Patreiz esošais VŪO «Vidusdaugava» piesārņojums, prognozētais pēc celulozes rūpnīcas ietekmes, prasības tā izmaiņās ilgtspējīgas attīstības un Latvijas patreizējās likumdošanas kontekstā (pēc Latvijas-Zviedrijas Daugavas baseina projekta datiem, darba versija 2002. gada aprīlis)

Ūdens apsaimniekošanas likums

Jāatzīst, ka projektējamās celulozes rūpnīcas ietekme uz Daugavu ir krasā pretrunā ar Saeimas pieņemto un Valsts prezidentes izsludināto «Ūdens apsaimniekošanas likumu», kas publicēts: «Vēstnesī» Nr. 140 01.10.2002. Šā likuma otrajā pantā tiek noteikts, ka šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu kas:

Likuma trešais pants nosaka kompleksu pieeju emisijas ierobežošanai no punktveida un difūzā piesārņojuma avotiem atbilstoši likumā «Par piesārņojumu» noteiktajām piesārņojuma līmeņa un kontroles prasībām, ierobežojot difūzā piesārņojuma slodzes, un, ja nepieciešams, veicinot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidi mazāk apdraudošu tehnoloģiju pielietošanu.

A/s «Baltic Pulp» to negrasās darīt, jo tā pasaulē relatīvi mazāk vidi un cilvēku veselību apdraudošas totālas bezhlora balināšanas vietā ir izvēlējusies balināšanas tehnoloģiju, kurā tiek pielietoti hlora savienojumi, kura ir lētāka, un kuras procesā saražotā celuloze labāk kotējas pasaules tirgū.

Dzeramā ūdens apgāde no virszemes ūdeņiem

VŪO «Vidusdaugava» ietilpst Rīgas HES ūdenskrātuve (platība ir 42,2 km2), kas ir Rīgas pilsētas dzeramā ūdens apgādes avots.

Ūdens ņemšanas vieta Rīgas HES ūdenskrātuvē atrodas Daugavas kreisajā krastā Ķekavas pagasta teritorijā. Šeit tiek veikta pirmējā attīrīšana un ūdens tālāk tiek padots uz attīrīšanas staciju «Daugava».

1999. gadā ūdens ņemšanas stacija «Daugava» ņēma no Daugavas 34,2 milj. m3 ūdens gadā, jeb vidēji 93,7 tūkst. m3/dienā.

Rīgas pilsētai nepieciešamais ūdens daudzums no Rīgas HES ūdenskrātuves tuvākajos 4 gados ir parādīts 8. tabulā.

 

8. tabula

Rīgas pilsētas ūdensapgādei nepieciešamais ūdens daudzums no virszemes avotiem (P/u «Rīgas Ūdens» materiāli)

2001.gads, tūkst.m3 /dnn

2002.gads, tūkst.m3 /dnn

2003.gads, tūkst.m3 /dnn

2004.gads, tūkst.m3/dnn

109

102

95

95

Ūdens kvalitāte Rīgas HES ūdenskrātuvē – Rīgas pilsētas dzeramā ūdens apgādes avotā – ir atkarīga gan no sateces baseina ūdeņu kvalitātes, gan no pašas ūdenskrātuves un tās tuvākās apkārtnes ūdeņu kvalitātes. Rīgas ūdenskrātuves atrašanās Rīgas tuvumā un Daugavas upes lejtecē nosaka tās augstu piesārņotības riska līmeni.

Pēdējo gadu regulārie novērojumi, ko veic LM NVVC, rāda, ka Rīgas ūdenskrātuvē ņemtie paraugi visumā pēc ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem rādītājiem atbilst MK noteikumu Nr. 155 «Par ūdens lietošanas atļaujām» prasībām. Katru dienu ūdens kvalitātes kontroli (temperatūra, krāsa, pH, elektrovadītspēja, O2, koliformās baktērijas un zarnu nūjiņu grupas baktērijas) veic arī P/u «Rīgas Ūdens» laboratorija. Pārējos ķīmiskos un smago metālu paraugus analizē attiecīgi 1 reizi mēnesī vai 1 reizi gadā.

