Aktuālās aktivitātes

Putnu dienās plašas iespējas putnu iepazīšanai bez organizētiem klātienes pasākumiem

 

Lai gan mazliet citādi kā ierasts, arī šajā pavasarī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (Pārvalde) un citiem partneriem 10. un 11. aprīlī visā Latvijā organizē pavasara Putnu vērošanas dienas. To laikā šoreiz netiks organizēti klātienes pasākumi, taču ikviens tiek aicināts doties dabā individuāli vai kopā ar ģimeni, klausīties putnu dziesmas un izmēģināt iemaņas to vērošanā un iepazīšanā.

Pārvalde aicina nedrūzmēties dabas takās un pirms kāpšanas putnu vērošanas torņos pagaidīt līdz nokāpj citi dabas taku apmeklētāji. Jāņem vērā, ka dabas takās un skatu torņos netiek nodrošināta virsmu apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem.

Šī gada pavasara Putnu vērošanas dienās Dabas aizsardzības pārvalde piedāvā:

Iesaisties pētījumā!

Šajā gadā Pārvalde aicina īpašu uzmanību pievērst zosīm, ziņojot par novērojumiem mājaslapā www.dabasdati.lv. Šie ziņojumi palīdzēs īstenot Bioloģijas institūta un Dabas aizsardzības pārvaldes kopīgo pētījumu, lai radītu priekšnoteikumus zemkopības nozares konfliktu novēršanai ar caurceļojošajām zosīm.

 

Iepazīsti putnus dabā!

Putnus var vērot it visur – pie mājas, iemīļotākajā pastaigu takā un citviet. Piemēram, Ķemeru Nacionālā parkā viena no labākajām vietām putnu vērošanai ir Dunduru pļavas.  Dabas taku Dunduru pļavās nav, taču teritorijai cauri ved ceļš, pa kuru braucot, dabu var vērot “safari” veidā pa auto logu, organizējot operatīvas pieturvietas, tiklīdz pamanīts kas interesants. Meža ieskautajās pļavās redzamas ķīvītes, dzērves, gulbji, mājas strazdi, jūras ērgļi un citi putni. Tos būs ērti saskatīt no izbūvētajām skatu platformām un 5,5 m augstā torņa. Plašāk par putniem Dunduru pļavās: https://youtu.be/0LWSxFmnnl0

 

Iztīri būrīšus!

Pavasaris ir īstais laiks, lai ne tikai izgatavotu un uzstādītu jaunus, bet arī iztīrītu iepriekšējos gados uzstādītos putnu būrīšus. To tīrīšana ir ļoti svarīga, lai putns nekļūtu par vieglu medījumu, piemēram, caunām un kaķiem, kā arī, lai ligzdā nesāktu mājot parazīti.  Video par būrīšu tīrīšanu: https://www.youtube.com/watch?v=xQu8z6EJTgs

 

Izzini putnus mākslā!

Viena no iespējām ir apskatīt mākslinieces un Pārvaldes dizaineres Daigas Segliņas oriģinālzīmējumu izstādi «Daba zīmējumos», kas pieejama Ļaudonas pagasta bibliotēkā. Atbilstoši valstī noteiktajiem ierobežojumiem bibliotēka vienlaikus ir pieejama vienai personai vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem.   Plašāka informācija: https://www.laudona.lv/bibliotekas/laudonas-pagasta-biblioteka?pp=

 

Savukārt no 16. aprīļa līdz 16. jūnijam Līgatnes dabas takās būs apskatāma biedrības “Baltā vilka takas” veidotā foto izstāde “Brīvs kā putns gaisā”, kas veltīta Jānim Baltvilkam. Izstāde veidota ar J. Baltvilka dzejas un miniatūru citātiem, kuriem savas fotogrāfijas ir veltījuši fotogrāfi Baiba Dālberga, Armands Majevskis, Ruslans Matrozis, Andris Poišs un Sandris Rabkevičs. Izstādē satiksiet putnu ar diviem vārdiem, putnu, kas dzied par tirgu, putnu, kas mākoņos zvejo, putnu, kas tēva dubļus brien, un citus. Izstāde būs apskatāma ārtelpās, iegādājoties ieejas biļeti Līgatnes dabas takās.  Vairāk informācijas: www.ligatnesdabastakas.lv

Saklausi putnus pasakās!

