VAK ir uzsācis kampaņu ar mērķi nodrošināt Latvijas eiroparlamentāriešu atbildīgu līdzdalību Eiropas ķīmisko vielu kontroles reformas – REACH – izskatīšanā. Tas ir VAK ieguldījums daudzu Eiropas valstu sabiedrisko organizāciju centienos radīt pretspēku ķīmisko vielu rūpniecības pārstāvju un lobiju uzbrukumam REACH iniciatīvai, kas paredz stiprināt ķīmisko vielu kontroli un pārraudzību REACH ir nosaukums visaptverošai ķīmisko vielu aprites kontroles sistēmas reformai un tas patreiz ir viens no vissvarīgākajiem vides normatīvajiem aktiem, kas top Eiropas Savienībā. Ja izdosies nodrošināt, lai to apstiprina pietiekami kvalitatīvu, tas būs nozīmīgs faktors turpmākā vides piesārņojuma novēršanā, kā arī vides un veselības rādītāju uzlabošanā, it īpaši ilgtermiņa skatījumā. Tas nodrošinās arī to, lai ražotāji uzņemas atbildību par to produktu ražošanu, kurus pārdodot tiek gūta peļņa. Uzbrukumi likumdošanas iniciatīvai, ko veic galvenokārt ES lielvalstu ķīmiskās rūpniecības nozaru apvienības sākās jau pagājušajā gadā un ir aizkavējuši Eiropas Parlamenta darbu pie reformas apspriešanas jau par veselu gadu. VAK turpinās sekot līdz Latvijas EP locekļu pozīcijai REACH jautājumā un informēs par to arī sabiedrību. NVO galvenās prasības REACH uzlabošanai ir;
1.Atteikties no sevišķi bīstamo ķīmisko vielu lietošanas, atļaujot to izmantošanu tikai tad, ja nav iespējams tās aizstāt ar drošākām alternatīvām un šī izmantošana ir būtiska sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.
2.Stiprināt reģistrācijas procedūru prasības labojot nepilnības, kas pieļautas nepietiekami apskatot drošības informācijas prasības par vielām, kuras netiek plaši izmantotas ražošanā (1 – 10 tonnas / gadā).
3.Nodrošināt neatkarīgu kvalitātes pārskatu uzņēmumu sniegtajai informācijai.
4.Ņemot vērā patērētāju tiesības, kā arī izvairoties no tirgus kropļošanas ieviest prasību importējamām vielām un precēm atbilst līdzvērtīgām informācijas prasībām kā precēm, kas ražotas ES valstīs.
5.Nodrošināt informācijas par ķīmiskajām vielām un to drošību publisku pieejamību.

Jautājumi un atbildes par izskatīšanas stadijā esošo jauno Eiropas likumdošanu ķīmisko vielu jomā?

1. Kāpēc mums ir nepieciešama jauna likumdošana?
2. Kas ir REACH?
3. Kāda man daļa par REACH diskusijām?
4. Ko ir jāuzlabo REACH likumdošanas priekšlikumā?
5. Kad REACH likumdošana stāsies spēkā?
6. Par kurām ķīmiskajām vielām ir pamats satraukties visvairāk?
7. Vai ir kādi piemēri, kur kaitīgās ķīmiskās vielas tiek izmantots ikdienā lietojamās precēs un produktos?
8. Kā REACH ietvaros norisināsies ķīmisko vielu reģistrācija?
9. Ko nozīmē “izvērtēšana” REACH ietvaros?
10. Kurām ķīmiskajām vielām būs jāiegūst lietošanas atļauja?
11. Tirgus un lietošanas ierobežojumi
12. Kādi ir ieguvumi no REACH veselības un vides aizsardzības jomās?
13. Kādas būs REACH ieviešanas izmaksas?
14. Kādu iespaidu REACH pieņemšana atstās uz uzņēmējdarbību?
15. Cik lielā mērā drošības pārbaudes ir saistītas ar eksperimentiem, kuros izmantoti dzīvnieki?
16. Kādas ķīmiskās vielas netiks aptvertas ar REACH?

