http://videsvestis.lv (Nr.52 jūlijs/augusts)
Apmēram pirms gada, 2001. gada pavasarī, sākās sabiedriskā apspriešana Ozolsalas celulozes kombināta projektam.
Tas iecerēts kā viens no lielākajiem šāda veida kombinātiem Eiropā. Tam būtu jāsaražo 600 tūkst. tonu celulozes gadā, patērējot 3 milj m-3 koksnes. Rūpnīcā tiks nodarbināti 350 cilvēki ("Neatkarīgā Rīta avīze", 06.07.2001). Uzskatāmībai: saražotās celulozes apjoms dienā ietilpināms 72 dzelzceļa vagonos. ("Vesķi" 27.12.01). Kaut arī kopā ar celulozi radīsies vēl lielāks daudzums lignīna un citu atkritumvielu, projekts pasludināts videi draudzīgs, jo tikšot izmanotas vismodernākās ražošanas un attīrīšanas tehnoloģijas pēc Somijas celulozes kombinātu parauga. Labvēlīgā situācijā rūpnīca varētu dot 3 - 4% iekšzemes kopprodukta. Rūpnīca pārorientēšot pārstrādei Latvijā to papīrmalku, ko pašlaik eksportējam. Vislielāko labumu rūpnīca dos Latgales reģionam un it īpaši Jēkabpils rajonam, radot darbavietas rūpnīcā un saistītajās nozarēs, pilnveidojot infrastruktūru. Jēkabpilī dibināta arī celulozes rūpnīcas atbalsta grupa, lai "veicinātu šīs rūpnīcas uzcelšanu Jēkabpils rajonā, lai sekmētu reģiona un visas valsts ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību". (LETA 11.01.02).
Kopējās izmaksas - 960 milj eiro. Statūtkapitāls - 450 milj. eiro. Projekta realizācijai 2000. gadā tika nodibināta a/s "Baltic Pulp" (BP). Iecerēts, ka 33% akciju piederēs Latvijas valstij (LV), 33% Zviedrijas kompānijai "Södra" (S), bet 34% - Somijas "Metsäliitto" (M). VAK uzmanību projektam 2001. gada pavasarī pievērsa fakts, ka Latvija toreiz gatavojās savu statūtkapitāla daļu (85,5 milj. latu) ieguldīt, atdodot ārzemju fimām 150 tūkst. ha meža (uz visiem laikiem!), plus 350 tūkst. ha koncesijā. Tātad Latvija riskēja ar 0,5 milj. ha sava meža (1/3 Latvijas meža), ar visu tā dabīgo pieaugumu. Otrs apstāklis, kas sabiedrību ieintriģēja, bija slepenības statuss gan Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) pētījumam par ietekmi uz vidi, gan projekta ekonomiskajam pamatojumam.
Pa šo laiku projekta apjoms un specifika nav mainījušies. Mainījies ir valsts piedalīšanās veids. Rūpnīcai mežus neatdos (2001. g. 29. maija lēmums), bet tiks ieguldīta nauda. Bez tam būs nepieciešamas garantētas papīrmalkas piegādes. Tās paredzēts nodrošināt, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pašai nodarbojoties ar koksnes sortimenta tirzdniecību savos mežos - līdz šim LVM to nedarīja, bet slēdza ilgtermiņa mežistrādes līgumus ar firmām, kuŗas paveica visu, sākot ar ciršanu, beidzot ar pārdošanu. 2002. gada 6. marta "Dienā" bija ievietota informācija, ka valsts varētu arī vispār projektā nepiedalīties, jo LTS International eksperti jau pērn bija atzinuši, ka Latvijas iesaistīšanās uz ilgu laiku varētu apdraudēt tās budžetu. Neviļus rodas jautājums: vai tad zviedru S un somu M budžetu šis projekts neapdraud?
Pagājušā gada nogalē VV interviju sniedza a/s BP projekta sekretārs Grigorijs Rozentāls. Lūk fragments no viņa sarunas ar Kamilu Ramanu:
KR: Kādi nosacījumi patreiz ir jāpilda Latvijas pusei, lai projekts tiktu realizēts?Mežsaimnieks Mārtiņš Dāboliņš Kamila Ramana taujāts atzītas: "Uzskatu, ka somu un zviedru piesaistīšana šim projektam bija kļūda - viņi ir mūsu konkurenti šajā jomā. Bet ja tas ir noticis, tad šis projekts jārealizē visiem iespējamiem līdzekļiem, pretējā gadījumā zaudēsim uzticību investoru acīs." Diez vai tā ir. Tiklab kā vides faktors, arī nelabvēlīga ietekme uz tautsaimnicību ir pietiekošs iemesls projekta radikālai pārstrādei.