Tos, kuri putnu vērošanas dienās tomēr labāk izvēlas palikt mājās, aicinām uzzināt daudz interesantu lietu par putniem caur pasakām. Piemēram, saistoša lasāmviela gan bērniem, gan arī pieaugušajiem ir grāmata “Pasakas par putniem”, kurā apkopotas septiņas no pasaku vācēja Anša Lehra-Puškaiša paša sarakstītajām pasakām un ekspertu komentāri. Šīs pasakas īpašā veidā ļauj paraudzīties ne vien uz putniem, bet arī caur tiem atklāj cilvēka rakstura īpašības. Daļa no fotoattēliem, kas iekļauti grāmatā, uzņemti Ķemeru Nacionālajā parkā. Plašāka informācija: http://www.tukumamuzejs.lv

 

Papildu šīm pavasara Putnu dienu aktivitātēm ikviens ir aicināts iesaistīties arī citās Latvijas Ornitoloģijas biedrības izziņotajām iespējām www.putnudienas.lv   

Saeima uzdod valdībai sagatavot ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā

Saeima uzdod valdībai sagatavot ziņojumu par mežu nozīmi Latvijā Saeima ceturtdien, 17.septembrī, nolēma uzdot Ministru kabinetam (MK) sagatavot ziņojumu parlamentam par mežu nozīmi Latvijā, tajā iekļaujot arī mežu nekoksnes resursu izvērtējumu. Lēmums pieņemts, izskatot kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas mežu saglabāšanu”. Valdībai arī uzdots vērtēt iespēju pārskatīt mežu ekosistēmu aizsardzības un apsaimniekošanas politiku, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt bioloģisko daudzveidību, klimata neitrālu apsaimniekošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī sabiedrības rekreatīvās un citas vajadzības. MK ziņojums Saeimā jāiesniedz līdz šī gada 30.decembrim. Tāpat ar lēmuma projektu valdībai uzdots izveidot starpministriju darba grupu, kurai līdz 2023.gada 1.jūlijam jāizstrādā mežu apsaimniekošanas politikas plānošanas dokuments laika posmam līdz 2030.gadam. Iniciatīva Saeimā iesniegta šī gada aprīļa beigās, un to parakstījuši 10 075 pilsoņi. Kolektīvajā iesniegumā iniciatīvas autori aicina parlamentu rast risinājumu, lai novērstu pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu. Iesnieguma autori aicina apsvērt iespēju būtiski samazināt ciršanas un koksnes ieguves apjomus, atsakoties no galvenās cirtes valsts un pašvaldību mežos, tādējādi ļaujot atjaunoties mežu bioloģiskajai daudzveidībai.

Saeimas Preses dienests

LSM ziņas

Šā gada 21. februārī VAK Vides izglītības centrā Dubultos, Jūrmalā Pils ielā 1 notika ekspertu seminārs: "Lašu un taimiņu migrācijas šķēršļu novēršana Latvijas upēs." Seminārs tika organizēts CCB (Coalition Clean Baltic) projekta "Atgriezīsim lašveidīgās zivis Baltijas mazajās upēs" ietvaros.
Piedalījās pārstāvji gan no vides pētniecības institūta BIOR, gan Zemkopības ministrijas, tai skaitā zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Bija ieradušies darbinieki no Latvijas Vides, metereoloģijas un ģeoloģijas centra, Pasaules dabas fonda, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra, Valsts vides dienesta, Daugavpils universitātes, AS Latvenergo, Līgatnes novada domes, kā arī makšķernieku pārstāvji.