1. Kāpēc mums ir nepieciešama jauna likumdošana?

Mēs ik dienas esam pakļauti simtiem un varbūt pat tūkstošiem rūpnieciskā ceļā iegūtu ķīmisko vielu iedarbībai. Tās ir visos mājsaimniecības piederumos un produktos, ieskaitot tīrīšanas līdzekļus, apģērbu, kosmētiku, mēbeles, iepakojumu un pat rotaļlietas. Tomēr līdz pat šim brīdim absolūti lielākais vairums no šīm ķīmiskajām vielām netiek pienācīgi pārbaudītas un netiek kontrolēts vai pārraudzīts to nekaitīgums cilvēkam un dabai. Iemesls tam ir fakts, ka šo vielu ražotājiem nav uzstādīta prasība nodrošināt datus par šīs vielas drošību, ja šī viela ir tikusi lietota jau pirms 1981. gada. Un šādu vielu ir vairāk kā 100000. šajos gadījumos valsts institūcijām ir jāpamana, jāsecina un jāpierāda vielas kaitīgums, un turklāt šo pētījumu rezultātus bieži vien ilgstošās procedūrās apstrīd ķīmisko vielu ražotāju vai izplatītāju uzņēmumi.

Pat tajās reizēs, kad ir izdevies pierādīt problemātiskus aspektus kādas vielas lietojumam, esošās likumdošanas ietvaros ir ārkārtīgi sarežģīti panākt stingrāku kontroli vai aizliegt šīs bīstamās ķīmiskās vielas. Pat skaidri zinot, ka ir vielas, kas apdraud cilvēka veselību vai tieši izraisa slimības, joprojām ir atļauts šīs ķimikālijas lietot. Pēdējā laikā sabiedrība ir arvien vairāk norūpējusies arī par ilga dzīves cikla ķīmiskajām vielām, kas tiek novadītas vidē ražošanas procesā, vai arī pēc produktu lietošanas. Cilvēka ķermenī un apkārtējā vidē pēdējos gados tiek atrasts arvien vairāk bīstamo ķīmisko vielu, kā zināms tās arī ir viens no okeānu galvenajiem piesārņotājiem.

2. Kas ir REACH?

Īsumā – REACH ir patreiz Eiropas Savienībā apspriešanā esošā ķīmisko vielu kontroles un pārvaldes reformas likumdošanas kopums. šī likumdošana aptvers ķīmisko vielu reģistrēšanas, to ietekmes izvērtēšanas un rūpnieciskās lietošanas atļauju sniegšanas procedūras (Registration, Evaluation and Authorisation of Chemicals – REACH). šīs likumdošanas mērķis ir izlabot kļūdas, kas ir pieļautas veidojot spēkā esošās šīs jomas regulācijas, kā arī nodrošināt, lai ražotāji uzņemas atbildību par ķīmisko vielu lietošanas un kontroles drošību. Likumdošana arī paredz īpaši kaitīgo ķimikāliju aizliegšanu.

Saskaņā ar šo likumdošanu ražotājiem un ķīmisko vielu importētājiem par jebkuru vielu, kuras ražošanas vai importa apjoms gadā pārsniegs vienu tonnu un kura ir pieejama tirgū jau vairāk par diviem gadu desmitiem (apmēram 30000 ķīmisko vielu) būs vienotā institūcijā jāreģistrē šīs ķīmiskās vielas un jānodrošina datu sniegšanu par to izmantošanu. šī informācija tiks izvērtēta un bīstamām ķīmiskām vielām, par kuru drošību un nekaitīgumu radīsies pamatotas “nopietnas bažas” tiks piemērota autorizācijas procedūra (sīkāk skatīt 8.to un 9.to sadaļu). Pēc patreizējiem aprēķiniem tās varētu būt apmēram 1500 vielas.

3. Kāda man daļa par REACH diskusijām?

REACH patreiz ir viens no vissvarīgākajiem vides normatīvajiem aktiem, kas top Eiropas Savienībā. Ja izdosies nodrošināt, lai to apstiprina pietiekami kvalitatīvu, tas būs nozīmīgs faktors turpmākā vides piesārņojuma novēršanā, kā arī vides un veselības rādītāju uzlabošanā, it īpaši ilgtermiņa skatījumā. Tas nodrošinās to, lai ražotāji uzņemas atbildību par to produktu ražošanu, kurus pārdodot tiek gūta peļņa. Patreiz diemžēl REACH likumdošanas piedāvājums ir nopietni apdraudēts industrijas spiediena un pretestības rezultātā. Ar savu ieguldījumu katrs iedzīvotājs, kam rūp vides situācija un arī veselības apsvērumi ķīmisko vielu lietošanā var palīdzēt atkal nostādīt šīs likumdošanas uzmanības centrā tieši šos aspektus. Tā kā par šo jautājumu izlems mūsu valstu valdības un Eiropas Parlamenta deputāti katrs indivīds ir aicināts darīt viņiem zināmu savu viedokli. Jūs to varat arī ar mūsu Interneta lapas palīdzību www.chemicalreaction.org

