba kārtībā bija iekļauta zemes
Tallinas ielā 6 un 10 atsavināšana, kur vēl pirms gada bija plānota bērnu
dārza celtniecība.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka Rīgā tiek īstenota pilsētas īpašumu
izpārdošanas kampaņa, lai papildinātu budžetu, kura deficīts izaudzis
nesaimnieciskas darbības rezultātā.
„Rīgas pašvaldības īpašums pieder rīdziniekiem, to nedrīkst izpārdot, lai
labotu valdošās koalīcijas saimniekošanas kļūdas”, uzskata Rīgas domes
deputāts Valdis Gavars.
Deputāts cer, ka sēdes atcelšana kvoruma trūkuma dēļ rosinās Saskaņas
centra un Gods kalpot Rīgai deputātus aktīvāk apmeklēt komiteju sēdes.

Nils Josts,
RD „Vienotības” frakcijas sabiedrisko attiecību speciālists

Jus sanemat so e-pastu, jo Jusu adrese ir ieklauta partijas Vienotiba Rigas
nodalas diskusiju vestkopa. Ja nevelaties turpmak sanemt Vienotibas
saraksti, sutiet pieprasijumu uz This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

 

 

 

 

 

 

VAK aktualitātes 2014.g. jūnijs.

 

1. Pirmdien 2.junijā tiesa-SIA Corvus grib piedzīt no VAK zaudējumus,
tapēc ka VAK uzrakstīja vēstuli VVD par uzņemuma veiktajiem
pārkāpumiem, un VVD apturēja šī uzēnmuma darbību. Kas ir brīvs nāciet
veidojiet skatītājus zālē.
Pulksten 14.00 Rīgas pilsētas centra rajona tiesa 11.zāle Abrenes iela 3
P.S Drošibas pēc paņemiet līdz pasi vai ID karti

 


2. 5. jūnijā Ventas upes talka Kuldīgā. Būšot ļoti silts. Kas tai
dienā nestrādā lūdzu piesakieties pie Elitas

 

 

 

 

 

Dabas izvarošanu AS "Latvijas Valsts meži" platībās ir jāaptur!!!

 

Lai gan jau sen tiek runāts par kailciršu koncentrācijas nevēlamo ietekmi uz dabu, arī par nepieciešamību aizliegt vai vismaz būtiski ierobežot mežizstrādes darbības pavasarī putnu ligzdošanas laikā, tomēr AS "Latvijas Valsts meži" kā vienmēr atbild, ka "tautai vajag darbu, ka harvesteri pirkti uz kredītiem, bet kredītus jāmaksā arī pavasaros"...

Tomēr patiesība ir savādāka - AS "Latvijas Valsts meži" nestrādā neviens mežstrādnieks, visus darbus paveic privātie līgumpartneri, kas dažkārt ir uzņēmumi ar būtisku ārzemju kapitāla daļu, arī harvesteri ražoti ārvalstīs un visbiežāk pirkti par ārvalstniekiem piederošās bankās izsniegtiem kredītiem. Skaidrs, ka ikviena privātā uzņēmuma mērķis ir maksimāla peļņa, nevis maksimālās algas strādājošajiem. Nezinu arī nevienu pietiekami lielu mežizstrādes uzņēmumu, kurš piederētu tajā strādājošajiem. Tātad faktiski lielāko daļu no valsts mežu ciršanā iegūtās naudas saņem ārvalstu vai Latvijas (bieži nelatviskas izcelsmes) uzņēmēji (daudzus no viņiem agrākos laikos sauca par kulakiem, spekulantiem, valsts apkrāpējiem un sodīja kā nu kuros laikos bija pieņemts), bet algās tiek izmaksāts minimums, lai tikai atrastu pietiekamu strādnieku skaitu.

Turklāt atcerēsimies, ka mūsdienās - harvesteru laikmetā mežizstrādē nav vajadzīgs liels strādājošo skaits, 5-10 cilvēku brigāde dažu dienu laikā var pat 100 un vairāk ha mežu pārvērst iznīcībā...

Tajā pat laikā AS "Latvijas Valsts meži" pat nesāk diskusiju par esošās kārtības maiņu, par meža ciršanas apjomu būtisku mazināšanu un sadarbības ar līgumpartneriem izbeigsanu, pieņemot paši darbā visus mežā strādājošos, no kā iegūtu gan valsts (būtu pašiem sava tehnika un pilna kontrole pār to, nebūtu jāmaksā privātfirmām, kuras pēc tam mēdz arī nodokļus palikt parādā), gan strādājošie (ikviens mūsdienās neapšauba, ka valsts iestādēs darbs ir stabilāks, ir vieglāk panākt strādājošo tiesību ievērošanu, algas varbūt nav ļoti lielas, bet ir droši zināms, ka alga būs tam paredzētajā laikā un apjomā un nodokļi tiks samaksāti, ka būs iespēja pie vajadzības saņemt slimības pabalstu, bet reizi gadā reāli pienāksies apmaksāts atvaļinājums, kas daudziem privātajiem darba devējiem joprojām dzīvē netiek īstenots)...


Tā nu no vispārējas diskusijas pārejam pie faktiem.

2014.gada pavasarī jau izstrādātas lielas mežu masīvu platības Elejas apkārtnē, lai gan tie ir vieni no retajiem vienlaidus mežiem Zemgales novadā, turklāt apkārtnē atrodas vairāki mikroliegumi putnu sugu aizsardzībai, vairāki dižkoki, daudz nogabalu ar ļoti vecām mežaudzēm, par kuru saglabāšanu joprojām cīņa nav noslēgusies.

Mežizstrāde šogad aprīlī (vietām arī maijā) turpinājusies Elejas apkārtnē Vilces pagastā gar Blankenfeldes ceļu, arī Vilces pagastā valsts meža 239.kvartālā blakus jau 2012-2013.gada kailcirtēm, gan arī uz Sidrabes upes pusi netālu no bijušā Tīsu armijas poligona, kur plānota ciršana vēl 2014.gada jūnijā.

Diemžēl daudzviet koksnes treilerēšanas ceļš plānots caur ļoti vecām un potenciāli vērtīgām mežaudzēm, daudzviet arī ciršanai pakļautajās mežaudzēs sastopami bioloģiski vērtīgu mežu elementi.

2014.gada februārī jau notikusi diskusiju starp vietējiem vides aizsardzības aktīvistiem un AS "Latvijas Valsts meži",, panākta vienošanās par 17ha meža saglabāšanu, tomēr patiesībā aizsardzība nepieciešama vēl vairākiem simtiem hektāru meža, kuru lielai daļai kvalitāte ir tuva dabisko meža biotopu kvalitātes kritērijiem.

Vides Aizsardzības klubs oficiāli iesaistās akcijā par Elejas apkārtnes Tīsu meža masīva saglabāšanu pilnā apjomā un kvalitātē, prasot atteikties no vairuma kailciršu kā arī apturēt mežizstrādes darbus laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Tāpat arī Vides Aizsardzības klubs pieprasa rīkot publisko apspriešanu katrā pagastā, uzklausot vietējās pašvaldības un iedzīvotāju viedokļus.

Vides Aizsardzības klubs atgādina, ka mežiem ir ne tikai ekomoniska funkcija, aicinot neizmirst par mežiem kā dabas bagātību un arī par mežu rekreācijas resursiem un kultūrvēsturiskām vērtībām mežos un pašiem mežiem kā kultūrvēstures vērtību.

Vides Aizsardzības klubs pauž satraukumu, ka turpinot mežizstrādi pašreizējos tempos un veidā, nākotnē Latvijā gaidāma būtiska un vismaz vidējā termiņā neatgriezeniska mežu bioloģiskās vērtības samazināšanās, kā rezultātā Eiropas Savienība varēs arī piemērot Latvijai soda sankcijas, kas pēc apjoma pat pārsniegs finansiālo guvumu no Latvijas mežu izlaupīšanas.

Diemžēl, ļoti iespējams, ka šo soda naudu reāli maksās Latvijas tauta, bet vainīgie turpinās uzdzīvi ārvalstīs...

Tomēr mēs esam šeit, mēs zaļie nekur svešumā nebrauksim, bet cīnīsimies par Latvijas dabas vērtību saglabāšanu, esot gatavi par to maksāt visskarbākās cenas, jo daba ir mūsu Latvijas pamatvērtība, dabas aizsardzība ir nākamā prioritāte pēc Latvijas valstiskuma aizsardzības, materiālās vērtības atstājot zemāk.


Noslēgumā dažas gluži vai ultimatīvas prasības AS "Latvijas Valsts meži" un Zemkopības ministrijai:
1. Samazināt ciršanas apjomus valsts mežos
2. Pakāpeniski samazināt kailcirtēs nocirsto platību īpatsvaru, ilgtermiņā kaicirtēs cērtot ne vairāk par 30% no visu cirsmu platībām, pārējās platībās veicot izlases cirtes un attīstot mūžīgā meža koncepciju

3. Saglabāt visus dabiskos meža biotopus, tajos par absolūtu prioritati nosakot dabas aizsardzību
4. Pirms jebkuras platības paredzēsanas ciršanai, veikt rūpīgu biotopu inventarizāciju tajā un tai piegulošajās platībās
5. Ierobežot ārvalstu kapitāla ieplūšanu mežsaimniecībā, jo meži ir mūsu, labumu no ciršanas jāgūst mums, citādi ciršanu pilnībā jāaizliedz, jo neviena valsts neatdod savus resursus svešzemniekiem.
6. AS "Latvijas Valsts meži" jākļūst par tiešo darba devēju ikvienam valsts mežos strādājošajam
7. Valsts meža dienstu ieteicams nodot Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā (tad nebūs paradokss, ka Zemkopības minitrijai pārvalda gan cirtējus AS "Latvijas valsts meži", gan Valsts meza dienestu kā uzraugošo iestādi.) Jāatjauno mežsargu amatu.



Kailcirtes Tīsu apkārtnē Vilces pagastā Blankenfeldes ceļa malā - darbi notiek 2014.gada 18.maijā (svētdienā!)
Vilces pagasts, Valsts meža 239.kvartāls, 2014.gada aprīlī veikta kailcirte, redzami nepieļaujami zemsedzes bojājumi uz treilerēšanas ceļa.
Mežs Sidrabes upes tuvumā ar vecām priedēm, dažāda vecuma un sugu kokiem, blakus, iespējams, tiks veiktas kailcirtes 2014. gada jūnijā
Vīnavu priede - dižkoks ar 3.8 metru stumbra apkārtmēru. Kailcirtes no šīs vietas atrodas 250 metru attālumā.
Vēl viens potenciāli vērtīgs meža nogabals, daudzām priedēm redzamas kādreizējās atsveķošanas rētas. Nogabala valdaudzes vecums ap 120 gadiem.
Un atkal jau zemsedzes bojājumi pēc cirsmas izvešanas 2014.gada aprīlī - valsts meža 224.kvatāls.

 

 

 

 

 

 

 

 

TALKA LIELAJOS KANGAROS - 2014.gada 26.aprīlī turpinām agrāk iesākto!

Turpinot agrāk iesākot, šogad Lielā Talkas dienā VAK rīko dabas sakopšanas talku Lielajos Kangaros Ropažu novadā, turpinot jau agrāk uzsākto dabas lieguma sakopšanu.

Orientējoša dienas kārtība 2014.gada 26.aprīlim: ap 08:15 pulcēšanās Rīgā rātslaukumā, izbraukšana ar VAK organizētu autobusu uz Lielajiem Kangariem.

09:15 - ierašanās Lielajos Kangaros - P4 ceļa Rīga-Ērgļi 36.km, talkas sākums - sakopjot mežiem klātās P4 ceļa nogāzes.

13:00 pusdienas Lielajos Kangaros
13:30-14:30 talkas turpinājums
ap 15:30 noslēgums pie Kangaru ezera.

ap 17:00 ierašanās Rīgā.