Paraugoties atpakaļ uz notikušo pasākumu no plašāka skata punkta, šķiet, ka uz to vairāk vajadzētu attiecināt jumta projekta terminoloģiju - "atgriezīsim lašveidīgās zivis", atgriezīsim zivis, nēģus, ūdens bezmugurkaulniekus, atgriezīsim teicamu upju ekoloģisko stāvokli. Nevis - "nojauksim aizsprostus", kā to saprata daži šī semināra dalībnieki. "Nojauksim", protams, arī ir viens no šī projektu kopuma atslēgvārdiem, taču var pamanīt, ka tas nav domāts kā mērķis, bet gan kā līdzeklis. Tas tiek izmantots kā reklāmas paņēmiens, turklāt Eiropā un pasaulē aizsprostu nojaukšana šobrīd ir topā, taču tas nenozīmē, ka tieši tāpat būtu jābūt arī Latvijā. Taču, no otras puses, uz Latvijas mazajām upēm ir 150 darbojošas mazās HES to 1200 aizsprostu skaitā, kuriem daudziem nav nekāda pielietojuma.
Kas iebildīs, ka bezjēgas aizsprosti būtu jānojauc? Un kur nu vēl bebru veidotie sagāzumi!
Makšķernieki piezīmēja, ka aizsprostus zivis izmanto arī kā barošanās vietas un paslēptuves, taču turpat no zivju speciālistiem cita atziņa - bet kā ar nogulšņu pienestajām nārsta vietām, kā ar zivju migrācijas ierobežojumiem? Lasis un taimiņš, nēģis, zutis, vimba ir sugas, kas nārstam pārvar upi visā tās garumā. Laši un taimiņi savādāk nevar, jo nārstot iespējams tikai uz tīriem oļiem upju satraujajās un seklajās vietās. Taču arī citām zivīm laiku pa laikam patīk mainīt savas barošanās un nārsta vietas.
Šeit jau mazliet sāk iezīmēties tas, kā jāuztver upe - nevis kā dažu vērtību summa, bet gan kā sarežģīta, integrēta ekosistēma. Jāpiezīmē, ka arī cilvēks no upes (tāpat kā no meža) labumu iegūst integrētā veidā. Kas nošķirs makšķerēšanas un zvejošanas praktisko labumu no atpūtas pie dabas, rekreācijas iespējām, ko dod upe; upju un upīšu nozīmi ūdens līmeņa regulācijā u.c. funkcijām, kuras zina ekologi? Ja domāšana ir pārāk utilitāra, tad mēs, tēlaini izsakoties, varam sākt iznīcināt pašu ēku, saskaldot to malkā, neredzot, ko mums dod ēka kā patvērums.
Līgatnes domes vadītājs Ainārs Šteins uzsvēra, ka upēm jābūt vienam saimniekam. Arī kontrole varētu būt viena - līdzīgi kā ir Valsts mežu dienests, varētu būt arī Upju dienests (Valērija Gabrāna ideja), - bet ne obligāti tieši tā. Turpretim tagad par ūdeņiem atbild gan Zemkopības, gan Vides un reģionālās attīstības, gan Ekonomikas ministrijas, gan privātie īpašnieki privātajās upēs. Vai privāto tiesības ir neierobežotas? Nē, kaut vai tādēļ, ka privātajās upēs atļauts makšķerēt. Tad kas liedz šos likumus vēl vairāk pilnveidot upīšu labā?Pašlaik izmērāmais ienākuma avots no mazajām upēm ir HESos saražotā elektroenerģija, kas gan, kā zināms, sastāda tikai ap 0,9% no visā Latvijā saražotās. Pie kam šim biznesam ir jēga tikai pateicoties OIK sistēmai, kas ļauj šo "zaļo" elektroenerģiju pārdot par dubultu tarifu. Kāda šeit tirgus ekonomika? Pasaules dabas fonda pārstāve zināja stāstīt, ka Somijā dažos gados jau ir nojauktas ap 30 mazās HES kopš dotācijas "zaļajai" elektrībai tika atceltas. Aizsprostu īpašnieki vēršas pēc palīdzības PDF aizsprostu nojaukšanā. Viņiem vairāk sācis interesēt bizness, kas balstās uz tūrismu, makšķerēšanu. Tāda ir dabiskā lietu kārtība. Interesanti, kas Latvijā traucē lietām notikt dabiski?
Vēl viens ūdens resursu izmantošanas regulējošs faktors ir atļaujas, kas zināmā laika posmā būtu jāatjauno. Tas esot bijis par iemeslu, kādēļ Pērnavā nojauca Sindi dambi, jo tā izmantošana saskaņā ar jaunās atļaujas noteikumiem vairs neesot bijusi izdevīga. Latvijā šādas kārtības neesot, un piedevām izsniegtās atļaujas jau no pašiem pirmsākumiem saturot kļūdainu ekoloģiski tehnisko informāciju.
Pāris gadus atpakaļ upju pazinēju sabiedrību pāršalca Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas pētījums par upju ekoloģisko caurplūdumu (Ecoflow) Lielupes un Ventas baseinos, kas liecināja, ka mazajiem hesiem ir krasi negatīva ietekme uz upju ekoloģiju. Tas "makšķernieku vaimanām" piedeva zinātnisku pamatojumu. Jādomā, ka nākotnē aizsprostu īpašniekiem nāksies vēl vairāk pārdomāt sava biznesa lietderību. Jāpiezīmē, ka vidēja lieluma vēja turbīna dod to pašu jaudu (0,1-0,5MW) ko viena mazā HES un pat vairāk. Vai lietderīgāk nebūtu ļaut vējam ražot elektroenerģiju, bet upes atvērt zivīm un citiem to iemītniekiem?