4. Ko ir jāuzlabo REACH likumdošanas priekšlikumā?

Vides organizācijas uzskata, ka REACH ir jāuzlabo sekojošas lietas:

• jāparedz atsacīšanās no tādu vielu lietošanas, kas akumulējas cilvēka organismā un apkārtējā vidē, kā arī no tām ķimikālijām, kurām ir iedarbība uz cilvēka hormonālo sistēmu vai kas zināmas kā vēža izraisītājas. šo ķīmisko vielu lietošana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja nav pieejamas drošākas alternatīvas vai arī to pielietošana ir sabiedrības interesēs, bet arī tad šai lietošanai jābūt strikti ierobežotai un tā nav pieļaujama ilgtermiņā

• sabiedrībai ir jābūt pieejamai visai adekvātai informācijai par visām produktu sastāvā esošajām bīstamajām ķīmiskajām vielām, lai gan patērētāji, gan uzņēmēji var izvērtēt risku, kas saistīts ar attiecīgo produktu lietošanu,

• likumdošanā ir jābūt ietvertai prasībai, ka visas drošības normas ir attiecināmas arī uz Eiropas Savienībā importējamām precēm.

Patreizējā REACH piedāvājumā šie aspekti vēl nav pietiekami izvērsti iestrādāti. Piemēram, nepilnības piedāvātajā autorizācijas shēmā var izraisīt situāciju, kad tieši visbīstamākās ķīmiskās vielas ražotāji varēs lietot vēl nenoteiktu laika posmu, pat ja ir pieejami drošāki to aizstājēji.

5. Kad REACH likumdošana stāsies spēkā?

Eiropas Komisija publiskoja savu REACH priekšlikumu 2003. gada oktobrī. Patreiz to diskutē Eiropas Parlaments un Padome. Diemžēl masīvais uzbrukums no ķīmiskās rūpniecības spēcīgo lobiju puses jau ir aizkavējis Eiropas Parlamenta darbu pie tās apstiprināšanas par veselu gadu. Visticamāk noslēguma vienošanās sasniegšanai starp Eiropas institūcijām paies vēl apmēram divi gadi (līdz 2006. gadam). Lai gan pēc REACH apstiprināšanas, tas stājas spēkā uzreiz, atsevišķo ķīmisko vielu izņemšana no aprites tiks veikta saskaņā ar specifiskiem kalendārajiem grafikiem, kurus jūs varat atrast šeit: [link to timetable]

6. Par kurām ķīmiskajām vielām ir pamats satraukties visvairāk?

Visbīstamākās ķīmiskās vielas REACH ietvaros tiek apzīmētas kā vielas, par kuru izmantošanu ir “nopietnas bažas”. Tās ir vielas, kuras:

• vidē nesadalās (noturīgās ķīmiskās vielas) un var uzkrāties organismos (bioakumulatīvās ķīmiskās vielas); vai pat tās, kuras ir gan noturīgas, gan bioakumulatīvas un toksiskas;

• var traucēt hormonālo un endokrīno sistēmu;

• var izraisīt vēzi;

• var izraisīt gēnu mutācijas;

• ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai;

• var izraisīt “ekvivalentu” ietekmi uz vidi vai cilvēka organismu.

Ir uzkrāti droši pierādījumi tam, ka vairāki sintētiskie materiāli ir kaitīgi cilvēka veselībai. Minot tikai dažas to lietošanas sekas – krūšu un sēklinieku vēža veicināšana, leikēmija, vairāki alerģiju veidi, reproduktīvās sistēmas problēmas, pāragra meiteņu pubertāte. Attiecīgas ķīmiskās vielas izraisa arī daudzas tā sauktās profesiju slimības. Lai iegūtu vairāk informācijas, jūs esat aicināti apmeklēt sekojošas Interneta lapas, kur ir sniegta izsmeļošāka informācija par ķīmisko vielu ietekmi uz veselību:

www.foe.co.uk/resource/factsheets/chemicals_and_your_health.html

www.greenpeace.org.uk/Products/Toxics/humanbody.cfm

7. Vai ir kādi piemēri, kur kaitīgās ķīmiskās vielas tiek izmantots ikdienā lietojamās precēs un produktos?

Jā, diemžēl šādu piemēru ir ļoti daudz. Uzskaitot tikai dažus no tiem:

Alkiltīna savienojumi: tiek lietoti kā antibakteriālas sastāvdaļas vairākos plastmasas izstrādājumos, galvenokārt, PVC materiālos un iepakojumā. Tās ir noturīgas un bioakumulatīvas. Tiek uzskatīts, ka tās ir kaitīgas cilvēka hormonālajai sistēmai. Tās arī var sagraut cilvēka imūnsistēmu un ir kaitīgas smadzeņu neironiem.

Bifenols A: tiek izmantots pārtikas produktu iepakojuma ražošanā, kā arī ir viena no sastāvdaļām polikarbonātu plastmasas pudeļu ražošanā. Atstāj ietekmi uz hormonālo sistēmu un tiek turēts aizdomās arī par negatīvu ietekmi uz cilvēka reproduktīvo veselību.

Bromu saturoši liesmu slāpētāji (BFRs): tiek plaši lietoti mēbeļu un plastmasas izstrādājumos (piem. personīgo datoru komplektācijas detaļās), lai nodrošinātu it kā paaugstinātu ugunsdrošību slāpējot liesmas ugunsgrēka gadījumā. Vairums no tiem arī ir noturīgas un bioakumulatīvas vielas, vairākas pat ir tikušas identificētas saistībā ar ietekmi uz hormonālo sistēmu. Kā pierādījuši veiktie pētījumi, šīs vielas dzīvniekiem kavē smadzeņu attīstību.

Ftalāti tiek ārkārtīgi plaši lietoti daudzos PVC produktos (vinila grīdas segumi, bērnu rotaļlietas), kā arī līmēs un tintē, un kā sastāvdaļa kosmētikas produktos. Daudzas no šīm vielām grauj hormonu. Atsevišķas izraisa aknu, nieru un sēklinieku bojājumus.

Alkilfenoli un to atvasinājumi: tiek lietoti kā mazgāšanas līdzekļi rūpnieciskajā ražošanā. Tiek izmantoti dažās krāsās un plastmasas izstrādājumos. Tie var kaitēt imūnsistēmai un hormonālajai sistēmai.

Mākslīgās smaržvielas: kā aromatizatori tiek pievienoti daudziem produktiem – smaržām, kosmētikas izstrādājumiem, sadzīves ķīmijai. Noturīgas un bioakumulatīvas vielas, ar ietekmi uz cilvēka hormoniem. Var izraisīt aknu bojājumus un traucēt smadzeņu funkcijām.

Triklozāns: antibakteriāla ķīmiskā viela, kura tiek pievienota plašam klāstam dažādu produktu, tai skaitā mazgāšanas līdzekļiem, šķidrajām ziepēm, mutes skalojamiem līdzekļiem, trauku dvieļiem un kapājamiem dēļiem. Ir atklāts, ka tā iekļūst mātes pienā un arī akumulējas zivju organismos.

Arī par šo tēmu vairāk informācijas varat meklēt sekojošās Interneta lapās:

www.foe.co.uk/resource/factsheets/chemicals_in_the_home.html

www.greenpeace.org.uk/Products/Toxics/chemicalhouse.cfm

http://www.chemical-cocktail.org/index_en.asp [angļu valodā]

http://www.chemical-cocktail.org/index_fr.asp [franču valodā]

Ražotājiem un importētājiem būs uzdevums dokumentēt to lietoto vielu drošību. Līdz ar to viņiem būs pilnībā jāpārzina pašu lietotās vielas īpašības, jāapkopo informācija no patērētājiem, jāizvērtē attiecīgo ķīmisko vielu radītie draudi videi un cilvēkiem, un jāīsteno vai jārekomendē adekvātas rīcības iespējamo problēmu novēršanai. Cik liels informācijas apjoms un kādā termiņā tiks prasīts REACH ietvaros, ir atkarīgs no katras vielas ražošanas un lietošanas apjomiem. Uzņēmumiem būs jāreģistrē katra viela, kas gada laikā ir tikusi importēta vai ražota apjomā, kas lielāks par vienu tonnu (aptuveni 30000 vielu Eiropā) Visātrāk reģistrācija būs jāuzsāk par tām vielām, kas tiek izmantotas ļoti ievērojamos daudzumos (virs 1000 tonnām gadā), kā arī kancerogēnajām, mutagēnajām vai toksiskajām vielām ar ietekmi uz reproduktīvo sistēmu (virs 1 tonnas gadā). šīm vielām jātiek reģistrētām 3 gadu laikā kopš REACH stāsies spēkā. Ķīmiskās vielas, kuru produkcijas apjomi ir no 100 līdz 1000 tonnām ik gadu, būs jāreģistrē sešu gadu laikā, savukārt tās vielas, kas netiek plaši izmantotas rūpniecībā (1-100 tonnas gadā) būs jāreģistrē 11 gados.