 

Talkā paredzēts turpināt kopt piegružotās stāvās P4 ceļa nogāzes, iespējams, arī tiks veikta lieguma robežzīmju un atsevišķu norādījuma zīmju un norobežojumu barjeru uzstādīšana.

 

Pieteikšanās talkai:

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

vai

zvanīt 26404751 Edmunds Kance

Visi aicināti! Braucot ar savu auto - jābrauc pa Rīga - Ērgļi ceļu caur Ulbroku, Līčiem, Bajāriem, garām bijušajai Kangaru stacijai līdz beidzas asfalts un sākas Lielie Kangari.

 

 

 

 

 

 

________________________________________________________________________________________________ 

Sveicināti! Atvainojamies par novēloto informāciju, tomēr ja neesat vēl līdz galam izlēmis, kurā vietā piedalīsieties Lielajā talkā, šī informācija jums var noderēt.

· Lucavsalā Ekokopienas teritorijā talka notiks gan 26. gan 27. aprīlī, tomēr ņemot vērā apstākli, ka lielākā 26. aprīlī daudzi Lucavsalas aktīvisti darbosies citās vietās, galvenais akcents Lucavsalā tiks likts uz svētdienu, 27. aprīli. Sestdien paredzēti teritorijas sakopšanas darbi. Var nākt no 10.00 Kontakttelefons 29737507 (Oļegs). Savukārt svētdien, 27. aprīlī paredzēta iedziļinātās siltumnīcas būve, kartupeļu stādīšana salmos, žoga pīšana, pašaudzēto sēklu maiņa un citas, ar ilgtspējīgu saimniekošanu saistītas aktivitātes. Var nākt no 10.00. Talkas atklāšana 12.00 Kontakttelefons 26325986 (Jānis).

· 26. aprīlī talkošana notiks arī Tējnīcas "Matērija" pagalmā Mūksalas ielā 17. Paredzēti pagalma sakopšanas darbi un permakultūras dobju veidošana. Talcinieki tiks cienāti ar Mates tēju. Kontakttelefons 29298040 (Iveta).

· Cilvēkiem, kurus uztrauc mežu izciršana un dabas postīšana iesakām piedalīties talkā Lielajos Kangaros. Turpinot agrāk iesākot, šogad Lielās Talkas dienā VAK rīko dabas sakopšanas talku Lielajos Kangaros Ropažu novadā, turpinot jau agrāk uzsākto dabas lieguma sakopšanu. Pulcēšanās Rīgā rātslaukumā, 2014.gada 26.aprīlī ap 08:15 izbraukšana ar VAK organizētu autobusu. 26404751 Edmunds Kance. Sīkāka informācija http://www.talkas.lv/?page=552&article=3140

· Savukārt kultūrvēsturiskā mantojuma interesenti sestdien var piedalīties senvietu sakopšanā Smiltenes novada Brantu pagastā. Tiks sakopts Knābu robežakmens, kaļķu ceplis un no krūmiem iztīrīts viens vecā ceļa posms. Pēc talkas pārgājiens pa Brantu pagasta senvietām. Kontakttelefons 26325986 (Jānis).

Ceram uz atsaucību un veiksmīgu sadarbību!

Pārmaiņu iniciatīvas "Pārdaugavas arhipelāgs" organizatori. 

 

 

Biedrība "Vides Aizsardzības klubs"

 

VAK jaunā reālā atrašanās vieta UN PASTA ADRESE: Rīga, Raiņa bulvāris 21 -5, LV-1050
E-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
Telefons 67226042
Mēs esam arī tīmeklī: http://www.draugiem.lv/vak
http://www.twitter.com (meklēt @VAK_vides_klubs)

Vides Aizsardzības kluba būtība.  Vides aizsardzības klubs(VAK) ir brīvprātīga un neatkarīga organizācija, kas darbojas saskaņā ar saviem Statūtiem un Programmu.
VAK apvieno domubiedrus ar kopējām interesēm par vides aizsardzību un sakopšanu, ar vidi saprotot dabu, sociālo un garīgo vidi.
VAK sadarbojas ar tām kustībām, organizācijām un biedrībām, kuru darbība sakrīt ar VAK mērķiem un uzdevumiem. VAK apzinās sevi kā daļu no pasaules zaļās kustības.

VAK MĒRĶI UN UZDEVUMI:
Nepieļaut tālāku vides sagandēšanu, cīnīties pret šī procesa cēloņiem un veicināt vides atveseļošanu.
Veidot labsirdīgas vides un cilvēku savstarpējās attiecības.
Kopt sevī vienības ideju, apzinot sevi kā nepieciešamu daļu no vesela.
Kopt sevī iecietību un žēlsirdību un savstarpēju sapratni sabiedrībā.
Veicināt vispārēju cilvēktiesību ievērošanu, cenšoties nepieļaut demokrātisko
brīvību ierobežošanu.
VAK ar nevardarbīgiem līdzekļiem cīnās par pilnīgu demilitarizāciju.
Lasiet vēl: VAK statūti
VAK statūtu aktuālā redakcija no 01.09.2013. : Statūti

http://files.inbox.lv/ticket/cf3931ce6bb9c296d4f9a715a7c889c72a9ca644/Statuti_aktuals+%281%29.doc

_____________________________

 

 

 

 

Vides ZIRGĀBOLI - 2013 ripo

 

Jau piekto gadu piešķir balvas vides ķēzītājiem

 

Vides aizsardzībā ieinteresētudomubiedru grupa – Zirgābola balvas padome – jau piekto reizi pasniegs ikgadējos “Zirgābolus” - provokatīvas balvas, ko piešķir vides ķēzītājiem.

 

Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai „Ābols” par vides uzlabošanu un aizsardzību. “Zirgābolu” mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.

 

2013.gada nominantus “Zirgāboliem” nevalstiskās organizācijas izvirzīja šādās nominācijās: „Ķēzītājs” “Ķēzienprojekts”, “Ķēzienlēmums”, „Ķēzieniecere”, „Ķēzienziņa”, „Vienaldzīgais ķēziens”, „Ķēzienshēma”, bet „Lielais Zirgābols” šogad tiks pasniegts par ķēzītājpolitiku.

 

Padome vēlas uzsvērt, ka šogad Zirgābola balvu ir nopelnījuši pasākumi un rīcības, kas iepriekš nav izraisījuši rezonansi plašsaziņas līdzekļos un lielākai sabiedrības daļai varētu šķist nenozīmīgi, taču ilgtermiņā tie sekmē Latvijas vides degradāciju un nostiprina sabiedrības uzskatu, ka ķēzījoša attieksme pret vidi, dabu un dzīvniekiem ir kļuvusi par sabiedrības normu Latvijā.

 

Padome katru gadu, izvērtējot situāciju vides jomā, sev atgādina Sv. Augustīna teicienu: Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme; dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir.Cerot un dusmojoties, ir jāspēj arī rīkoties, lai kaut ko mainītu.

 

 

 

Tādēļ Padome ar gandarījumu paziņo, ka viens no iepriekšējā gada Zirgāboliem ir aizslaucīts! 2012.gadā Zirgābola balvu nominācijā „Ķēzienbudžets” saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) 2013.gada budžets, kurā, atbilstoši Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam, 50% ieņēmumu bija jānodrošina, veicot mežizstrādi DAP apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas aizsargātāji būtu spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota. Pateicoties rezonansei sabiedrībā pēc TV3 raidījuma „Bez Tabu” sižeta par mežizstrādi Slīteres dabas parkā un Vides konsultatīvās padomes sarakstei ar valsts institūcijām, 2014.gada DAP budžetā šāda absurda nosacījuma vairs nav.

 

 

 

Zirgābola balvas ieguvēji 2013.gadā ir:

 

Nominācijā „Ķēzienprojekts”

 

 

 

Akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” par ceļa posma Vāverkrogs – Jugla asfaltēšanas projektu, kas paredz šķērsot dabas liegumu „Natura 2000” teritoriju „Lielie Kangari”. Projekts pēc būtības paredz daļēju Lielo Kangaru kalnu grēdas norakšanu, izmainot ceļa seguma šķērsprofilu un garenprofilu, nocērtot arī vismaz 800 koku P4 ceļa malās posmā, kas ved caur dabas liegumam. AS „Latvijas Valsts ceļi” joprojām neatkāpjas no ieceres asfaltēt P4 ceļu, uzskatot ietekmi uz „Natura 2000” teritoriju „Lielie Kangari” par nebūtisku.

 

 

 

Nominācijā „Ķēzienlēmums”

 

 

 

Priekules novada dome par 2013.gada 31.oktobrī vienbalsīgi atbalstīto lēmumu par ūdeļu fermas būvniecību Gramzdas pagastā. Iepriekš 11 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē bija aicinājušas to nedarīt, norādot, ka kažokzvēru audzēšana ir saistīta ar vides piesārņojumu, turklāt šaurajos būros nav iespējams nodrošināt konkrētai dzīvnieku sugai nepieciešamos apstākļus, un tas dzīvniekiem sagādā ciešanas. 

 

Nominācijā „Ķēzieniecere”

 

Smiltenes novada dome par iniciētiem grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā, kas paredz zemes lietošanas kategorijas maiņu par labu iecerei iegūt dolomītu īpašumos, gar kuriem tek Vecpalsas upe - viena no vērtīgākajām Latvijas upēm ar dabiskiem straujteces posmiem, turklāt upe ir iekļauta prioritāro lašveidīgo zivju ūdeņu sarakstā, upē plašos tās posmos notiek lašveidīgo zivju un upesnēģu nārsts, savukārt nepilnus 5 km virs plānotās dolomīta ieguves vietas, uz Vecpalsas upes atrodas dabas liegums „Rauza”, kas ir izveidots īpaši aizsargājamu gliemju sugu – ziemeļu upespērlenes (Bernes konvencijas III pielikuma un ES direktīvas 92/43/EEC II un V pielikuma suga) un biezās perlamutrenes (ES direktīvas 92/43/EEC II un IV pielikuma suga) saglabāšanai. Lai šīs aizsargājamo gliemju sugas varētu vairoties, obligāts nosacījums ir sekmīgs lašveidīgo zivju nārsts ilgtermiņā, kam savukārt nepieciešams nepieļaut upes ūdenī izšķīdušā skābekļa līmeņa vai biopieejamības krišanos, kā arī nepieļaut straujas ūdens līmeņa svārstības Vecpalsā, kas dolomīta ieguves gadījumā nebūtu iespējams.

 

Nominācijā „Ķēzienziņa”

 

LNT 30.novembra raidījuma „Dzīvīte” sižets par zvēraudzētavu Plocē, kas tika demonstrēts starptautiski atzīmējamā dienā „Fur Free Friday” („No kažokādām brīvā piektdiena”). Pretēji šīs dienas idejiskajam saturam atteikties no nežēlīgas greznības – kažokādām, sižets bija veltīts kažokzvēru industrijas reklamēšanai.

 

Nominācijā „Ķēzienshēma”

 

Lai īstenotu Daugavas kuģu ceļa padziļināšanas un rekonstrukcijas projektu, Rīgas brīvostas pārvalde iecerējusi daļu no izsmeltās grunts, kas izmantojama būvniecībā, izvietot jūrā 50 ha platībā pie Daugavgrīvas mola. Betona siena 3, 5 m augstumā virs jūras līmeņa norobežos krastu vairāk kā 800m garumā, jūrā būve iestiepsies vairāk kā 700 m, tādējādi veidojot milzu kasti pie Daugavgrīvas bākas. Jaunā zeme Vides pārskatā vērtēta kā pagaidu (līdz 2026. gadam ) grunts atbērtne.

 

Rīgas brīvostas pārvalde vērsusies pēc projekta un pagaidu grunts atbērtnes akcepta Ministru kabinetā, bet Rīgas domei Jaunā Rīgas attīstības plāna apspriešanā sniegusi pretēju priekšlikumu „veikt teritorijas izveidi aiz Rietumu mola” jau līdz 2016. gadam. Tādējādi vides novērtējums veikts pagaidu būvei, bet priekšdarbi tiek sākti, lai pagaidu būvi legalizētu kā jauno ostas teritoriju.