2000.g. «Vidusdaugavas» ūdens objektā novadīts 22 milj. m3 notekūdeņu. Galvenie notekūdeņu novadītāji (punktveida piesārņojuma avoti) ir rajonu centri, pilsētas, kas kopā dod trešo daļu (7,3 milj.m3) no VŪO novadīto notekūdeņu daudzuma. Ievērojama daļa notekūdeņu tiek novadīta no karjeriem un zivjaudzētavām – 14,7 milj. m3 jeb 67%. No karjeriem un zivjaudzētavām novadāmajiem notekūdeņiem virszemes ūdeņos var nonākt ievērojams daudzums biogēno vielu, suspendēto vielu un ĶSP

Vērtējot pēc biogēno (eitrofikāciju izraisošo) vielu N un P novadīšanas ar notekūdeņiem, lielākie piesārņotāji «Vidusdaugavas» virszemes ūdens objektā 2000. gadā parādīti 9. tabulā.

9. tabula.

Lielākie piesārņotāji VŪO «Vidusdaugava» 2000.gadā

Nosaukums

Notekūdeņu veids

Nkop. tonnas/gadā

Pkop. tonnas/gadā

PU «Jēkabpils pilsētas ūdensvadu un kanalizācijas pārvalde»

komunālie

29

6

AS «Ogre»

ražošanas + komulālie

81

3,2

Aizkraukles pilsētas PU «Aizkraukles Ūdens»

komunālie

19,7

2,9

PU «Remte», Lielvārdē

komunālie

6

0,3

«Pļaviņu pilsētas pašvaldības komunālo un sadzīves pakalpojumu uzņēmums», Aizkraukles rajons

komunālie

4

0,6

«Kokneses dzīvokļu un komunālās saimniecības pārvaldes pašvaldības uzņēmums», Aizkraukles rajons

komunālie

2,7

0,7

AS «Mālkalne», Ogrē

komunālie

2,9

0,4

PU «Ķeguma Stars», Ķegums, Ogres rajons

komunālie

1,9

0,07

Jaunjelgavas pilsētas PU «Nams», Aizkraukles rajons

komunālie

1,3

0,2

BPU «Ikšķiles komunālie pakalpojumi», Ikšķile, Ogres rajons

komunālie

1,7

0,3

Skrīveru pagasta dzīvokļu un komunālās saimniecības PU «Skrīveri», Aizkraukles rajons

komunālie

1

0,3

Visi augšminētie uzņēmumi attīra notekūdeņus no apdzīvotām vietām, kas iekļautas Valsts programmā «800+», kas paredz veikt kompleksus pasākumus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kā arī dzeramā ūdens apgādes uzlabošanā.

Ar notekūdeņiem «Vidusdaugavas» ūdens objektā 2000. g. novadīts:

109 t suspendēto vielu,

457 t ĶSP,

17 t kopējā P (tas ir – 27% no kopējās slodzes uz šo objektu, neskaitot ietekmi no augštecē izvietotiem VŪO),

160 t kopējā N (tas ir – 11% no kopējās slodzes uz šo objektu, neskaitot ietekmi no augštecē izvietotiem VŪO).

Ne mazāk vidi apdraudoši kā AOX ir arī citi ūdens piesārņojuma veidi, ar kuriem pēc pašas a/s «Baltic Pulp» projekta pieteikumā sniegtajiem datiem jaunceļamā celulozes rūpnīca kļūs par VŪO «Vidusdaugava» galveno piesārņotāju, jo, izejot no datiem, ka 1 t gaissausas celulozes saražošanai radīsies 15 kg ĶSP, tad izriet, ka gada laikā Daugavā tiks ievadīts ap 9000 t ĶSP, kas ir divdesmit reizes vairāk kā jau esošais kopējais.