Par informācijas atbilstību prasībām vai attiecīgi nepieciešamību pēc papildus datiem (ja ir aizdomas par vielas kaitīgo ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību) būs jālemj katras valsts atbildīgajām institūcijām. Tāpat arī katrs uzņēmumu pieteikums laboratorijas eksperimentiem ar dzīvniekiem vielu nekaitīguma pārbaudēm, būs jāizskata un jāapstiprina nacionālajām institūcijām. Laboratorisko izmeklējumu datiem būs jābūt publiski pieejamiem.

Autorizācijas process būs jāiziet tikai tām vielām, kas ir iekļautas sevišķi bīstamo kategorijā. Atļauja noteiks attiecīgas vielas izmantošanu noteiktām vajadzībām. Patreiz REACH ietver nosacījumu, ka atļauja tiek piešķirta, ja produkta ražotājs vai importētājs var pierādīt, ka attiecīgās apšaubāmās vielas lietošanas riski “var tikt adekvāti kontrolēti” vai arī, ka vielas lietošanas sociālekonomiskais ieguvums ir lielāks kā riski. Pēdējā gadījumā ražotājam tomēr ir jāapsver vielas aizstājēja lietošanas iespēja.Vides organizācijas savukārt uzskata, ka runājot par noturīgo un bioakumulatīvo ķīmisko vielu radītiem draudiem, “adekvāta kontrole” ir neskaidrs jēdziens, un ka no šādu ķīmisko vielu lietošanas, ņemot vērā to īpašības, ir jāatsakās pavisam.

Līdztekus autorizācijas procesam, kas pilnībā būs jaunas starptautiskas institūcijas pārziņā, ES dalībvalstis varēs ierosināt un noteikt ierobežojumus jebkuras ar neattaisnojamu risku saistītas ķīmiskā vielas izplatīšanai konkrētās dalībvalsts teritorijā, gan vielas izmantošanai. Tomēr jāsaka, ka diemžēl šī norma turpina ES tradīcijas lielāko slogu ķīmisko vielu kontroles jomā uzgrūst dalībvalstīm. Spriežot pēc pieredzes šāda pieeja vēl joprojām nav devusi gandrīz nekādus rezultātus un ir izraisījusi situāciju, ka sankcijas tiek ieviestas tikai pēc kāda kaitējuma nodarīšanas. REACH varētu kļūt par šīs tradīcijas lauzēju, jo attiecībā uz informācijas apkopošanas un reģistrācijas stadiju, šis likumdošanas priekšlikums ir daudz veiksmīgāks un efektīvāks, tomēr, kā jau izklāstīts, patreiz tas nesniedz iespēju autorizācijas procesā pielietot piesardzības principu.

Ir neiespējami noteikt kādu pavisam konkrētu REACH ieviešanas finansiālu ieguvumu galīgo apjomu. Bet tiek izteiktas prognozes, ka ieguvumi būs ļoti ievērojami un pavisam noteikti pārsniegs ieviešanas gaidāmās izmaksas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, REACH ieviešana Eiropā var pasargāt 4000 dzīvību ik gadu [1]. Arī pavisam nelielā 0,1 procenta slimību skaita prognozētā samazināšanās veselības aprūpes sistēmai Eiropā ietaupīs vismaz 50 miljardus eiro tuvāko trīsdesmit gadu laikā.Turklāt nedrīkst aizmirst cik ļoti nozīmīga vides situācijas uzlabošanai ir efektīvas bīstamo ķīmisko vielu kontroles likumdošanas ieviešana.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka reģistrācijas un mērījumu izmaksas 11 gadu laikā sasniegs 2,3 miljardus eiro (ietverot institucionālās izmaksas) [2]. šis skaitlis sastāda 0,05 procentus no ķīmiskās rūpniecības apgrozījuma, un tikai attiecīgi 2,7 un 2,4 procentus no vides aizsardzības un izpētes un attīstības izmaksām ķīmiskās rūpniecības sektorā. Savukārt, rēķinot uz vienu Eiropas iedzīvotāju, REACH ieviešana katram cilvēkam izmaksās ne vairāk kā 35 santīmus [3].