 

Kuģu ceļa padziļināšanai un rekonstrukcijai plānots piesaistīt ES finansējumu. Vides novērtējumā būve pieļauta, ņemot vērā tās pagaidu raksturu, rekomendējot atbērtnes platības un ekspluatācijas laika samazināšanu. Prognozēta tiek būtiska ietekme uz zivsaimnieciski nozīmīgo sugu zivīm. Līdz šim šajā Rīgas jūras līča piekrastē ir noteikta zvejas lieguma zona, te piemērotā substrātā norisinās reņģu nārsts, kas nodrošina zivju resursu atražošan, kas nevarēs notikt pagaidu atbērtnes ekspluatācijas laikā un laika posmā līdz reņģu nārstam piemērotu biotopu atjaunošanai. Tiek prognozēta arī zivju bojāeja ar pagaidu dambjiem norobežotajā akvatorijā un ievērojamā uzduļķojuma un /vai piesārņojuma nonākšana ūdenī. ainavas degradēšana pie kultūras pieminekļa - Daugavas grīvas krastu fortifikāciju kompleksa.

 

Neskatoties uz nozīmīgo ietekmi, daudzu valsts institūciju un iedzīvotāju iebildumiem un tam, ka teritorija atrodas blakus Natura 2000 dabas liegumam Daugavgrīvā, Rīgas brīvosta vides novērtējuma laikā nav piedāvājusi citu vietu un risinājumu grunts izvietošanai, apgalvojot, ka grunts noglabāšana pagaidu atbērtnē ir efektīvākais veids, kā izmantot neatjaunojamu dabas resursu – būvniecībā izmantojamu grunti.

 

Šī ir acīmredzama Rīgas brīvostas shēma, kā izveidot jaunu ostas teritoriju, un, ja paveiksies, saņemt projekta īstenošanai ES nodokļu maksātāju naudu.

 

Nominācijā „Ķēzītājs”

 

Jau atkārtoti Zemkopības ministrija par:

 

  • sniegto atbalstu SIA „Ekobaltika Group” (statūtkapitāls 3 Ls, dibināts 2013.gada sākumā) iecerei Baltijas jūrā zemūdens sprostos audzēt lašus un foreles, bez saskaņošanas ar ekspertiem un ietekmes uz vidi izvērtējuma piekrītot nodot uzņēmumam ilgtermiņa nomā astoņas Baltijas jūras teritorijas akvakultūras attīstīšanai;

  • sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumiem Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu” (pieņemti 2013.gada 5.martā Nr. 123), kas paredz, ka mežaparkos var tikt veikta jebkāda veida un apjoma būvniecība, neparedzot, ka mežaparku teritorijās būtu jāsaglabā mežs. Diemžēl NVO priekšlikumi šiem noteikumiem tika ņemti vērā tikai attiecībā uz būvniecības nosacījumiem Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā.

 

Nominācijā „Lielais Zirgābols – 2013”

 

Visiem Latvijas valsts vides politikas īstenotājiem, kuru darbības rezultātā no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm (dažādi reti mežu, zālāju u.c. ekosistēmu paveidi) 49 (86%) atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties, kā arī reģistrēta viena izmirusi dzīvnieku suga - lidvāvere. Uz to norāda 2013.gadā veiktais Latvijas Dabas fonda pētījums, kas tika veikts, lai sagatavotu Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par apdraudēto dzīvotņu un sugu stāvokli, ko ik sešus gadus gatavo visas ES valstis.

 

Latvijas oficiālajā dzīvotņu sarakstā, kas pakļauts vērtējumam, ir 8 jūras, 9 piejūras un iekšzemes kāpu, 7 iekšzemes ūdeņu, 2 virsāju, 11 zālāju, 8 purvu, 3 iežu atsegumu, 9 mežu dzīvotņu veidi, kas pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko/pirmatnīgāko daļu. Visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais.

 

Jau iepriekšējais ziņojums 2007.gadā uzrādīja, ka Latvija savā ainavā spējusi saglabāt ievērojami mazāk patiesi dabiskas vides nekā vairums citu ES valstu. Jaunākais, ar precīzākām metodēm sastādītais ziņojums vēsta, ka situācija ir ievērojami sliktāka nekā gaidīts: Latvija strauji zaudē atlikušās izcilās dabas vērtības.

 

 

 

Nominācijā „Speciālbalva - Vienaldzīgais ķēziens”

 

 

 

Bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs par ķēzīšanas pieļaušanu un nereaģēšanu uz Latvijas Dabas fonda pētījumu, kas parādīja Latvijas vides dramatisko situāciju.

 

 

 

Vides Zirgābola balvu tās ieguvēji var saņemt, piesakoties pa e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. .

 

_______________________________________________________________________

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TALKA LIELAJOS KANGAROS - 2014.gada 26.aprīlī turpinām agrāk iesākto!

Turpinot agrāk iesākot, šogad Lielā Talkas dienā VAK rīko dabas sakopšanas talku Lielajos Kangaros Ropažu novadā, turpinot jau agrāk uzsākto dabas lieguma sakopšanu.

Orientējoša dienas kārtība 2014.gada 26.aprīlim: ap 08:15 pulcēšanās Rīgā rātslaukumā, izbraukšana ar VAK organizētu autobusu uz Lielajiem Kangariem.

09:15 - ierašanās Lielajos Kangaros - P4 ceļa Rīga-Ērgļi 36.km, talkas sākums - sakopjot mežiem klātās P4 ceļa nogāzes.

13:00 pusdienas Lielajos Kangaros
13:30-14:30 talkas turpinājums
ap 15:30 noslēgums pie Kangaru ezera.

ap 17:00 ierašanās Rīgā.

 

Talkā paredzēts turpināt kopt piegružotās stāvās P4 ceļa nogāzes, iespējams, arī tiks veikta lieguma robežzīmju un atsevišķu norādījuma zīmju un norobežojumu barjeru uzstādīšana.

 

Pieteikšanās talkai:

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

vai

zvanīt 26404751 Edmunds Kance

Visi aicināti! Braucot ar savu auto - jābrauc pa Rīga - Ērgļi ceļu caur Ulbroku, Līčiem, Bajāriem, garām bijušajai Kangaru stacijai līdz beidzas asfalts un sākas Lielie Kangari.

 

_______________________________________________________________________________________________

Konference "Quo vadis Latvijas meži?"

Ceturtdien, 10. aprīlī Latvijas dabas muzejā, Krišjāņa Barona ielā 4. notiks konference "Quo vadis Latvijas meži?". Konferenci rīko Latvijas Nekailciršu Mežsaimniecības biedrība, Vides Aizsardzības klubs, Radošā apvienība "Kraujasgentis", Pārmaiņu iniciatīva "Pārdaugavas arhipelāgs un Mūksalas Tiešās pirkšanas pulciņš. Konferences programma:

18.15. Īsfilmas "Ieklausies Mežā" prezentācija;

18.30. Edmunds Kance "Latvijas mežu ekonomiskais, ekoloģiskais un ainaviskais stāvoklis 21. gadsimtā."

18.45. Raimonds Mežaks "Nekailciršu mežsaimniecības pamatprincipi un piemēri Latvijā, mežu nekoksnes resursu izmantošana";

19.00 Jānis Puntulis "Kultūrvēsturiskās vērtības Latvijas mežos";

19.15. Pēteris Paukšs "Koksnes un citu celulozes materiālu efektīva izmantošana apkurē un enerģētikā."

19.30. Inguss Niedra "Koksnes un tās dabīgo aizstājējmateriālu daudzpusīga izmantošana būvniecībā un citās saimniecības jomās."

19.45. Jānis Puntulis "Bioproduktu gatavošana tiešās pirkšanas pulciņiem - darba iespēja lauciniekiem un alternatīva mežu izciršanai."

20.00 Pasākuma neformālā daļa, groziņu vakars, dziesmas un sarunas…

 

"Caur sidraba birzi gāju,/ ne lapiņas nenorāvu... vēsta Latviešu tautasdziesma. Šī tautasdziesma atspoguļo mūsu tautas attieksmi, pret mežiem un citām dabas vērtībām. Atšķirībā no mūsdienu brutālās mežu apsaimniekošanas, ar smagajiem hārvesteriem, forvarderiem un aerodroma lieluma kailcirtēm, mūsu senči uzskatīja mežu par svētu, valdīja apziņa, ka no meža var ņemt tikai tik, cik nepieciešams. Tas bija mūsu senču spēka avots, tā bija vieta, kur daudzi mūsu senči pārdzīvoja briesmīgo kara un mēra postu. Tas bija paaudžu paaudzēs saudzēts, svēts mantojums…

Atgūstot neatkarību mēs mantojumā saņēmām labi koptus, bioloģiski daudzveidīgus mežus, kas klāja pusi Mūsu zemes. Tajos bija patvērušās daudzas, pārējā Eiropā izmirušas sugas, tur, atšķirībā no Padomju ķimizētās lauksaimniecības un melioratoru pārveidotās lauksaimniecības zemes joprojām bija saglabājušās nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības gan virs, gan zem zemes. Tie veidoja ainaviski augstvērtīgus vienlaidus meža masīvus, kuros cilvēks varēja sajusties, kā tālajos aizlaikos…

Tā vietā, lai saudzētu, koptu un gudri apsaimniekotu šo mantojumu, prasmīgi izmantotu mežu unikālo dabu, mežā iegūstamās koksnes un nekoksnes vērtības, tika izvēlēts pats primitīvākais, nesaimnieciskākais un nesaudzīgākais apsaimniekošanas scenārijs. Tika iedarbināta trula, rijīga dabīgo mežu iznīcināšanas mašinērija un liela daļa iegūtās koksnes neapstrādātā veidā, vai labākajā gadījumā dēļos sazāģēta aizceļoja uz ārzemēm. Lai arī izcērtot mežus nopelnīti daudzi miljardi latu, Tautai svētību šī nauda nav devusi. Tā gan privātpersonu, gan valstiskā līmenī lielākoties noēsta, izniekota muļķīgos pirkumos un tēriņos, nedodot ilgtermiņa labumu mūsu zemei un cilvēkiem.

Nāvi nesošā mežu izciršanas mašinērija, kas strādā dienu un nakti, šobrīd uzņēmusi lielākos apgriezienus neatkarīgās Latvijas vēsturē. Aiziet skaistākie Latvijas meži… Lielāko daļu Latvijas mežu krāšņuma mēs jau esam zaudējuši, un tagad būs jāpieliek lielas pūles, lai saglābtu vismaz pēdējās dabīgo mežu "dzīvības saliņas", tāpēc arī starp konferences apmeklētājiem ceram atrast brīvprātīgos, kas palīdzēs dažādu, ar videi draudzīgu mežsaimniecību saistītu pasākumu organizēšanā.

Esam nodibinājuši "Latvijas nekailciršu mežsaimniecības biedrību", kuras mērķis ir videi un cilvēkiem draudzīgās Latvijas labākās mežsaimniecības prakses atjaunošana visā Latvijas teritorijā, senču pieredzes un labāko, videi draudzīgo mūsdienu atziņu iedzīvināšana praksē, Latvijas mežos esošo dabas, kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību saglabāšana, kompleksa pieeja koksnes un nekoksnes resursu izmantošanā Latvijas iedzīvotāju labklājības atjaunošanā. Šobrīd tiek rediģēti biedrības statūti un mājaslapa. Tiek plānoti dažādi izglītojoši pasākumi un citas ar videi draudzīgu mežu apsaimniekošanu saistītas aktivitātes. Saziņai ar biedrību šobrīd lūdzam izmantot e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. Ceram uz veiksmīgu sadarbību!
Latvijas Nekailciršu Mežsaimniecības biedrības dibinātāji.
P.s. Šeit var noskatīties Radošās apvienības "Kraujasgentis" veidoto īsfilmu:
https://www.youtube.com/watch?v=-VjVpZkmO3E

 

 

______________________________________________________________________________________

 

 

VAK informatīvais tālrunis (VAK ZAĻAIS TELEFONS) 67226042, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.