Fosfora savienojumi tiks ievadīti gadā 12 tonnu apjomā, tātad gandrīz divas trešdaļas no esošā, slāpekļa 120 tonnas, kas arī sastāda trīs ceturtdaļas no jau esošā. Šis piesārņojums neapšaubāmi krasi palielinās jau tā ne mazo Daugavas un arī Baltijas jūras eitrofikāciju. Tas nešaubāmi saasinās pēdējā laikā samilzušo zilaļģu pārlieko masveida savairošanos Daugavā. Šo problēmu padziļina tas apstāklis, ka dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj to attīrīt no zilaļģu radītajiem toksīniem. Tātad jau saindētajam dzeramajam ūdenim ar AOX vēl pievienosies zilaļģu radītā toksicitāte. Bez ķīmiskā piesārņojuma eitrofikāciju un līdz ar to arī zilaļģu savairošanos veicinās tas, ka ievadāmie notekūdeņi būs ar paaugstinātu temperatūru. Pēc a/s «Baltic Pulp projektā sniegtajiem datiem, Daugavā ievadīto notekūdeņu temperatūra būs 30 – 32 grādi.

 

 

Patreizējā VŪO «Vidusdaugava» ūdens ķīmiskā kvalitāte

 

Galveno piesārņotājvielu saturs

10. tabula

VŪO «Vidusdaugava» ūdens ķīmiskā kvalitāte (1998.- 2000.g.)

Parauga ņemšanas vieta

O2 mg/l

BSP mg/l

Nkop.mg/l

Pkop.mg/l

Daugava – Jēkabpils 0,5 km lejpus pilsētai

9,3

2,22

1,68

0,06

Daugava – Aizkraukle 0,5 km augšpus pilsētas (Pļaviņu HES)

9,18

1,90

Nav datu

0,061

Daugava – Ķegums pie Tomes (Ķeguma HES)

10,86

2,04

Nav datu

0,057

Daugava – pie Lipšiem (Rīgas HES)

10,36

1,93

1,62

0,059

 

Zilaļģes

Vasarās zilaļģu ziedēšana konstatēta visās ūdenskrātuvēs, jo tajās veidojas aļģu, t.sk., zilaļģu attīstībai labvēlīgi apstākļi (ūdens temperatūra pārsniedz +22oC, gaisma, slāpekļa un fosfora savienojumu klātbūtne un optimālā to daudzuma attiecība 7: 1).

Galvenais paņēmiens zilaļģu ziedēšanas novēršanai ir fosfora savienojumu virszemes noteces ierobežošana un ūdenstilpju attīrīšana (Druvietis, 1998., 2000.).

Virszemes ūdens objektam ekoloģiskās kvalitātes vērtējums kā arī kvalitātes mērķi tiek noteikti lejtecē – Rīgas HES ūdenskrātuvē.

VŪO «Vidusdaugava» tas ir monitoringa punkts Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Lipšiem.

 

Ūdens kvalitātes novērtējums

Pamatojoties uz trīs gadu (1998., 1999., 2000.g.) vidējiem kvalitātes rādītājiem:

O2 – 10,36 mg/l,

BSP –1,93 mg/l,

Nkop. –1,62 mg/l,

Pkop. – 0,059 mg/l,

un salīdzinot tos ar dziļo ezeru ekoloģiskās kvalitātes klasēm, VŪO «Vidusdaugava» patreizējā ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā vidēja.

Virszemes ūdeņu kvalitātes mērķi

Virszemes ūdens objektam ekoloģiskās kvalitātes vērtējums, kā arī kvalitātes mērķi tiek noteikti lejtecē – Rīgas HES ūdenskrātuvē.

VŪO «Vidusdaugava» tas ir monitoringa punkts Rīgas HES ūdenskrātuvē pie Lipšiem.

Kā jau minējām, VŪO «Vidusdaugava» patreizējā ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā vidēja.

Bet Pēc nule pieņemtā Latvijas ūdeņu likuma (2002. gada oktobrī), Daugavas ūdens kvalitātei jāsasniedz standarts «laba».