Bet asociācijas "Latvijas koks" (LK) izpilddirektors Andris Plezers saka: "Es varu droši apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības un meža industrija šajos gados guvusi lielus panākumus. Protams, koksnes atlikumu pārstrāde, ko veic celulozes uzņēmums, vajadzīga mums visiem, bet ne jau ar graujošām sekām pārējam mežrūpnieciskajam kompleksam!" ("Lietaskoks" 2001. g. septembris).
Nav dabas bagātības ar vēl plašākām izmantošanas iespējām par koksni. Un Latvijai šī bagātība ir! Bet mēs gatavojamies to izmantot vienveidīgi.
Taču celulozes cenas pasaules tirgū KRĪT! Londonas biržā "Pulpex" tā nokritusi no 913 USD/t 2000. gadā līdz 390 USD/t šodien. ("Ekonomika i bizness", Nr 23 2002. g. 28. janv.; http://www.paperage.com ). Starp citu, ziemeļu celulozei nav lielu izredžu, jo to izkonkurē lētā Indonēzijas celuloze no ātrražīgiem plantāciju kokiem. Situāciju celulozes tirgū saasina Ziemeļamerikas celulozes ieplūdums ("Baltijas koks" Nr. 4, 2000; "Lietaskoks", Nr. 12).
Pastāv saistība starp cilvēku izglītību, informācijas ieguves veidiem un celulozes ražošanu. Nākošā procesa pakāpe - papīrs var būt gan skaistu grāmatu un žurnālu, gan reklāmas lapiņu, gan iesaiņojuma sastāvdaļa. Tomēr šis process ir nesakārtots. Man pastkastītē vairāk par vēstulēm krājas reklāmas lapiņas. Lattelekom rēķinus piesūta biezās aploksnēs, kur iesaiņojums sver vairāk kā pats paziņojums. Vides aktīvisti ir pilnīgi pret šādu papīra izniekošanu tāpat kā tie ir pret mūžamežu izciršanu, kas notiek tempos, kuŗiem nemainoties, 20 g. laikā savvaļas meži (kopā ar augu un dzīvnieku sugām) tiks iznīcināti (Māris Strazds. "Meli par mežiem", http://www.vak.lv/meli_par_meziem.htm ). Vienveidīga celulozes ražotne tikai saasinās atkritumu utilizācijas problēmu. Tagad cilvēce stāv uz informācijas ieguves elektroniskā veidā sliekšņa. Tikai mazliet jāuzlabojas datoru komfortabilitātei, un avīzēm papīrs vairs nebūs vajadzīgs
Ceļojot internetā, kļūst redzams, cik drastiski atšķiras papīrmalkas un lietaskoka cenas. Visvairāk maksā apstrādāts koks. Kļavas dēļi, ko izmanto mēbelēm un mūzikas instrumentiem variē no 14-35 USD/BF (BF - board foot - ir vienāds ar 0,00236 m3), tātad ap 10000 USD/m3. ( http://www.nwtimber.com/lumber.asp ).
Kvalitatīvi bērza apšuvuma dēļi maksā 3,20 USD kvadrātpēdā, alkšņa - 4,30 USD ( http://advantagelumber.com/thinwood.htm ).
Egles koka kamīna apšuvums ar lapukoku inkrustācijām maksā 4000 USD, pie kam 55% vērtības sastāda materiāls ( http://www.apaneling.com/price_list.html#fireplace_mantels ).
Bērza grīdas dēļi Anglijā maksā ap 200 GBP/m3. ( http://www.woodlinefloors.co.uk ). Labas kvalitātes malku varat eksportēt par 150 USD kordā (1 kords=3,63 m3), tātad 41 USD/m3, kas ir daudz vairāk, ko var dabūt par papīrmalku.
( http://www.state.ne.us/home/NEO/summer2000/sum0001a.html ).Dažās vietās atrodami papīrmalkas novērtējumi pat zem 7 USD/t ( http://www.sas.usace.army.mil/retimber.htm ). Tas ir ap 3 USD/m3. Lūk, cik svārstīgas un no kvalitātes atkarīgas ir koka cenas.