VAK zaļajam telefonam ikviens var ziņot par jebkādām ar vides un dabas aizsardzības problēmsituācijām un neskaidrībām,  visus uzklausīsim, dosim padomus, nepieciešamības gadījumā problēmas risināšanu pārņems Vides Aizsardzības klubs

Kā kļūt par VAK biedru?
Pavisam vienkārši! Aizpildiet anketu, izdrukājiet to, sūtiet uz Vides Aizsardzības klubu Raiņa bulvāris 21-5, Rīga, LV-1050 vai elektroniski aizpildītu anketu sūtiet uz This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
Ja ir idejas, jautājumi, priekšlikumi - zvaniet VAK zaļajam telefonam 67226042

Mūsu rekvizīti:
VAK  konta nr. LV62UNLA0002002700198       SEB Banka
reģ.nr. 40008003594   VAK ir piešķirts SABIEDRISKĀ LABUMA ORGANIZĀCIJAS STATUSS, mūsu atbalstītāji   ,                                    var saņemt iedzīvotāju/uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

P.S.
VAK birojs darbosies ar samazinātu
darbības laiku Raiņa bulvārī 21 dzīv.5, tā ir pagaidu adrese līdz citu
telpu saņemšanai.
Tādēļ labāk ir iepriekš sazvanīties 29374253 (Elita Kalniņa)

 _______________________________________________________________________

 VANGAŽU PILSĒTAS VĒSTURISU, IEDZĪVOTĀJU ATPŪTAI IZMANTOTU MEŽU APDRAUD APBŪVE!!!

Jau tika rakstīts, ka paklusām Inčukalna novada teritorijas plānojumā pēkšņi esošais Vangažu mežs pārtapa par privātmāju apbūves teritoriju, lai gan vēl tagad mežā zaļo koki, mežs atrodas starp Gaujas ielu un Vangažu ezeru, ir iecienīta Vangažu iedzīvotāju atpūtas un pastaigu vieta.

Sabiedrības informēšana bija formāla, bet kopš 2013.gada 4.decembra Inčukalna novada dome un Inčukalna novada būvvalde nav atbildējusi uz Vides Aizsardzības kluba vēstuli, kurā mēs jautājam par šo teritoriju, iespējamajām būvatļaujām, lūdzot tomēr grozīt lēmumu un saglabāt teritorijā mežu.

Beidzot saņēmām Inčukalna novada domes skaidrojumu, ka runa ir par īpašumu "Liedagas-3" Vangažos, kuram 2010.gada 10.martā apstiprināts detālplānojums, bet 2009.gada 2.decembrī Vangažos, pilsētas pārvaldes telpās Meža ielā 1 esot notikusi sabiedriskās apspriešanas sapulce. Diemžēl Inčukalna novada dome nav sniegusi informāciju par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, nav arī informācijas par būvprojektu spēkā esamību vai neesamību. Tāpat arī sanāk, ka detālplānojums ir vecāks par Inčukalna novada teritorijas plānojumu. Te nu būs darbs juristiem...

Inčukalna novada atbildi lasiet: ATBILDE

Diemžēl pavisam nesen pie meža malas parādījās izkārtne ar norādi par 10ha zemes tirdzniecību, norādot, ka esot jau apstiprināts detālplānojums, lai gan Inčukalna novada interneta lapā nekādus detālplānojumus neizdodas atrast.


Skumji, bet kartē http://karte-meklesana.zl.lv/?QProdukts=… jau redzamas sazīmētas ielas ar ļoti daudzām īpašumu adresēm šajā pašlaik vēl meža teritorijā.

Tuvākajā laikā tiks vākti paraksti lūgumam saglabāt mežu Vangažu pilsētā konkrētajā teritorijā.

Aicinu šo zinu nodot tālāk, bet ikvienu, kurš būtu gatavs parakstīt lūgumu Inčukalna novada domei un Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijai par meža saglabāšanu - zvanīt 26404751 (Edmunds Kance, Vides Aizsardzības kluba domes pārstāvis) vai rakstīt This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.


Uzmanību! Mežs 10ha platībā Vangažos starp Purva dārziem, Vangažu ezeru un Gaujas ielu ir apdraudēts. Tieši aiz šīm plakāta tiks cirsti koki, būvētas ielas ar vairāk nekā 30 privātmājām, iznīcinot esošo skaisto un iedzīvotāju pastaigām iecienīto mežu

--------------------------------------------------------

 

"Kurzemes loki" apdraud kūrorta nākotni un "Natura 2000" teritorijas

Guna Vilnīte, speciāli PIETIEK
01.02.2014.
           

Jūrmalas domes sēdē notiks principiāls balsojums - vai Jūrmalas dome akceptē akciju sabiedrības „Latvijas elektriskie tīkli” vēlmi Kurzemes loku rekonstruēt 3. posma ietvaros augstsprieguma līniju Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

 

Sarežģījumus veido vairāki apstākļi. Ķemeru nacionālā parka daļa, kur paredzēta elektrolīnijas rekonstrukcija, neatrodas Jūrmalas, bet gan Engures pašvaldības teritorijā. Taču trase šķērso apvidu, kurā veidojas dziednieciskie minerālūdeņi, kas ir viens no būtiskākajiem kūrorta resursiem (aiz ārstnieciskajām dūņām).

Tāpēc iespējamu sarežģījumu rezultātā nepatīkamās sekas vispirms izjutīs nevis Engures, bet gan Jūrmalas kā pirmās oficiāli atzītās kūrortpilsētas pašvaldība, kā arī tās iedzīvotāji saistībā ar iespējamo darbavietu rašanos.

Būs augstsprieguma līnija

Lielais projekts - augstsprieguma līnijas "Kurzemes loki" 3. posms, kā varam lasīt "Latvenergo" mājas lapā, šķērso Tukuma novada Tumes, Slampes, Degoles, Džūkstes pagastus, Engures novada Smārdes pagasta, Jūrmalu, Babītes novada Salas un Babītes pagastus, kā arī Dobeles, Jelgavas, Mārupes novadus un Rīgu.

Projekta mērķis ir elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 3. posma Tume - Rīga (Imanta) esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un tās sprieguma palielināšana līdz 330 kV vai esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūve.

Protams, lielākas elektroenerģijas jaudas - tas ir labi ekonomiskajai attīstībai. Ar katru gadu vajadzības pieaug, un esošās jaudas esot jau tikpat kā izsmeltas.

Diemžēl augstsprieguma līnijas izbūve caur biezi apdzīvotajai Pierīgai nav tas vienkāršākais process. Neskaitāmu privātīpašumu īpašnieki gluži saprotami ir satraukti gan par savu īpašumu vērtību, gan savu veselību. Turklāt trase šķērso aizsargājamas dabas teritorijas, tai skaitā Ķemeru Nacionālo parku, Eiropas mēroga dabas aizsargājamās teritorijas - "Natura 2000".

Trase šķērsām Nacionālajam parkam

Te nu jāmin, ka Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likuma 1. pantā teikts: „Nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kūrortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību (..)."

ĶNP mājaslapā tāpat pausts: „Ķemeru nacionālā parka mitrāji, tostarp Zaļais purvs, slaveni ar to, ka zem tiem ievērojamā (246 kvadrātkilometru) platībā veidojas sēru saturošie minerālūdeņi - svarīgs ārstnieciskā kūrorta resurss. Ķemeru sērūdeņraža minerālūdeņu atradne ir lielākā Latvijā un viena no lielākajām Eiropā. Sēru saturošie minerālūdeņi rodas bezskābekļa vidē zem purviem, kur tos bioķīmiskā procesā veido sulfātus reducējošās baktērijas, izmantojot purva ūdenī izšķīdušos sēra savienojumus un organiskās vielas.”

Vai būs dziednieciskais kūrorts

Tie, kas bijuši Ķemeru nacionālajā parkā, labi zina, ka tūristiem šeit atļauts pārvietoties pa laipām gida pavadībā. Ceļotāju dienās ekskursijas „Pa Ķemeru zelta dzīslas pēdām” ietvaros ĶNP gide veda interesentus uz Raganu purvu, kurā acīm redzami sērūdens minerālūdeņu veidošanās procesi, vairākkārt lūdzot nenokāpt no laipām, lai nesapostītu trauslo vidi, kurā cilvēka pēda, reiz iespiesta, paliek uz gadiem.

Pēc šīs pieredzes ir visai traumatiski lasīt Ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizēto ziņojumu 2013. gada aprīlī, kurā skaidrā latviešu valodā teikts, ka veicamo darbu sarakstā ir būvlaukumu un piebraucamo ceļu sagatavošana; iekārtu piegāde; pamatu izbūvēšana; iekārtu montāža utt.

Atzinumā Nr. 6 par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu elektropārvades tīklu savienojuma “Kurzemes loks” 3.posma rekonstrukcijai 3.2.9. punktā lasām, ka „EPL 1. un 1.A. alternatīva šķērso Ķemeru nacionālā parka teritorijā ar sērūdeņradi bagāto pazemes ūdeņu atradni aptuveni 4 km platumā” un Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju „Natura 2000” teritoriju 19 km garumā.

Kā dabā izskatās trases būvniecības darbi? Punktā 6.2.1.1. teikts: „Atbilstoši Ziņojumam ražošanas bāzes paredzētas elektropārvades līniju montāžas darbu un apakšstacijas celtniecības montāžas darbu nodrošināšanai. Ražošanas bāzē ietilpst pagaidu noliktavas, būvmateriālu (arī dzelzsbetona un metāla konstrukciju) glabāšanas laukumi, strādnieku vagoniņi, autotransporta un pārvietojamo celtniecības mehānismu stāvlaukumi (balstu un iekārtu montāžas transports, zemes rakšanas un urbšanas darbu mašīnas, specializēts transports meža darbiem un krūmu novākšanai).”

Ietekmes uz vidi novērtējuma aktualizētā ziņojuma 47. lappusē uzzinām, ka, „lai veiktu līniju būvniecības darbus, ir nepieciešami tehnikas pievedceļi. (..) ĶNP kā tehnikas pievedceļš tiks izmantotas esošās EPL [elektropārvades līniju] stigas, kuras iespējams noklāt ar ģeotekstilu vai arī izmantot 4-6 m garus koka baļķus, kuri pēc darbu pabeigšanas tiks izvākti no teritorijas.

Ja grunts apstākļi ir piemēroti, tad būvniecības tehnika objektam var piebraukt bez palīgtehnikas palīdzības. Īpaši smagos apstākļos - purvā, ūdenī pa izbūvēto baļķu ceļu būvniecības tehnika tiek pārvietota ar platķēžu traktoriem, velkot uz metāla platformām.”

Un kā ar laipām, no kurām nedrīkst nokāpt? Cik kilogramus sver cilvēks? Un cik tonnas sver platķēžu traktori, kas velk būvniecības tehniku uz metāla platformām?

Tālāk - cik sver elektrolīnijas stabi un to pamatnes? IVN aktualizētā ziņojuma tabulā 2.5.1. norādīti dzelzsbetona pamatu parametri, tostarp „vājās gruntīs”: pamatu izmēri 3000x3000 mm, augstums 3200 mm, betona daudzums 2,4 m3, tērauda daudzums 522 kg, kopējā masa - 5 tonnas.

Atzinuma Nr. 6 57. lappusē norādīta nepieciešamība veikt papildus hidroģeoloģisko izpēti, tātad jau tiek norādīts, ka šī izpēte ir bijusi nepietiekama. Uz augstu risku dabas vērtībām norāda arī Dabas aizsardzības pārvalde.