«Ūdens apsaimniekošanas likuma»11. pantā «Vides kvalitātes mērķi» noteikti sekojoši vides kvalitātes mērķi:

Projektētā celulozes rūpnīca katru gadu ievadīs Daugavā ap 90 tonnām adsorbēto hlororganisko savienojumu, kuru sastāvā būs īpaši kaitīgas vielas – dioksīni, kam raksturīga augsta bioakumulācijas spēja, īpaši augsta toksicitāte, augsta persistence vidē. Rezultātā Rīgas HES ūdenskrātuvē, kas ir viens no galvenajiem dzeramā ūdens avotiem AOX koncentrācija sasniegs 33μ/l.. Pat pēc attīrīšanas dzeramajā ūdenī AOX koncentrācija paliks 10 –17 μ/l lξmenī. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/ES 7. pants «Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdeņi» pieprasa, lai cilvēku patēriņam paredzētais ūdens atbilstu prasībām, kas noteiktas Direktīvā 80/778/EEC «Par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti». Šajā direktīvā hlororganiskajiem savienojumiem koncentrācijas līmenis noteikts kā 1 μg/l.

Jā, minētā likuma 14. pantā ir pieļauti izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai atsevišķos ūdens objektos, kas nosaka, ka šā likuma prasības nav pārkāptas ja:

Šeit sevišķi jāpievērš uzmanība kritērijiam «no augstas uz labu», jo patreiz ūdens objekta «Vidusdaugava» kvalitāte ir novērtēte kā vidēja, un neapšaubāmi, ka projektējamās rūpnīcas darbības rezultātā tā manāmi pasliktināsies.

Šā panta pirmajā daļā noteiktos izņēmumus attiecīgā reģionālā vides pārvalde var atļaut vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Salīdzinot gaidāmo celulozes rūpnīcas ietekmi uz virszemes ūdens objektu «Vidusdaugava», redzamas krasas pretrunas ar gandrīz visiem tikko pieņemtā «Ūdens apsaimniekošanas likuma» punktiem.

VŪO «Vidusdaugava» kvalitātes mērķu noteikšanā izvirzīti šādi kritēriji:

Līdz 2015. gadam VŪO «Vidusdaugava» kvalitātes mērķis ir:

kopējais fosfors – 0,048 mg/l

kopējais slāpeklis – 1,5 mg/l

hlorofils a – 0,015 mg/l

ūdens caurredzamība

pēc Seki diska – 2,5 m

 

Hlororganisko savienojumu problēma

Šeit sevišķi jāņem vērā, ka jaunbūvējamā celulozes rūpnīca Daugavā ik gadus iepludinās 90 tonnas adsorbētos hlororganiskos savienojumus, kas, kā liecina pasaules prakse, satur ievērojamu daudzumu dioksīnus, kas ir īpaši toksiski ķīmiskie savienojumi. Zināms ka hlororganisko savienojumu, to skaitā dioksīnu, raksturīgākās īpašības ir:

Vides izpētes grupas «AF – MFG» (Zviedrija) veiktā analīze konstatēja, ka pēc celulozes rūpnīcas notekudeņu iepludināšanas Daugavā, AOX koncentrācija upē pie Ozolsalas sasniegs 49 – 59 mikrogr/l, no kuriem 30 mikrogr/l dos rūpnīca.

Rīgas HES ūdenskrātuvē AOX koncentrācija sasniegs 33 mikrogr/l, no kuriem 6 –10 mikrogr/l dos rūpnīca. Pat pēc ūdens attīrīšanas «Rīgas ūdens» uzņēmumā, tajā paliks 12 – 17 mikrogr/l AOX, no kuriem 4,5 mikrogr/l (pēc «AF-MGF») vai pat 7,5 mikrogr/l (pēc LZA un Rīgas domes ekspertu grupas datiem) būs uz rūpnīcas izmešu rēķina. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/ES 7. pants «Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdeņi» pieprasa, lai cilvēku patēriņam paredzētais ūdens atbilstu prasībām, kas noteiktas Direktīvā 80/778/EEC «Par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti». Šajā direktīvā hlororganiskajiem savienojumiem koncentrācijas līmenis noteikts kā 1 mikrogr/l, Tas nozīmē, ka normatīvs 1 mikrogr/l tiks pārsniegts 12 – 17 reižu, pie kam 4,5 –7,5 reizes uz rūpnīcas izmešu rēķina.