Lai Latvjā sāktos jēgpilna mazo upju izmantošana, ir jābūt veiksmes stāstiem. Viens no tādiem ir zivju ceļš Līgatnes upē, ko 2013. gadā kopīgiem spēkiem uzbūvēja biedrība "Līgatnes upes saimnieki" kopā ar Līgatnes novada domi un Līgatnes papīrfabriku, iesaistot Eiropas fondu naudu. Kā liecina Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins, zivju ceļš darbojoties efektīgi. Šteina kungam ir ļoti optimistisks skatījums uz lietām, viņš uzskata, ka ar labu gribu var paveikt visu, un likumus var mainīt dažu stundu laikā.
Šajā sakarā tika pieminēts arī bēdīgi slavenais Staiceles aizsprosts uz Salacas, preizāk - tā paliekas. Par to un iespējamo Staiceles HES šķēpi ir lauzti jau no gadsimta sākuma. Taču Salaca ir Eiropas nozīmes lašupe, uz kuras jauni dambji nav pieļaujami. Aizsprosta īpašnieki ir ar mieru to atdot valsij, taču par lielu kompensāciju un kopā ar citām avārijas stāvoklī esošajām bijušās papīrfabrikas ēkām. Arī tiltiņš pār Salacu virs aizsprosta ir avārijas stāvoklī. No tā regulāri notiek nelikumīga makšķerēšana. Protams, īpašniekiem ir savas tiesības, taču īpašumam ir jābūt sakārtotam. Jāpiezīmē, ka Salaca ir visvairāk pētītākā upe savvaļas laša populācijas stāvokļa ziņā. Ir labi zināms, cik nārsta potenciāla palielinātos, ja laši tiktu tālāk par Staiceles dambi, kurš tomēr tagad zivīm ir ar grūtībām pārvarams tikai ar ūdeni bagātākajā gada periodā.
Daudz labāks stāvoklis ir ar aizsprostiem pie Ropažu un Dobelnieku HES Lielajā un Mazajā Juglā. Šeit reāli būtu iespējami jauni veiksmes stāsti, izbūvējot zivju ceļus uz minēto HES apvedkanāliem. Projekti ir ideju līmenī, nepieciešams daudz darba un sadarbības.Vēsturiski lielākā Latvijas lašupe ir Daugava, bet zivju migrācija gandrīz pilnībā apstājās pēc Rīgas HES uzbūvēšanas.
AS Latvenergo vides nodaļas vadītājs Dainis Kanders pastāstīja par plāniem izbūvēt zivju ceļu pie Rīgas HES, kas apspriesti kopā ar ārzemju speciālistiem. Pagaidām vēl nav atrasts finansējuma avots, jo tie ir ap 10milj. eiro. Ir jāveic arī daudzi papildus lašveidīgo zivju reintrodukcijas pasākumi, piemēram, Ogres upē. Ar AS Latvenergo palīdzību Daugavas basena upēs tiek veikti arī tīrīšanas darbi. Piemēram, Āronā, Pērsē, Bērzenē. Tur tiek nojaukti bebru aizsprosti. Andris Urtāns piezīmēja, ka Latvijā vajadzētu piemērot Igaunijā pieņemto kārtību, ka uz lašupes pieļaujams 1 bebru aizsprosts uz 2 km upes, bet uz karpveidīgo zivju upes - 1 aizsprosts uz 1 kilometru. Protams, tas atkarīgs no tā, vai šie aizsprosti ir lašiem pārvarami.
Makšķernieks Kārlis Goldmans solīja makšķerniekus iesaistīt zinātniskajā izpētē, kad informācija par noķertajām zivīm tiks darīta pieejama ihtiologiem. Turpretim daži zinātnisko institūtu pārstāvji sūdzējās, ka viņu izpētes darbs nav pietiekoši apmaksāts un par velti pētījumu rezultāti netiks doti sabiedrībai. Tas galvenokārt attiecas uz zivju populāciju stāvokli lašupēs. Arī "lašupju" saraksts tikšot pārskatīts.
Secinājām, ka trūkst, kas koordinē darbu ar zivīm un ūdeņu resursiem. Tai vajadzētu būt valstij, taču, kā jau minēju, atbildība par upēm ir sadalīta starp vairākām ministrijām un iestādēm. Valstij vajadzētu būt tai, kas veido prioritāros sarakstus. Tomēr arī attiecībā uz pašiem sarakstiem, konkrēti uz prioritāro šķēršļu sarakstu, ko ietekme būtu jāmazina, nonācām pie secinājuma, ka, tos sastādot, šobrīd jāvadās pēc kritērija, kurš no šķēršļiem ir vieglāk modificējams vai novācams nevis kura ietekme uz zivīm ir būtiskāka. Ir vienkārši jāsāk aizvākt lieko no upēm. Un jāsāk ar to, kas reāli izdarāms.