Punktā 6.2.4. apskatīta Iespējamā ietekme uz sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni: „Ķemeru nacionālā parka teritorija pilnībā ietver sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni „Ķemeri - Jaunķemeri”, atradnes platība ir 246,47 km2. Līdz ar dabas objektiem šī atradne ir viena no Ķemeru nacionālā parka saglabājamām vērtībām, kuras aizsardzībai Ķemeru nacionālais parks ir izveidots.”

Turpat tālāk minēts, ka „pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Jūrmala, it īpaši Ķemeri zaudēja savu lomu kā liela mēroga kūrorts un rehabilitācijas centrs un šobrīd tikai Jaunķemeru sanatorijā tiek veikta dūņu un sulfīdus saturošo minerālūdeņu izmantošana ārstnieciskajām vajadzībām,” - tā sacīt, nu jau tie vairs īsti nevienam nav vajadzīgi.

Nez kāpēc netiek citēti Jūrmalas pilsētas attīstības dokumenti, kuros visos kā galvenais pilsētas attīstības virziens norādīts kūrorts. Kā ar tikai nupat oficiāli apstiprināto kūrorta statusu? Cita starpā  šajos dokumentos ir lasāmas arī tādas tēzes kā: „Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009.–2018. gadam”, ir norādīti sasniedzamie mērķi: „Jūrmala ir starptautiski pazīstams veselības kūrorts. Pilsētā pieejamie dabas resursi (jūra, klimats, minerālūdens, dziednieciskās dūņas) tiek plaši izmantoti, pamatojoties uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā Jūrmalas kūrorta iestāžu."

„Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010-2030”, 17.lpp.: „Kūrorts rada Jūrmalas atšķirību no citām pilsētām. Atšķirību rada kūrorta teritorijas, kuru īpašo raksturu veido dabas resursi (dūņas, minerālūdens, smiltis, priežu meži, jūras gaiss un ūdens)”. Arī topošajā Ķemeru attīstības vīzijā runāts par „prioritāri attīstāmām kūrorta teritorijām” Ķemeros.

Sadaļā 3.4.1. atrodama zīmīga rindkopa: „Ja elektrolīnijas rekonstrukcijas/būvniecības gaitā tiek saglabāts vidējais dabīgo (esošo) kvartāra nogulumu biezums šajā teritorijā- 8 m, netiek ierīkoti meliorācijas grāvji vai sistēmas un veiktas citas darbības, (..) negatīva ietekme uz sērūdeņraža veidošanās procesu nav paredzama. Prognozējamās ietelmes novēršanas vai samazināšanas galvenais pasākums - iespēju robežās mainīt balstu pamatnes ierīkošanas pamatprincipus - palielināt balsta pamatnes laukumu, samazināt tā iegremdēšanas dziļumu, nepietiekama biezuma gadījumā veidojot pakāpienveida virszemes konstrukciju. Šādi risinājumi būtu jāpiemēro sērūdeņraža plūsmas un tai piegulošajās teritorijās uz abāms pusēm no plūsmas vismaz 1 km.” (redakcijas izcēlumi).

Konsultējoties ar būvniecības speciālistiem, izskanēja atzinums, ka šie nosacījumi ir faktiski neizpildāmi. Tāpat vairākkārt dzirdamie apgalvojumi, ka darbi taču varot tikt veikti nevis ar smago tehniku, bet gan no gaisa - no helikopteriem, neizturot kritiku.

Vētra ūdens glāzē?

Vairākkārt šī raksta tapšanas laikā no dažādām amatpersonām tika aizrādīts, lai „neceļot vētru ūdens glāzē” un aptaujātie speciālisti zinot teikt, ka iespējams būvdarbus veikt tā, lai tie nekaitētu trauslajam un unikālajam dabas procesam.

Otrs iebildums - minerālūdeņi trases rekonstrukcijas vietās veidojoties vairāku metru dziļumā, tik dziļi neviens pamatus nerakšot.

Šeit vietā atgādināt gadījumu Lietuvā. Agrāk vāji mineralizētus sulfītu minerālūdeņus ieguva arī Lietuvā, Likenai, taču šī atradne 1961. gadā nejauši, meliorācijas darbu rezultātā, ir iznīcināta. Tajos pašos 20. gs. 60. gados Ķemeros, rokot pamatus kādai būvei, nejauši tika pārrakta minerālūdens dzīsla, atstājot bez minerālūdens tuvējās sanatorijas.

Padomju gados bija gan ģeoloģiskās kartes, gan regulārs izpētes darbs, gan stingri noteikumi, un tāpat notika dažādi negadījumi ar neatgriezeniskām sekām pat salīdzinoši sīku darbu rezultātā. Kad esam vairāk kā 15 gadus uzklausījuši grandiozus melus no visdažādākajām privātfirmām un valsts iestādēm par Ķemeru sanatoriju, kura tūlīt, tūlīt vēršot savas durvis kā augstākās klases viesnīca, par investoriem, kuri ieguldījuši nez cik miljonus, un redzot, ar to tas viss nu beidzies, gribot negribot iezogas zināma neticība par valsts ieinteresētību Jūrmalas kūrorta attīstībā. Drīzāk rodas iespaids, ka Jūrmalas kūrorta attīstības plāni līdz šim bijusi traucējoši. Līdzšinējā notikumu gaita liek apšaubīt, ka Rīgā jel vienu atbildīgu amatpersonu uztrauc iespēja, ka Jūrmala varētu palikt bez dziednieciskajiem dabas resursiem.

Kamēr nebūs autoritatīva ekspertu atzinuma, ka plānotie darbi ne vismazākajā mērā neapdraud Jūrmalas kā dziednieciskā kūrorta nākotni, neviens nevar būt par to pilnīgi drošs.

Iedzīvotāji ceļ trauksmi

Jāatzīmē, ka šī publikācija tapa, pateicoties Jūrmalas iedzīvotāju aktivitātei. Vairāk nekā 500 iedzīvotāju ir parakstījuši iesniegumus gan Ķemeru Nacionālā parka vadībai, gan Jūrmalas domei, gan vairākām citām valsts un pašvaldību iestādēm, ceļot trauksmi gan par augstsprieguma līniju kaitīgās ietekmes, gan dabas vērtību, tai skaitā minerālūdeņu rašanās procesu apdraudējumu.

Citāts no vēstules ĶNP administrācijai 2013. gada 26. septembrī: „Uzskatot, ka paredzētā darbība ĶNP būtiski kaitēs sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu veidošanās procesam un pat, iespējams, iznīcinās tos. Iesniedzēji ne Atzinumā, ne IVN ziņojumā nav guvuši pārliecību par paredzētās darbības nekaitīgumu ĶNP ekosistēmai un ĶNP viengabalainībai. Iedzīvotāji uzskata, ka sērūdens esamība ir būtisks priekšnosacījums Ķemeru ilgtspējīgai attīstībai, jo nekur citur Rietumeiropā sērūdens nav sastopams tik lielā daudzumā kā Ķemeros.”

Aizkustinoši lasīt DAP atbildi (datēta ar 2013. g. 23. oktobri), kurā uzsvērts, ka „biotopi netiks būtiski negatīvi ietekmēti”. Tas arī viss. Ne vārda par minerālūdeņiem.

Tikmēr pieejamie dati liecina, ka, Jūrmalas domei bez iebildumiem atbalstot AS „Latvijas elektriskie tīkli” ieceri īstenot Kurzemes loku 3. posma ietvaros alternatīvu, kas paredz augstsprieguma trases rekonstrukciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā (alternatīva 1), iespējams, tiks pārkāpti vairāki LR normatīvie akti, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka likums, likums Par teritorijas plānošanu, likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, iespējams, vēl kādi citi.

Lēmumus pieņem pašvaldības

Engures pašvaldībā lēmums par „Kurzemes loku” atbalstīšanu pieņemts 2013. gada 24. septembrī kā viens no gandrīz 60 šai sēdē lemjamiem jautājumiem, un, spriežot pēc sēdes protokola, nav izraisījis nekādas lielas debates.

Jūrmalas dome, pēc neoficiālas informācijas, sagatavojusi divus lēmuma projektus: neatbalstīt rekonstrukciju vai atbalstīt ar iebildumiem. Jāteic, ka Jūrmalas pašvaldība palikusi pēdējā, kurā šis lēmums vēl nav pieņemts. Kā varēja spriest pēc Attīstības un vides jautājumu komitejas sēdē runātā, deputāti labi izprot gan jautājuma nozīmību, gan arī tā sarežģītību. Fakts, ka Jūrmalas kūrortam tik nozīmīgā teritorija atrodas Engures pašvaldības pārraudzībā, stipri sarežģī lēmuma pieņemšanu.

Var pieņemt lēmumu ar iebildumiem - tas nozīmētu atļaut rekonstrukciju ĶNP teritorijā, bet stingri uzraudzīt būvniecības darbus, lai, kā solījuši mātesuzņēmuma „Latvenergo” pārstāvji, tie būtu maksimāli saudzīgi un ne mazākajā mērā negatīvi neietekmētu minerālūdeņu veidošanos. Kas būs tie uzraudzītāji? Jūrmalas dome nevar uzraudzīt darbus Engures pašvaldības teritorijā.

Otrs jautājums - vai šai gadījumā maz iespējams pilnībā izslēgt negatīvo ietekmi? Turklāt - tas nav mežs, kuru var iestādīt. ĶNP, sabojājot šīs minerālūdens veidošanās vietas, sekas būs neatgriezeniskas.

Var pieņemt lēmumu - neatbalstīt darbus, bet tad pastāv reāla iespēja, ka Ekonomikas ministrija atceļ šo lēmumu, jo objekts ir valstiski nozīmīgs un vienas pašvaldības spēkos nav to apturēt.

Iespējams, risinājums ir atbalstīt rekonstrukcijas alternatīvu B2, kas paredz līnijas izbūvi, apejot Ķemeru nacionālo parku. Jo vairāk tādēļ, ka likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43. panta 5. un 6. daļā skaidri noteikts, ka „darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums” (redakcijas izcēlums).

Cerams, ka risinājums tiks atrasts un viena uzņēmuma līdzekļu ietaupījuma dēļ (tas vēl jautājums, vai augstsprieguma līnijas būvniecība purvā ir tik izteikti lētāka par otru alternatīvu) netiks uz visiem laikiem atņemta Jūrmalas cerība reiz atkal kļūt par to, kas tā bija kādreiz - Eiropas mērogā slavena, bagāta un plaukstoša kūrortpilsēta.

oriģināls: http://www.pietiek.com/raksti/kurzemes_loki_apdraud_kurorta_nakotni_un_natura_2000_teritorijas

___________________________________________________________________________
VAK cīņa pret nepārdomātu akvakultūras attīstīšanu Baltijas jūrā.

 

 

Valsts kancelejai

Ministru prezidentam

 

2.5- 10

19.01.2014.

Par Ministru  kabineta rīkojuma projektu

“Par jūras teritorijas noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo

iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai”, VSS-1638

 

          Vides aizsardzības klubs kategoriski iebilst pret Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par jūras teritorijas noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai” (VSS-1638) tālāku virzību, jo pašlaik paredzēts noteikt konkrētas teritorijas akvakultūras attīstībai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā bez kādas izpētes un zinātniskā pamatojuma. Atgādinām, ka attiecībā uz stratēģiski svarīgu valsts resursu izmantošanu Latvijā jau ir pietiekoši daudz kļūdaini pieņemtu lēmumu, kuru sekas visa Latvijas sabiedrība izbauda vēl šodien (piemēram, vēja parkiem un koģenerācijai piešķirtās kvotas, oglūdeņražu meklēšanai piešķirtie licences laukumi utml.).