Saskaņā ar BAT datiem, ir zināms, ka celulozes rūpnīcu notekūdeņos ir sastopami arī hlorētie fenoli – līdz 2g/t GSC. Daugavā pie Ozolsalas pēc rūpnīcas notekūdeņu iepludināšanas to koncentrācija sastādīs 0,38 mikrogr/l. Bet «BP» pieteikumā hlorfenoli nav minēti. Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra nosaka cilvēku veselībai un videi kaitīgos limitus dihlorfenolam – 0,2 mikrogr/l, pentahlorfenolam – 0,2 mikrogr/l un mononohlorfenolam – 7 mikrogr/l. Kopumā pasaules praksē ir konstatētas vairāk par 200 hlororganiskajām vielām, kuras nonāk notekūdeņos izmantojot, celulozes ražošanā ECF balināšanas metodi, piemēram 2 – hlorporols, dažādi hlorēti acetoni, hlorētas sveķskābes, hlorēti terpēni, fenoli u.c.

Dioksīnus un arī citus hlororganiskos savienojumus noteikt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi, tādēļ acīmredzot «Baltic Pulp» var apgalvot, citēju: «visi pieejamie dati liecina, ka rūpnīcās, kurās izmanto 100% hlora balināšanu, hlora savienojumi ir ar zemu persistenci un ne pārāk spēcīgu bioakumulāciju. Ņemot vērā toksicitātes sliekšņus, šādu hlora koncentrācijas pie gala izplūdes samazina risku ūdens organismiem.»

«Baltic Pulp» savā pieteikumā apgalvo, ka jaunprojektējamā rūpnīcā tiks izmantotas visjaunākās tehnoloģijas, atbilstoši labāko pieejamo tehnoloģiju principam (BAT – Best availaable Technologies). Jā, BAT rekomendācijas uzdod toksisko hlororganisko savienojumu izmešu diapazonā no nulles līdz 0,25 kg/t GSC (pēc «Baltic Pulp» dotajā gadījumā 0,15 kg/t GSC).

Bet šeit jāievēro, ka, ja esošajām rūpnīcām jāiekļaujas šajā diapazonā, tad jaunceļamai būtu jāatbilst nullei. Progresīvā pasaules pieredze vides aizsardzībā izvirza prasību pārtraukt noturīgo organisko piesārņotāju izmešus – (Zero emision). Runa ir par šo toksisko vielu jaunu avotu parādīšanās nepieļaujamību un esošo izmešu pakāpenisku samazināšanu. Tāda ir arī pasaules veselības organizācijas prasība, kas aicina slēgt visas dioksīnus ģenerējošas industrijas.

Lai novērstu sevišķi kaitīgo hlororganisko ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem, un tuvotos līdzsvarotai dabas apsaimniekošanas attīstībai, pasaules attīstītākajās valstīs pielieto tā saukto Z –(nulles) hlora balināšanas tehnoloģiju. Pārsvarā šeit tiek izmantota tā sauktā TCF (Totally Chlorine Free) metode, kurā celulozes balināšinas procesā netiek izmantoti hlora savienojumi, bet gan skābeklis un ozons. Ir dīvaini tas, ka viens no (patreiz gan laikam jau bijušais) investors «Södra», to necentās realizēt Latvijā. Tikko rekonstruētajā Monsteras rūpnīcā ar līdzigu jaudu – 750000 t/gadā «Södra» patreiz pielieto vienīgi totālo bezhlora balināšanu. «Baltic Pulp» uz jautājumu kāpēc šādu, (vismodernāko un vidi vismazāk apdraudošo), metodi nepielieto Latvijā, aizbildinās ar mazākas peļņas gūšanas iespējām – pirmkārt, dārgāks ir ražošanas process, otrkārt šajā procesā saražotā celuloze ir zemākas kvalitātes. Līdz ar to tā pasaules tirgū tā ir lētāka un tai ir sliktāks noiets.

A/s «Baltic Pulp» pieteikums par jaunas celulozes rūpnīcas projektu satur ļoti virspusēju informāciju par piesārņojošām vielām notekūdeņos. Jāsaka, ka arī MK noteikumos ievietotajā īpaši bīstamo vielu sarakstā uzskaitītas tikai 18 vielas. Analoģiskā sarakstā, ko nosaka ES direktīva 76/464/EEC, uzskaitītas 129 vielas. Arī hlororganika nav vienādi toksiska. Tās sastāvā ir daži dioksīni, kas īpaši toksiski. Nav datu par to iespējamo saturu rūpnīcas notekūdeņos.