Internetā ir daudzas vietas, kur izskaidrota meža audzēšanas un pārdošanas stratēģija: "Koku cenas ir pati mistiskākā un nenotveramākā informācija, kāda iespējama. Kokiem nav tirgus cenas Viskonsinā, kur dzīvoju, un citos reģionos, cik vien tālu es zinu. Tirgus cena ir tā, par ko meža īpašnieks ar uzpircēju vienojas dotajā laikā. Šādus kokus (attēlā parādīts ap 45cm diametrā lapukoks) parasti pārdod par 80-300 USD/m3 atkarībā no tā, kas tirgojas. Gudrs īpašnieks pārdos dārgāk.
Koku vērtība ārkārtīgi mainās. Te nozīme gan kvalitātei, gan kvantitātei. Meža vērtība var svārstīties no dažiem dolāriem līdz dažiem tūkstošiem dolāru akrā Pārdodiet mežu ļoti rūpīgi Apstaigājiet visas iespējamās zāģētavas Lieciet viņiem saprast, ka šī ir viņu vienīgā iespēja nosaukt vislabāko cenu " ( http://www.execpc.com/timbergreen/page47.html )
Cik zinu, arī Latvijā meža cena stipri svārstās atkarībā no visdažādākajiem faktoriem, kuŗi ne vienmēr ir saistīti ar koku kvalitāti.
Apstājoties pie Andra Plezera teiktā par šīs celulozes rūpnīcas graujošo ietekmi uz Latvijas mežrūpniecības kompleksu, jāuzsver, ka šāds komplekss Latvijā ir un pašlaik darbojas pēc labākajiem brīvā tirgus principiem. Ir spēcīgs zāģētavu tīkls un "jau tagad zāģbaļķu pārstrādes potenciālās jaudas pārsniedz pieļaujami izmantojamos koksnes resursus, un ir vērojama spēcīga konkurence zāģbaļķu iegādē." ("Baltijas Koks" Nr.4 2001.) Firmas M un S līdz šim te ir piedalījušās kā līdzvērtīgi konkurenti citām mežistrādes firmām. M un S ikgadus ir eksportējušas 1,5 milj m3 papīrmalkas un šo eksportu GRIB TURPINĀT ("Lietaskoks" 2001. g. maijs Nr 5). Tātad BP plānos nav papīrmalkas eksporta aizstāšana ar tās pārstrādi Latvijā.
Otrkārt, Latvijā jau tagad apaļkoksnes pārstrādes rezultātā rodas ap 3,5 milj. m3 atlieku, no kuŗām varētu saražot 2 milj m3 šķeldas. Šķeldas eksports no Latvijas kopš 1993. gada ir 80 kāršojies, un daļu varētu novirzīt uz celulozes rūpnīcu. ("Dienas Bizness" 3.12.01). Ja pieskaitām vēl tos 1,5 milj. m3, ko S un M eksportē, rūpnīca ar izejvielām būtu apgādāta. Iebilst gan, ka šķeldu ražo privātstruktūras, bet, ja izmanto tirgus cenas, kādas varētu būt problēmas ar līgumu slēgšanu?
Vienalga, BP neatkāpjas no prasības pēc jauniem, garantētiem apaļkoku daudzumiem! Tagad piedāvātais papīrmalkas piegāžu garantijas mehānisms, kad a/s "Latvijas valsts meži" vairs nenodarbosies ar starpniecību, bet realizēs jau gatavu koku sortimentu, iedragās Latvijā reģistrēto mežistrādes firmu ekonomiku. Latvijas mežistrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzsver, ka daudzām Latvijas mežistrādes firmām ir labi noregulēts biznesa mehānisms, savs noieta tirgus, tās iemācījušās racionālāk izmantot koksni. Kad biznesa funkcijas pāries uz LVM pleciem, viss būs jāsāk no jauna. (DB 14.02.2002). Daudzas mežistrādes firmas bankrotēs, tas pats attiecas uz mazajām ostām. Bez darba paliks ap 30000 cilvēku (DB 30.04.2001). No mazā uzņēmēja mežizstrādātājs pārvērtīsies par pakalpojumu sniedzēju. Pret šo modeli iebilst arī citas meža nozaru asociācijas, piemēram, eksportētāji, kokrūpnieki. Viņi baidās, ka skuju apaļkoku sortiments no valsts mežiem vairs nebūs pieejams specifisko produktu ražotājiem, bet to atdos celulozes rūpnīcai bez jebkādiem vienlīdzīgas un brīvas konkurences nosacījumiem. (DB 14.02.2002).