Nekādi nav saprotams, kādēļ rīkojuma projekts tiek sagatavots un virzīts, ņemot  vērā Iļģuciema dzīvoklī 2013. gada janvārī reģistrētas firmas (Lursoft dati) iesniegumu, nepieprasot “biznesa idejas” iesniedzējiem mūsdienu situācijai un Baltijas jūras un Rīgas līča apstākļiem atbilstošu zinātnisko un ekonomisko pamatojumu šādu darbību īstenošanai, kā arī apliecinājumu par uzņēmuma pieredzi  un līdzšinēju sekmīgu darbību akvakultūras jomā. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Lursoft datiem vienā un tajā pašā adresē Riekstu iela 15-4, Rīga reģistrēta ne tikai SIA “Ekobaltika Group”, bet vēl 3 citas firmas.

Tāpat arī nav saprotams, uz kāda pamata tiek ierosināts noteikt akvakultūras teritorijas tieši rīkojuma projektā norādītajās vietās, vienlaikus nesniedzot nekādus apsvērumus par darbības iespējamo ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu. Vēršam uzmanību uz to, ka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums, 19. pantā nosakot publisko personu un privātpersonu tiesības izmantot jūru, noteic, ka Ministru kabinets, izdodot rīkojumu par konkrētām darbībām paredzētu teritoriju noteikšanu, ņem vērā arī šā likuma 14.panta nosacījumus, tostarp informāciju par jūras vides stāvokli un tā izmaiņu tendencēm, tai skaitā šā likuma 8.pantā minēto jūras novērtējumu, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijas piekrastē, aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem noteiktās aizsargjoslas, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un jūras ekosistēmas ekonomisko un rekreatīvo kapacitāti Baltijas jūras reģionā. Šāda atsauce uz likuma 14. pantu ir dota arī likuma Pārejas noteikumu 8. punktā attiecībā uz laika posmu, līdz ir stājies spēkā jūras telpiskais plānojums.

Mūsu ieskatā darbības pieteicēju SIA “Ekobaltika Group” iesniegtā informācija un rīkojuma projekta anotācija nesatur pietiekami daudz informācijas, lai Ministru kabinets varētu pieņemt objektīvu lēmumu saskaņā ar Jūras vides aizsardzības likuma 19. un 14. pantu. Vēršam uzmanību, ka, izdodot rīkojumu un nosakot akvakultūras teritorijas uz tik nepilnīgas informācijas pamata, var tikt maldināti arī potenciālie ieceres attīstītāji, jo ir iespējams, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā var noskaidroties, ka būtiskas ietekmes dēļ konkrētajās vietās akvakultūra nav pieļaujama vai arī pieļaujamas vienīgi ļoti specifiskas tehnoloģijas, kas nav minētas SIA “Ekobaltica Group” iesniegumā. Citu valstu pieredze liecina, ka zivju audzēšana akvakultūrā jūrā ir saistīta ar būtisku eitrofikācijas u.c. piesārņojuma slodzi, kā arī inavazīvo sugu risku, kas īpaši jāņem vērā jutīgajā Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmā.

Ņemot vērā augstāk minēto aicinām Ministru kabinetu neizdot rīkojumu par “Par jūras teritorijas noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai”

Mūsu ieskatā lēmums par akvakultūras teritoriju noteikšanu ir jāvirza tikai pēc jūras telpiskā plānojuma spēkā stāšanās vai līdz tam vienīgi izņēmuma gadījumā, ja ieceres virzītājs var iesniegt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 14. pantā minēto informāciju, Baltijas jūras apstākļiem atbilstošu, pamatotu ieceres aprakstu, kā arī apliecinājumu par uzņēmuma sekmīgu darbību akvakultūras jomā un resursu pieejamību ieceres īstenošanai.

 

 

 

Vides aizsardzības kluba viceprezidente                                   Elita Kalniņa

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

 

 

                                                                            

 

SVARĪGS PAZIŅOJUMS - Vides Aizsardzības klubs nepadosies cīņā par Karves HES būvatļaujas anulēšanu
Uz Vaidavas uzcelta Karvas HES, pret ko jau trīs gadus protestē makšķernieku organizācijas un Vides aizsardzības klubs. Uz Vaidavas aizliegts būvēt elektrostacijas, tomēr šim HES izdevies likumu apiet. Būvnieki pretendē arī uz Vides ministrijas dalāmo naudu vidi attīrošajiem projektiem. Līdz šim arī Vides ministrijas nauda bija atteikta, bet nu pēkšņi valsts iestāde savu nostāju ir mainījusi, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga». !
Sīkāk lasiet: ŠEIT

VAK asi nosoda VARAM rīcību, atbalstot un pieļaujot Karvas HES darbību!

_________________

SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA 20.01.2014. KĀRTĒJĀ SMILTS-GRANTS KARJERA DRAUDI!!!

 

Paziņojums par atkārtotu SIA „Z Group” derīgo izrakteņu smilts – grants un smilts ieguves atradnē „Dižkabārži”, kas atrodas nekustamajā īpašumā „Dižkabārži” Slampes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma uzsākšanu un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

Derīgo izrakteņu smilts – grants un smilts ieguvi atradnē „Dižkabārži”, kas atrodas nekustamajā īpašumā „Dižkabārži” (kad.Nr. 9080 008 0091), Slampes pagastā, Tukuma novadā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta:

2014.gada 20. janvārī plkst.16:00 Slampes pagasta pakalpojuma centrā „Kultūras pils”, Slampes pagasts, Tukuma novads, tālr. 63198104.

 

Sabiedrība tiek aicināta piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un līdz 2014.gada 31.janvārim iesniegt rakstveida priekšlikumus vai viedokļus Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis 67321173, e - pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. , mājas lapas adrese: www.vpvb.gov.lv.

 

 

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

 

 

 

 

 Sestdien Rumānijas policija pamatīgi saķērusies ar vairakiem simtiem iedzīvotāju, kas ielauzušies ASV giganta "Chevron" rūpnīcas teritorijā, protestējot pret šīs kompānijas slānekļa gāzes ieguves izpēti šajā reģionā.

Tā par vides aizsardzību cīnās Rumānijā, mums jāmācās!

Rumānijas ciemata iedzīvotāji ielaužas 'Chevron' rūpnīcā

 

Pungešti ciemata iedzīvotāji ir satraukušies, ka hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģija, ko plāno izmantot "Chevron", var atstāt negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Protestētāju skaits esot bijis ap 500. Vairāki no policijas kārtībniekiem un demonstrācijas autoriem esot ievainoti, taču dzīvības apdraudējums protesta dalībniekiem nedraudot.

Policija demonstrantus savaldījusi. Rūpnīcas darbi atkal norit ierastajā gaitā, vēsta AFP.


http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/foto-500-rumanijas-ciemata-iedzivotaji-ielauzas-chevron-rupnica.d?id=43880540#ixzz2moMsp4Io

 

 

Par notikušo traģēdiju.

VAK pievienojas valstī izsludinātajām sērām un izsaka dziļu līdzjūtību visiem traģiskajā Ziepniekkalna veikala "Maxima" sabrukšanā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem.
Skumji, ka dažu cilvēku noziedzība nevērība un slimīga mantkārība noveda pie traģiska, bet likumsakarīga rezultāta - 54 nevainīgu cilvēku nāves un daudzu citu ciešanām un sabojātām dzīvēm. Šeit nu mēs visi esam nokļuvuši, sludinot kapitālisma iekārtu un brīvo tirgu, kur nauda ir centrālā vērtība un taisnīguma mēraukla. Visa dzīve tiek pakārtota naudai, dēļ naudas tiek radīta viena vai cita grandioza projekta iecere, par naudu tiek izstrādāts projekts, par naudu strādā arhitekti, kurus uzrauga par naudu algoti būvuzraugi, bet būvuzņēmēji sacenšas par lētāko piedāvājumu, paši cenšoties nopelnīt vairāk, strādājot mazāk, kas gala rezultātā noved pie pelēkajā zonā esošu apakšuzņēmēju iesaistīšanas darbu praktiskajā izpildē. Vairums lielo Latvijas būvuzņēmēju ir finansiāli saistīti ar valsti un pašvaldībām kā arī ar politiskām partijām, jo ne jau aiz garlaicības vai idejiskas pārliecības partijām pirms vēlēšanām uzrodas lieli sponsori, pārvēršot vēlēšanas par tādu kā naudas turētāju cīņu.
Pēc vēlēšanām, protams, poltiķi izrāda lielu pateicību saviem sponsoriem, lai tikai viņiem pašiem nākamajās vēlēšanās nebūtu jāpiedzīvo politiskās karjeras beigas. Šādi tad arī tiek noklusēti dažādi sīkumi un it kā formalitātes pašvaldību būvvaldēs, veicot projektu un to izpildījumu uzraudzību, jo ir taču jāveicina uzņēmējdarbību un jāmazina administratīvo slogu, lai ekonomika attīstītos un tautai būtu darbs. Bet darbs  - tā taču atkal ir nauda. Arī likumi un noteikumi tiek izdoti tā, lai dažiem naudas būtu vairāk, tādējādi partiju sponsorēšanu padarot par kaut ko līdzīgu riska investīcijām, turklāt tas notiek pavisam oficiāli un to sauc par politisko lobēšanu, neļaujot pat lietot korupcijas jēdzienu, kamēr tas tiesā nav konkrēti pierādīts.

Tā vai citādi, bet vairums traģēdiju rodas, summējoties daudziem it kā sīkumiem, it kā apmaksātiem parakstiem uz veidlapām, it kā samaksu par klusēšanu ar sīkumiem, ko pieļauj pavirši zemu apmaksāti darbinieki, ko rada steiga un nereti arī dabas un citu apstākļu sakritība, kas kopumā arī noved tur, kur noved, līdz iestājas kritiskais punkts, kura pārkāpšana šoreiz maksāja 54 nevainīgu cilvēku dzīvības.

Ņemot vērā esošo situāciju, VAK atgādina, ka Latvijā valsts mērogā netiek uzraudzīta būvniecība, jo katrā pašvaldībā to dara sava būvvalde, kas ir pakļauta tai pašai pašvaldībai, kuras teritoriju ta kontrolē, kā rezultātā neviena būvvalde negribēs vērsties pret savu pašvaldību vai tās valdošo spēku lojāliem uzņēmējiem. Turklāt pašvaldības Latvijā ir virs 100, tās ir stipri vien neatkarīgas un grūti pārraugāmas...

Lai šādas un citas traģēdijas nekad vairs nėatkārtotos, Vides Aizsardzības klubs atkārtoti publiski pieprasa kompetentajām valsts iestādēm (Valdībai, Saeimai) steidzami lemt par 2009.gadā likvidētās Valsts Būvinspekcijas atjaunošanu un būvniecības uzraudzības steidzamu pastiprināšanu.

Lasiet šeit: Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas VARAM un Vides Konsultatīvās padomes
SADARBĪBAS MEMORANDS 

----------------------------------------------------------
 

11.09.2013 Par Ogres tehnikuma mežiem

Šodien 11.septembrī pēc VAK iniciatīvas Ogres meža tehnikumā notika sanāksme pret mežu ciršanu Birzgalē un Ķegumā. Izrādās, ne tikai Latvijas Valsts Mežiem Latvijas valstī pieder meži, bet arī Izglītības ministrijai(!), kas tos ir nodevusi Ogres tehnikumam. Un tā pavasarī Ogres meža  tehnikumam tika izsniegts apliecinājums kailcirtei Birzgales mežos.  Aplūkojot mežus dabā, vakieši konstatēja ka mežu vecums ir apm. 165 gadi.
Par šāda vecuma mežu neciršanu Latvijā notiek nemitīgas cīņas starp  Zemkopības ministriju un vides organizācijām. AS Latvijas Valsts Meži !!! ir izrādījuši labo gribu un panākta vienošanās, ka tik vecus mežus necirtīs (lai gan likums diemžēl to neprasa), taču Ogrēnieši bija lēmuši savādāk. Tad nu pēc ilgas sarakstes, ekspertu slēdzieniem un šodienas sapulces izspriedām, ka 2 nogabalos notiks izlases cirte, bet..., kas notiks ar pārējiem vairāk nekā 2300 ha, kas ir nodoti Izglītības ministrijai?