A/s «Baltic Pulp» pieteikums tāpat satur ļoti skopu informāciju par izmantojamām tehnoloģijām, balināšanas sekvencēm. Nekur pieteikumā nav runāts par tādām progresīvām tehnoloģijām kā, piemēram, mikrofiltrēšanu, ultrafiltrēšanu, nanofiltrēšanu un apgriezto osmozi. Visdīvainākais ir tas, ka: «LR MK 1997. g. 22. aprīļa noteikumos Nr. 155, 7. pielikuma «Virszemes ūdeņu kvalitātes prasības» 38. punktā «Kopējais ekstraģējamais organiskais hlors» ir atstāta tukša vieta (tā ir katras valsts noteikta norma). LR MK noteikumu Nr. 437, 17. 11. 1988, kas ir grozījumi noteikumiem Nr. 155, 7. pielikumā «Kopējais ekstraģējamais organiskais hlors» ir vispār pazudis (informācija saņemta no Rīgas ūdens kontroles laboratorijas). Ja «Baltic Pulp» svēti sola ievērot Latvijas likumdošanu, tad vismaz šinī vistoksiskāko vielu grupā tai nekas nav saistošs.»

Pašlaik Eiropas Komisijā ir sagatavots jauns toksisko vielu saraksts, kur tās sadalītas 32 grupās. Domājams, ka uz tā bāzes arī Latvija veidos savu likumdošanu. Patlaban jau ir pieņemti vairāki MK noteikumi šajā jomā.

Taču MK 2002. g. 22 janvāra noteikumos Nr. 34 un arī 2002. g 18. jūnija noteikumos Nr. 244 par toksisko vielu emisiju vidē nevar atrast, piemēram, tādu vielu kā TCDD (1378tetrahlordioksīns), kuras letālā deva cilvēkam ir 0,1 nanograms. Iespējams, ka tā ieskaitīta kādā no hlororganikas grupām, un mazliet dīvaini, ka par šo “īpaši bīstamo” vielu emisiju draud naudassods – 50000 Ls par tonnu. Mazliet gan vienkāršojot (te jāparēķina koncentrācijas ūdenī, vispār pieļaujamās emisijas daudzums un emisijas “operatoru” atbildības pakāpe), bet var secināt, cik maksā 10 000 000 000 000 000 cilvēku dzīvības. Kaut kas no fantastikas!!! Tiesa, šādas vielas klātbūtne AOX “kokteilī” ir ļoti niecīga, to ļoti grūti noteikt un Latvijā pagaidām tas nav vispār iespējams, taču šad tad pasaulē notiek avārijas, kurās aiziet bojā tūkstoši.

Kā redzams, rūpnīcas darbība un tās radītais piesārņojums ir krasā pretrunā ar Daugavas ūdens kvalitātes uzlabošanas mērķiem un padara praktiski tos neīstenojamus.

Citi bioloģiski aktīvie savienojumi (hloru nesaturošie)

Jāpiezīmē, ka pat gadījumā, ja balināšanas procesā netiktu izmantots hlors vai balināšanas vispār nebūtu, celulozes ražošana ir un paliek viena no visvairāk piesārņojumu radošajām nozarēm. Ir pētījumi, ka pat šādos gadījumos vidē tiek izmestas bioloģiski ļoti aktīvas vielas (MFO savienojumi), kas ar laiku iedragā cilvēka vielumaiņu un hormonālo sistēmu.

Minētie dati ir ņemti no Latvijas Zinātņu Akadēmijas un Rīgas Domes kopējā pētījuma par iespējamo celulozes rūpnīcas ietekmi uz Daugavas ūdeni kā arī pēc zinātniskās konferencas «Par tīru Daugavu» datiem.

 

Gaisa piesārņojums.

Attiecībā uz atmosfēras piesārņojumu, no «Baltic Pulp» projekta pieteikumā uzrādītajiem parametriem izriet, ka jaunceļamā celulozes rūpnīca kļūs par vienu no lielākajiem un būtiskākajiem atmosfēras piesārņotājiem Latvijā. Ir zināms, ka Latvijā lielākie atmosfēras piesārņotāji ar sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdiem un cietajām daļiņām (putekļiem) ir Rīgas termoelektrocentrāles TEC1 un TEC2.