Semināra dalībnieki norādīja dažus prioritāros virzienus, kādos būtu jāskatās, atbrīvojot Latvijas upes no šķēršļiem.
Pirmkārt, tā ir Gaujas augštece un visas Gaujas un Salacas baseina upes. Piemēram, Salacas pieteka Glāžupe. Amata, Brasla, Abuls, Vaive Gaujas baseinā. Gauja ir īsta lašupe, bet visa tās augštece zivju migrācijai ir ciet. Kurzemes pusē atzīmējama Tebras pieteka Alokste ar savām 3 HES. Tāpat - Rīva, Roja, Riežupe. Zemgales aktīvists Valērijs Gabrāns minēja Iecavas aizsprostu, kas ir šķērslis nēģu migrācijai. Lašveidīgajām zivīm Zemgales upes ir pārāk eitroficētas, lai gan nārsta vietas tur esot.
Protams, runa ne jau vienmēr ir par aizsprostu nojaukšanu. Sarunās izkristalizējās doma, ka primārais mērķis ir atbrīvot  ceļu zivju migrācijai, un tas ir panākams ar zivju ceļu ierīkošanu. Šādu risinājumu atbalstot arī vairums aizsprostu īpašnieku.

Blakus visiem praktiskajiem labumiem upes savā ziņā ir valsts tīrības pakāpes indikators. Vesela, tīra, funkcionējoša upīte ir tīras dvēseles simbols. Ir patīkami uzturēties tās tuvumā. Pilnvērtīgi dzīvot un justies cilvēks var tikai tīrā vidē.
No tā sākas arī viss pārējais.