Sanāksmes protokols pieejams saitē (to nepieciešams lejuplādēt, fails pdf formātā): PROTOKOLS
Protokols (galīgā versija pēc korekcijām)

 

 

 

'Mālpils Agro' cīnīsies par tiesībām būvēt cūku fermu - Vides Aizsardzības klubs turpinās aizstāvēt Mālpils novada pozīciju - nepieļaut cūku fermas būvniecību!

SIA "Mālpils Agro" nolēmusi tiesas ceļā pārsūdzēt Mālpils novada domes lēmumu noraidīt cūku fermas izveides ieceri novadā, informēja uzņēmuma direktore Anita Lancmane.

Nākamnedēļ uzņēmums plāno iesniegumu par domes lēmuma pārsūdzēšanu nodot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Pēc Lancmanes teiktā, tiesāšanās notiks par jau iepriekš uzņēmuma paustajiem pārmetumiem pašvaldības virzienā par divu sabiedrisko apspriešanu rīkošanu vienlaikus, par derīgu apspriešanas anketu izslēgšanu no rezultātiem un citiem pārkāpumiem.

Viņa arī uzsvēra, ka būtiski ir apzināties - pie problēmas ar cūku fermas izveides ieceres noraidījumu nav vainojama tikai Mālpils novada dome, bet gan vispārēja valstiska mēroga cūkkopības izslēgšana no Latvijas. "Manuprāt, notiek iedzīvotāju mānīšana, lai izslēgtu nozari no lauksaimniecības. "Mālpils Agro" piemērs ir spilgts pierādījums, taču problēma ar nozares neatbalstīšanu patiesībā valstiskā mērogā ir daudz plašāka," atzina uzņēmuma direktore.

Oktobra sākumā Mālpils novada deputāti vienbalsīgi noraidīja cūku fermas izveides ieceri novadā.

Kā toreiz informēja Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs ("Vienoti Mālpilij!"), domes lēmums pamatā balstīts uz sabiedriskās apspriešanas un aptaujas rezultātiem, kas apliecina, ka iedzīvotāji nevēlas šādu objektu novadā. Kā galvenos iedzīvotāju argumentus un jautājumu tematus Lielmežs minēja bažas par nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos un vides pasliktināšanos, līdz ar to notiktu arī iedzīvotāju veselības pasliktināšanās un tūrisma sarukums.

 

VAK uzvara Vangažos!

2013.gada pavasarī VAK rīcībā nonāca informācija, ka Inčukalna novadā vangažu pilsētas teritorijas meža platībās atrodas nelegāla atkritumu izgāztuve, kurā atkritumus ilgstoši metuši un turpināja mest blakus esošā dārzkopības ciematan "Purva dārzi" iedzīvotāji, jo ciematam nebija sakārtots zemes īpašumtiesību un atkritumu apsaimniekošanas jautājums.

2013.gada 27.aprīlī VAK rīkoja dabas sakopšanas talku Vangažos, sakopjot apkārtnes mežus, bet izgāztuvi sakopt talkas ietvaros vien nebija iespējams lielā atkritumu apjoma dēļ. Tika rakstīts iesniegums Incukalna novada domei un Regionālai pašvaldības policijai, kā rezultātā 2013.gada augusta beigās nelegāla izgāztuve tika pilnībā likvidēta, tagad Vangažu pilsētas mežs netālu no Vangažu ezera (dīķa) atkal ir tīrs un zaļš, pieejams iedzīvotāju atpūtai.

VAK sekos līdzi tīrībai un vides aizsardzībai Inčukalna novadā un citur Latvijā arī turpmāk.

Ja Jūs konstatējat teritorijas piesārņošanu ar atkritumiem, nelegālas izgāztuves, ieteicams ziņot:
1. Valsts vides dienestam 80000828 (bez maksas), 67084200, http://www.vvd.gov.lv/vides-sos/
2. Vietējai pasvaldības policijai (tālr. pieejams pašvaldībās, var arī zvanīt 110)
3. Vietējai pašvaldībai rakstiski vai telefoniski
4. Vides Aizsardzības klubam uz zaļo telefonu 67226042, norādot ļoti precīzu piesārnoto vietu un papildus informāciju, lai VAK pārstāvjiem un kontrolējošām iestādēm būtu precīza notikuma vietas adrese vai vismaz tādi orientieri, lai notikuma vieta būtu atrodama bez ilgstošas meklēšanas.

Vides aizsardzības kluba  19. Saieta (2013.gada 31. augusts)
Protokols

Darba kārtība:
1.Saieta atklāšana
2.Atskats un ziņojumi par iepriekšējo periodu
3.Revīzijas komisijas ziņojums
4.Valdes un VAK virsaiša vēlēšanas
5.Saieta lēmumi
6.Debates

1.Saieta atklāšana.  Saiets notiek Plieņciemā. Ieradušies un piereģistrējušies 16 biedri. Divi biedri – Edmunds Kance, Kārlis Sīlis -  nodevuši savas balsstiesības A. Ulmem). Bērzā A. Ulme piestiprina VAK zaļi-balti-zaļo karogu. Nodziedāta VAK himna „Pie Dieviņa gari galdi...”, Saiets tiek pasludināts par atklātu. Saieta norisi vada Arvīds Ulme, protokolē – Lelde Stumbre.
2.Atskats par iepriekšējo periodu.
Ievadvārdus un īsu atskatu par padarīto teic VAK prezidents A. Ulme. Viņa galvenā domā – VAK eksistē un ir spējīgs pastāvēt, jo tajā ir cilvēki, kuriem rūp vides aizsardzība un tie gatavi strādāt nesavtīgi. A. Ulmes ierosinājums – nosaukt VAK nodaļas (esošās un nākamās) par – rotām.
 Pēc tam sīkāku atskatu par padarītajiem darbiem un VAK pašreizējo stāvokli izstāsta VAK viceprezidente Elita Kalniņa. E. Kalniņa ziņo, ka VAK atpazīstamība un statuss tiek uzturēts gan darbojoties dažādās vides padomēs, gan talkās, gan citos virzienos, kas saistīti ar dabas aizsardzību. Neskatoties uz naudas trūkumu, darbi notiek un virzās uz priekšu. E. Kalniņa norāda uz regulārām Domes sasaukšanas grūtībām, kas pagājušā gadā bija saistītas ar VAK biroja telpu maiņu. E. Kalniņa ierosina regulāras pulcēšanās jaunajā birojā katru mēnesi.
Uzstājas VAK viceprezidente Lelde Stumbre. L. Stumbre norāda, ka pagājušais gads VAK bijis smags, gan materiālajā ziņā, gan mainot VAK biroja telpas, tomēr VAK nav pašlikvidējies un pateicoties aktīvākajiem VAK biedriem ( E.Kance, E. Kalniņa, A, Ulme, I. Leitis, A......) VAK tomēr spējis turpināt gan iesāktos darbus, gan iesaistīties jaunās aktivitātēs.
Vārds tiek dots Anitrai Toomai, žurnāla „Vides vēstis” galvenajai redaktorei.    A. Tooma informē, ka sakarā ar samazināto finansējumu, žurnāls iznāk 4x gadā, tomēr internetā, kur tas pieejams lasītājiem, savus lasītājus skaita ziņā tas nav zaudējis. Jebkurā gadījumā A. Tooma cer saglabāt žurnālu papīra formātā. K. Ozoliņš apsola divu nedēļu laikā izveidot un ievietot „Vides vēstu” aplikāciju.
3.Revīzijas komisijas ziņojums.
Plašu, izvērstu VAK finanšu atskaiti nolasa Olita Ziemele. VAK apstiprina revīzijas komisijas ziņojumu.

4.VAK domes pārvēlēšanas, VAK prezidenta ievēlēšana.
Tie pārvēlēta VAK dome, kurā ir 11 cilvēki: Arvīds Ulme, Elita Kalniņa, Lelde Stumbre, Ieva Tūtere, Ieva Rožukalne, Olita Ziemele, Kārlis Sīlis, Edmunds Kance, Anitra Tooma, Aija Caune, Zigmārs Majauskis.

 Par VAK prezidentu vienbalsīgi tiek ievēlēts Arvīds Ulme.

5.VAK 19. Saieta lēmumi un rezolūcijas.
a)VAK 19. Saiets atbalsta mazdārziņu kustību (attīstību un saglabāšanu) Latvijas pilsētās
b)VAK 19. Saiets apstiprina jaunu biedru uzņemšanu: Aivaru Legzdiņu, Madonas nov. Liezeres pag.  „Viesturi”, kurš apņēmies veidot  VAK Liezeres rotu. Liepājas rota 7 cilvēku sastāvā.
c)VAK 19. Saiets atbalsta akcijas un protestus pret autogāzes sadārdzinājumu, ko valsts vēlas pielīdzināt benzīna cenai. Auto gāze ir videi draudzīgs produkts, tas ir naftas blakusprodukts, tādēļ sadārdzinājums ir nepamatots.
d)VAK 19. Saiets atbalsta un nolemj veidot/attīstīt Atkritumu apsaimniekošanas programmu. O.Ziemele uzsver, ka atkritumu apsaimniekošana nedrīkst būt ienesīgs bizness, bet jāvirzās uz tādu civilizācijas kultūras līmeni, kurā atkritumu nav kā tādu.
e)Saiets nolemj ierosināt un attīstīt Latvijā kustību „No frills” – latviskais tulkojums: „Bez kruzuļiem” ( „Neko lieku!”) – kustība, kas cīnās pret pārmērīgu (vairākkārtīgu)  iepakojuma izmantošanu un  preču vai pakalpojumu izskaistināšanai, tā radot arvien vairāk atkritumu, kā arī bieži vien – nepareizu vai kļūdaini priekšstatu par preci vai pakalpojumu.
f)VAK nosoda atkritumu firmu pamatdomu: Jo vairāk atkritumu, jo lielāka peļņa.
g)VAK 19. Saiets pieņem lēmumu piedalīties ar konkrētu aicinājumu valstīm, kuras 2. Pasaules kara laikā nogremdēja ķīmiskos atkritumus Baltijas jūrā. Aicinājums balstīts uz to, ka šīm valstīm jāapvienojas, lai spertu izšķirīgus soļus šo ķīmisko atkritumu konteineru  drošā „apglabāšanā”.
h)VAK saiets nolemj cīnīties par ķīmisko kravu tranzīta ierobežošanu Baltijas jūrā.
i)VAK saiets atbalsta Salacas upes dambja nojaukšanu, lai Salacas upe atjaunotos kā lašu etalonupe.
j)VAK saiets atbalsta partizānu talku kustību ( līdzīgi kā „partizānu dārzkopību”), jo, lai pieteiktu, saņemtu atļauju un organizētu kādu talku bieži vien paiet pārāk ilgs laiks.
k)VAK 19. Saiets izsaka pateicību Edmundam Kancem par nesavtīgo darbību vides aizsardzībā.
l)VAK 19. Saiets pieņem lēmumu izdarīt labojumus VAK statūtos, paredzot tajos ieviest punktu : VAK par demokrātiju.
m)VAK 19. Saiets pieņem rezolūciju: Pret agresiju Sīrijā.
6.VAK 19. Saieta noslēgums.