Salīdzinot šo trīs objektu emisiju, redzams, ka projektētās celulozes rūpnīcas emisija ir vai nu tuvu termoelektrocentrāļu emisijai, vai pat to pārsniedz. Ja pēc «Latvenergo» 2000 gada vides pārskata datiem, sēra dioksīda izmeši no TEC1 bija 758 tonnas, no TEC2 887,3 tonnas, tad jaunceļamā celulozes rūpnīca emitēs 300 tonnas sēra savienojumu gadā. Vēl būtiskāks ir slāpekļa oksīdu emisija no celulozes rūpnīcas, kas būs 840 tonnas gadā, kamēr no TEC1 tā 2000 gadā bija tikai 515,3 tonnas (tātad gandrīz divas reizes mazāk), bet no TEC2 1616,3 tonnas. Ievērojama būs cieto daļiņu (putekļu) emisija, kas pat visai ievērojami pārsniegs TEC emitētos. Tā, putekļu emisija no celulozes rūpnīcas būs 240 tonnas gadā, kamēr no TEC1 177,2 tonnas 2000. gadā, bet no TEC2 tikai 15,5 tonnas. Šāds emisijas līmenis noteikti ļoti lielā mērā ietekmēs mežu stāvokli samērā plašā reģionā. Ir izpētīts, ka sēra, un it sevišķi slāpekļa savienojumi ir galvenais skuju koku mežu degradācijas cēlonis. Šie savienojumi iedarbojas uz kokaugiem gan tiešā gan netiešā veidā. Iedarbības rezultātā augi tiek ietekmēti bioķīmiski – tiek traucēta fotosintēze, elpošana, tiek izraisītas vielmaiņas bioķīmiskas izmaiņas. Pirmā reakcija ir asimilācijas inhibēšana, kā rezultātā notiek tekošā pieauguma un līdz ar to arī mežu produktivitātes samazināšanās.Vēlāk parādās redzami bojājumu sindromi – hlorofila noārdīšanās, nekrozes, samazinās skuju ilgmūžība. Būtiski svarīga ir arī sārņveida ietekme tām akumulējoties, kas noteikti notiks pie tik augsta cieto daļiņu emisijas līmeņa. Bagātināšanās ar barības vielām (eitrofikācija) veicina mežaudžu transformāciju – saimnieciski vērtīgo priežaudžu nomaiņu ar mazvērtīgāku koku audzēm. Jāatzīmē, ka pēc Eiropas Mežu monitoringa datiem visvairāk cietusī suga ir parastā priede (Pinus silvestris), kas ir Latvijā visplašāk pārstāvētā suga, kas dod arī vislielāko mežsaimniecisko produkciju. Rezultātā kaitīgo vielu akumulēšanās noved pie mežaudzes novājināšanās, veicina slimību un kaitēkļu savairošanos, kas savukārt noved pie mežaudžu produktivitātes samazināšanās, bioloģisko resursu noplicināšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un visbeidzot pie visas ekosistēmas degradācijas.

Bez tam sēra dioksīds, nonākot atmosfērā, saistās ar tajā esošajiem ūdens tvaikiem, veidojot sēra paskābi, sērskābi kā arī sulfātus. Šādi veidojas skābie lieti, kuru veidošanās būtu jānovērš saskaņā ar Kioto protokolu.