Ja salīdzina REACH ieviešanas izmaksas ķīmiskās vielas ražojošajam sektoram ar tā kopējo apgrozījumu, tad jāsecina, ka šīs izmaksas ir niecīgas. Turklāt Eiropas Komisija REACH gatavošanas stadijā neskaitāmās jomās jau ir piekāpusies rūpnieciskajam sektoram. Kādā skandalozā Vācijas rūpniecības uzņēmumu asociācijas (BDI) pētījumā gan ir ietverts secinājums, ka REACH ieviešana var izraisīt 150000 – 2,35 miljonus darba vietu zaudēšanu un šī rūpniecības sektora produktivitātes samazināšanos pat par 6,4 procentiem [4]. Tomēr šis pētījums, kas nonāca gan sabiedrības, gan Eiropas institūciju uzmanības lokā, saņēma kritiku no vadošajiem Vācijas ekonomistiem, kā “tehniski neskaidrs un metodoloģiski neuzticams”. Savukārt Adairs Tērners (Adair Turner), kas ir vadījis Lielbritānijas rūpniecības uzņēmumu federāciju un patreiz ir viceprezidents uzņēmumā Merrill Lynch, ir izteicis pavisam pretēju viedokli kā vācu kolēģi no ķīmisko vielu uzņēmumiem – viņaprāt REACH sniedz iespēju izmantot regulācijas un nodokļus vides mērķu sasniegšanai un ir pierādījis, ka tas nebūt nenonāk pretrunā nedz ar konkurētspēju, nedz darba tirgus drošību. Jāatzīmē, ka līdz šim veiktie pētījumi par REACH ietekmi uz uzņēmējdarbību lielā mērā ignorē šīs likumdošanas paredzamo pozitīvo ietekmi uz inovācijām attiecīgajā nozarē, kā arī tās konkurētspējas palielināšanos. REACH noteiks vienādus standartus visām ķimikālijām, gan tām, kas pazīstamas jau sen, gan jaunajām. Tā būs skaidra un paredzama kontroles sistēma nozarē, kuras ieviešana palīdzēs rūpniecības uzņēmumiem plānot ilgtermiņa darbību un attīstību. REACH radīs jaunus noieta tirgus drošākiem un videi draudzīgiem produktiem, to lietošana savukārt novērsīs nākotnē iespējamās korporatīvās atbildības prāvas, kas parasti ir saistītas ar lielām izmaksām rūpnieciskajam sektoram (kā, piemēram, azbesta gadījumā). Paaugstinoties patērētāju, darbinieku, vietējo pašvaldību un investoru uzticībai uzlabosies uzņēmējdarbības vide un jauno ķīmisko vielu ieiešana apritē sniegs atbalstu nozares izaugsmei un inovācijām sektorā[7].

• uzstādot prasību par laboratorisko izmeklējumu rezultātu atklātību (ietverot arī jau veikto izmeklējumu datus, kas līdz šim nav publiski pieejami);
• veicinot datormodelēšanas tehnoloģiju izmantošanu un tādu pētījumu metodoloģiju veikšanu, kuros netiek izmantoti dzīvnieki;
• piesardzības principa izmantošanu īpaši bīstamo ķīmisko vielu lietošanas autorizācijas procedūrās.

Vides un dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas strikti pastāv uz nepieciešamību REACH noteikt obligātu datu pieejamību par veiktajiem pētījumiem ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes noteikšanai. Daži industrijas veiktie aprēķini secina, ka laboratoriskos izmeklējumos tiks izmantoti līdz pat 13 miljoniem dzīvnieku. Tomēr šie aprēķini ir nepareizi, jo izmanto novecojušus pieņēmumus, ka testi būs jāveic par viesiem 30000 ķīmisko vielu, uz kurām REACH varētu attiekties [8]. Patiesais skaitlis būs daudz mazāks.