 

Apturēts Pāvilostas novada domes mēģinājums nelikumīgi pārdot pašvaldības zemi Baltijas jūras piekrastē

 Pāvilostas Novada dome pēc ministrijas aizrādījuma ir atcēlusi lēmumu par nekustamā īpašuma Dzintaru ielā 3 pārdošanu SIA "Āķagals". Zeme, ko vēlējās iegādāties pašvaldības vadītāja Ulda Kristapsona dzīvesbiedrei piederošais uzņēmums, atrodas krasta kāpu aizsargjoslā.
Domes sēžu protokoli rāda, ka iepriekšējā sasaukuma deputāti par Dzintaru ielas 3 nodošanu atsavināšanai lēmuši februāra sēdē. Toreiz vienbalsīgi pieņemts lēmums uzdot Privatizācijas komisijai pasūtīt īpašuma novērtējumu un izstrādāt atsavināšanas noteikumus, kā arī pirmpirkuma tiesības piešķirt īpašuma nomniekam, kas ir SIA "Āķagals". U. Kristapsons, pamatojoties uz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", jautājuma izskatīšanā nav piedalījies. Tāpat viņš rīkojies arī aprīlī, kad pārējie deputāti vienbalsīgi nolēma zemi Dzintaru ielā 3 izsolīt ar nosacīto cenu 25 tūkstoši latu. Izsoles noteikumos minēts, ka objekts sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 1136 kvadrātmetri un tam ir apgrūtinājumi – nostiprināta nomas un noteikta pirmpirkuma tiesība.
Bet jau maijā, kad notika iepriekšējā sasaukuma pēdējā domes sēde, deputāti, atkal izņemot U. Kristapsonu, nolēma slēgt pirkuma līgumu ar SIA "Āķagals". Privatizācijas komisijas sekretāre Liene Vaškus vakar pēcpusdienā nevarēja atbildēt, cik pretendentu piedalījušies izsolē un par kādu cenu īpašums nosolīts.Taču Pāvilostas Novada domes lēmumu par zemes pārdošanu pamanīja Vides aizsardzības klubs. Tas jūnija sākumā vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar iesniegumu par, iespējams, pretlikumīgu pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu.

"Nejauši izdevās atklāt. Aizsargjoslu likumu puslīdz no galvas zinu," saka Latvijas Dabas fonda eksperte un Vides aizsardzības kluba pārstāve Lelde Eņģele. Likuma 36. pantā teikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi. Tas iespējams tikai gadījumos, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas, ja īpašuma tiesības uz ēku ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Īpašums, kuru pašvaldība vēlējās pārdot SIA "Āķagals", atrodas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 23. augusta numurā.

 

Akcija par Latvijas mežu nākotni!

 http://youtu.be/v-i1XKTme0A - Noskatieties video!!!

visus, kas vēlas piedalīties šādās aktivitātēs arī lūdzam norādīt savus kontaktus un pieteikties uz šo e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Radošā apvienība „Kraujasgentis” šobrīd tikko izveidoja klipu dziesmai “Ai zaļā birztaliņa” pretstatot mūsu senču attieksmi pret mežu un mūsdienu brutālo mežu izciršanu. Klipā mēs nevēršamies ne pret vienu, bet aicinām visus mežu īpašniekus un apsaimniekotājus ieklausīties savā sirdsapziņā, padomāt, ko viņi nodara mežam un atteikties no kailciršu izmantošanas mežsaimniecībā. Ļoti ceram, ka šis klips varētu aktivizēt kustību par mežu saglabāšanu.

Visus, kas vēlas piedalīties šādās aktivitātēs arī lūdzam pieteikties uz šo e-pastu. This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Koks daudzveidībai

Latvijas Kokkopju - Arboristu biedrība (LKAB) izveidojusi jaunu atpazīšanas zīmi, ar kuru varētu apzīmēt īpašus kokus. Kokus, kuri radīja draudus cilvēku drošībai vai kā citādi radīja problēmas, līdz šim pilnībā nozāģēja. Tomēr bieži vien kādas zināmas stumbru daļas šādiem kokiem cilvēku drošību neapdraud un tās būtu piemērotas dabas daudzveidības veicināšanai. LKAB ierosina turpmāk saglabāt šādas koku daļas un, lai informētu sabiedrību par smagi apgriezto, galotņoto jeb beigto stumbru saglabāšanu apstādījumos, iesaka izmantot speciāli šim mērķim izveidotu zīmi.
 
Sīkāku informāciju par šīm zīmēm var iegūt, sazinoties ar LKAB.

 

 

 

 Turpinot agrākās tradīcijas, Vides Aizsardzības klubs arī 2013.gadā rīko dabas sakopšanas talkas. Ziemupē, Mārupītē, Vangažos talkas jau notikušas pavasarī, tomēr sezona turpinās.

TALKAS

AMATAS NOVADS, TAKA UZ ZVĀRTES IEZI 12.10.2013., pulcēšanās pie Zvārtes ieža 10:00

Š.g. 12. oktobrī Amatas novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā Amatas novada pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi organizē talku, lai sakoptu Amatas taku no Zvārtes ieža līdz Kārļu zivjaudzētavai.
 
Amatas taka ir viens no Amatas novada, kā arī Gaujas nacionālā parka dārgumiem. Tā ir īpaša ar Amatas senlejas dabas ainavām, augu, putnu un dzīvnieku sugu bagātību. Taka jau gadiem ir bijis dabas tūristu iemīļots pārgājiena maršruts. Diemžēl, laikam ejot, taka kļūst arvien grūtāk izejama un dažviet arī bīstama.
 
Aicinām visus, kuriem rūp šīs vietas saglabāšana arī turpmāk, līdzdarbosimies tās sakopšanā.
 
Tiekamies 12. oktobrī plkst. 10:00 pie Zvārtes ieža apmeklētāju centra (lūgums iepriekš pieteikties). Ņemam līdzi labu garastāvokli, un darbarīkus, kas varētu noderēt (mačetes, krūmu šķēres, darba cimdus, atkritumu maisus u.c.). Pēc labi padarīta darba cienāsim visus talciniekus ar gardu zupu un siltu tēju.
 
 
Indra Paseka
Amatas novada Tūrisma informācijas centrs

 

 -----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2013.gada 28.septembris - trešā talka Ropažu novada dabas liegumā NATURA2000 teritorijā "Lielie Kangari" - vietā, ko apdraud P4 ceļa asfaltēšana, gan arī dolomīta karjeri tiešā tuvumā. Talkas mērķis popularizēt unikālās Lielo Kangaru dabas vērtības un to aizsardzības nepieciešamību.
Talkas laikā tiks sakoptas stāvās Kangaru kalnu nogāzes esoša ainaviskā P4 grants ceļa malā, turpināts jau 2012.gada 21.aprīļa un 8.oktobra talkās iesāktais. Uz talku no Rīgas tiks organizēts autobuss.

 

Sīkāka informācija sekos.

Jautājumi un uzziņas: VAK pārstāvis Edmunds Kance mob. 26404751  This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

UZMANĪBU! ŠĪ IR ĻOTI SVARĪGA APSPRIEŠANA, JO VAK UZDEVUMS IR NEPIEĻAUT DOLOMĪTA IEGUVI LIELO KANGARU DABAS LIEGUMA TUVUMĀ!!!
 
Paziņojums par derīgo izrakteņu ieguves atradnēs „Kalnagrāvīši” un „Ārēni” Ropažu novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.

 

Derīgo izrakteņu ieguves atradnēs „Kalnagrāvīši” un „Ārēni” Ropažu novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notiks:

 2013.gada 24. oktobrī pulksten 18.00 Ropažu novada Domes telpās Ropažos, Sportā ielā 1.

Ar sagatavoto ziņojumu var iepazīties AS “Siguldas Būvmeistars” mājas lapā www.buvmeistars.lv. Ropažu novada Domē Ropažos, Sporta ielā 1 darba laikā var iepazīties ar ziņojuma kopsavilkumu, mājas lapā www.ropazi.lv – ar ziņojumu.

30 dienu laikā (līdz 11.11.2013.) sabiedrība var iesniegt AS „Siguldas Būvmeistars” un Vides pārraudzības valsts birojam rakstiskus priekšlikumus un viedokļus par paredzēto darbību.

 

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ar SIA "Olaines Kūdra" iecerētās kūdras ieguves paplašināšanas ieceres IVN ziņojuma aktuālo redakciju var iepazīties:

http://www.georesursi.lv/

------------------------------------------------

 

Paziņojums par SIA “Mālpils-agro” cūku intensīvās audzēšanas fermas izveides Mālpils novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.

27.06.2013. - Sapulce būs 18.07.2013. 16:00 Mālpils novada domē

Cūku intensīvās audzēšanas fermas izveides ar biogāzes ražotni  Mālpils novada ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notiks

2013.gada 18.jūlijā plkst.16.00 Mālpils novada domes lielajā zālē (adrese: Mālpils novada dome, Nākotnes ielā 1, Mālpils, Mālpils nov., LV-2152).

Saņemt informāciju par paredzēto darbību un iepazīties ar paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ar to saistītajiem dokumentiem interesenti var:

 

  • SIA "Mālpils agro" mājaslapā www.malpils-agro.lv;
  • Mālpils novada domē Nākotnes ielā 1, Mālpilī, Mālpils nov., LV-2152
  • Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldē
  • Vides pārraudzības valsts birojā
Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par sagatavoto paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ar to saistītajiem dokumentiem var iesūtīt Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, tel. 67770806, mājaslapa http://www.vpvb.gov.lv līdz 2013.gada 8. augustam.

 

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

Paziņojums par autoceļa A10 “Rīga-Ventspils” posma no km 45,1 (Ķemeru pagrieziens) līdz km 91,8 (krustojums ar P130 Līgas-Kandava-Veģi) rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.

28.06.2013.

Autoceļa A10 “Rīga-Ventspils” posma no km 45,1 (Ķemeru pagrieziens) līdz km 91,8 (krustojums ar P130 Līgas-Kandava-Veģi) rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas notiks š.g.

15. jūlijā plkst. 18.00:

Smārdes kultūras centrā (Smārdes pamatskola, Smārdes pagasts, Engures novads);

16. jūlijā plkst. 15.00:

Kandavas novada domes zālē (Dārza iela 6, Kandava, Kandavas novads);

16. jūlijā plkst. 17.00:

Pūres kultūras namā („Vārpas”, Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads);

18. jūlijā plkst. 17.00:

Tukuma novada domes Vitrāžu zālē(Talsu iela 4, Tukums, Tukuma novads

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumaizstrādātājs – SIA „Latekoil”.

Ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu var iepazīties internetā: www.eiroprojekts.lv/A10no š.g. 1. līdz 30. jūlijam un šajā laikā (līdz 2013.gada 30.jūlijam) sūtīt rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga, tālr. 67321173,  e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. ,www.vpvb.gov.lv ).

 

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 

Kas ir Latvijas Vides aizsardzības klubs?

Vides Aizsardzības klubs ir vecākā dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija Latvijā. VAK jau 1986.gadā bija daļa no Latvijas nacionālās atmodas veidošanas spēka.

Šobrīd VAK aktīvi iestājas par vides jautājumiem to visplašākajā nozīmē, kas ietver gan bioloģisko daudzveidību, gan īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uzraudzību un iniciatīvas jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju dibināšanā, gan sabiedrības tiesību uz dzīvi tīrā vidē aizstāvību...

Vides aizsardzības klubs (VAK) ir brīvprātīga un neatkarīga organizācija, kas darbojas saskaņā ar saviem Statūtiem un Programmu.

VAK apvieno domubiedrus ar kopējām interesēm par vides aizsardzību un sakopšanu, ar vidi saprotot dabu, sociālo un garīgo vidi.

VAK sadarbojas ar tām kustībām, organizācijām un biedrībām, kuru darbība sakrīt ar VAK mērķiem un uzdevumiem. VAK apzinās sevi kā daļu no pasaules zaļās kustības.


VAK MĒRĶI UN UZDEVUMI:

Nepieļaut tālāku vides sagandēšanu, cīnīties pret šī procesa cēloņiem un veicināt vides atveseļošanu.

Veidot labsirdīgas vides un cilvēku savstarpējās attiecības.

Kopt sevī vienības ideju, apzinot sevi kā nepieciešamu daļu no vesela.

Kopt sevī iecietību un žēlsirdību un savstarpēju sapratni sabiedrībā.

Veicināt vispārēju cilvēktiesību ievērošanu, cenšoties nepieļaut demokrātisko brīvību ierobežošanu.

VAK ar nevardarbīgiem līdzekļiem cīnās par pilnīgu demilitarizāciju.