Līdzīgi arī slāpekļa oksīdi atmosfērā reaģē ar ūdeni, radot slāpekļskābi, kas arī ietilpst skābo lietu sastāvā. Slāpekļa oksīdi rada līdzīgus bojājumus kā sēra oksīdi, taču to iedarbība jaušama jau pie daudz zemākas koncentrācijas. Slāpekļa oksīdi ietekmē fotosintēzi jau sākot no koncentrācijas 0,05 mg/l. Slāpekļa koncentrācijas palielināšanās izraisa sekojošas pārmaiņas arī augsnē:

Par cik nav zināma prognozētā šo emitentu koncentrācija, ietekmi uz mežaudzēm varētu noteikt, salīdzinot pēc emisijas apjoma līdzīga objekta TEC2 ietekmi uz mežaudzēm. Deviņdesmito gadu beigās Latvijas universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā tika veikti izsmeļoši pētījumi par TEC2 izmešu ietekmi uz apkārtējām mežaudzēm. Rīgas TEC ir lielākā termoelektrocentrāle Latvijā. TEC2 enerģijas ieguvei tiek izmantoti mazuts un dabasgāze Tika pētītas priežu audzes, kuras šajā reģionā aizņem vislielāko teritorijas daļu. Darbs laukā (materiāla ievākšana) tika veikts ar parauglaukumu metodi. Pavisam ap termoelektrocentrāli tika ierīkoti desmit 0,04 ha lieli parauglaukumi dažādos attālumos (sākot no viena un beidzot 10 km attālumā) un dažādos virzienos no tās. Bez parastās, vispārpieņemtās audžu taksācijas 30 kokiem katrā parauglaukumā ar Preslera svārpstu tika ņemti koksnes paraugi koksnes gadskārtu platuma un tekošā pieauguma. noteikšanai. Tālāk visiem paraugiem tika izmērīti gadskārtu platumi ar precizitāti 0,01 mm. Tālāk, lai novērtētu piesārņojuma ietekmi uz pētāmajām audzēm, tika izmantota Laltvijas lauksaimniecības profesora izstrādātā papildus pieauguma metode. Šī metode izvērtē koku fizioloģiskā stāvokļa izmaiņas (atbildes reakciju) uz vides stāvokļa izmaiņām. Klimatiskie faktori, kuri kā zināms arī lielā mērā nosaka tekošā pieauguma izmaiņas tiek reducēti. Salīdzināšanai tika izmantota audžu augšanas gaitas izmaiņas 10 gadus pirms vērtējamās ietekmes sākšanās (retrospecijas periodā t), kā arī kontroles (negatīvu faktoru neietekmētu audžu augšanas gaitas izmaiņas. Kontroles vajadzībām tika izmantoti koki, kas auguši līdzīga sastāva, vecuma, biezības un bonitātes audzē.

Pētījumu rezultātā konstatēts, ka visos ap rūpnīcu esošajos kokos konstatēts negatīvs papildus pieaugums (krājas zudumi) rūpnīcas darbības rezultātā, kas sācies vienu – divus gadus pēc tās darbības sākšanās. Atkarībā no attāluma un virziena ikgadējā (tekošā) papildus pieauguma samazinājums svārstās no no 0..03 m3/ha, līdz 2..18 m3/ha, kas ir vairāk kā trešdaļa ikgadējā pieauguma pirms rūpnīcas ietekmes sākšanās.

Interesants ir konstatējums, ka parauglaukumā, kas atradās tieši blakus TEC2, vienīgajam nebija konstatēts pieauguma kritums. To var izskaidrot ar to, ka no augstā skursteņa dūmgāzes plūst pāri. Vislielākā emisijas negatīvā ietekme konstatēta audzēs kas atrodas 2 – 4 kilometru attālumā no termoelektrocentrāles.

Visa tā rezultātā var izdarīt secinājumus, ka jaunceļamā celulozes rūpnīca ļoti lielā mērā apdraudēs apkārtējās mežaudzes – samazinot to produktivitāti, nesīs ievērojumus zaudējumus mežsaimniecībai, izraisīs slimību un kaitēkļu uzliesmojumus, samazinās bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu (līdzsvarotu) mežaudžu attīstību. Tādēļ jākonstatē, ka no vides apdraudētības un tās ilgtspējīgas attīstības viedokļiem šīs rūpnīcas celtniecība nav pieļaujama.

Tāpat šī rūpnīca apdraudēs Vidusdaugavas un Lejasdaugavas (t.sk. Rīgas) iedzīvotāju veselību.

Maz minēts arī fakts, ka rūpnīca atradīsies tikai dažu kilometru attālumā no pilsētas Pļaviņām, un kāda būs tās ekoloģiskā ietekme uz minēto apdzīvoto punktu.