Gan pirmais garantiju modelis ar mežu atdošanu, gan nupat minētais liecina, ka a/s BP vēlas pilnu kontroli ne tikai pār papīrmalkas piegādēm, bet arī pār mežiem. Ja 150000 ha meža var aizstāt 85.5 milj latu, tas nozīmē, ka mežs tiek vērtēts 570 Ls/ha. Taču Latvijas meža vidējā vērtība ir 5820 Ls/ha, jo apm. 2/3 Latvijas meža pašlaik aizņem lietaskoks (DB 18.04.2001). A/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis norāda, ka potenciālo investoru vislielākā vēlme ir iegūt kontroli pār nozīmīgiem mežu resursiem Latvijā un diktēt apaļkoku cenas. Tātad celulozes biznesam blakus pastāvēs lietaskoku bizness. Pati par sevi tā nav slikta lieta, tikai no tā ir jāiegūst visai valstij, biznesam jābūt "caurspīdīgam".
Bieži dzirdams arī šāds arguments: "Latvijas meži ir jāsakārto". Mārtiņš Dāboliņš sarunā ar Kamilu Ramanu skaidro: "Mūsdienu Latvijā nevar runāt, ka daba tiek iznīcināta - notiek tieši pretējais. 35 gadus strādājot mežā, varu apgalvot, ka tik nekopti un aizauguši Latvijas meži un lauki nav bijuši nekad. Tur ir gan melnais stārķis, gan ērglis, ugunskrupis un virkne citu aizsargājamo dzīvnieku, tikai ne zemnieks, kuŗš koptu laukus un mežu un gūtu no tiem peļņu Katru gadu Latvijas meži pieaug par vidēji 16,5 miljoniem m3 koksnes Katru gadu izmirst, sapūst vai citādi aiziet bojā 3 miljoni m3 koksnes "
Cik brīnišķīgi, ka mums ir melnais stārķis, ērglis un ugunskrupis, par to vajadzētu tikai priecāties. Un kritalas ir svarīga meža ekosistēmas sastāvdaļa. Tur patvērumu gūst simtiem dzīvības formu. Tā ir meža ekoloģiskā, dabīgā funkcija. Tas attīra, uzlabo vidi. Uz mežu cilvēki brauc sēnēs, ogās, klejojumos - atpūsties. Bet mežs, protams, ir arī biznesam. Apmēram puse Latvijas meža pieder valstij, otra puse ir privātie meži. 1999. gadā privātajos mežos nocirta 10.5 milj. m3 koksnes, bet valsts mežos - 5 milj. m3, 2000. gadā attiecīgi 10 milj. m3 un 4 milj. m3, 2001. gadā - 9 milj. m3 un 4 milj. m3. (DB 02.03.2002; 11.02.2002). Tas ir ciršanas apliecinājumos uzrādītais izcērtamās krājas apjoms. Jāpieskaita vēl nelikumīgi izcirstais mežs. Tātad jau 1999. gadā ciršanas apjomi varēja pārsniegt dabīgo pieaugumu. Vai ar to arī nav izskaidrojama ciršanas apjoma samazināšanās turpmākajos gados? Ja PAPILDUS a/s BP vēl iegūs 3 milj. m3 papīrmalkas un nezināmu daudzumu "resnā sortimenta" koku, vai tad gadskārtēji izcirstais koksnes daudzums nesasniegs 20 milj. m3? Tas savukārt radīs strauju dabīgā pieauguma kritumu, taču "monstrs" būs palaists un tas prasīs vēl. Un ja nu mežiem uzbrūk kāda slimība? Tad iepirksim no Krievijas, Ukrainas? Jā, bet ražošanas atlikumus apraksim Ozolsalā. Tā var izvērsties tiešām par grandiozu "mežu sakārtošanu".
Zemnieks un valsts savos mežos taču cērt. Darbs notiek, tikai ne vienmēr tas ir vajadzīgajā profesionālajā līmeni. Mežu izcirst diktē smagie sociālie apstākļi valstī, bet par ko iestādīt nav naudas. Nostabilizējoties sociālajai situācijai un rodoties pieredzei, mūsu valsts iedzīvotāji sāks racionālāk saimniekot mežos. Kādēļ vajadzīgs starptautisks monopoluzņēmums mūsu mežos? Arī VAK vides aizsardzības jautājumus labprātāk risinātu ar vietējiem uzņēmējiem nevis ārzemniekiem. Vietējie jūt arī zināmu atbildību par mežu, bet no malas nākušajiem rūp tikai savs maks. Kā, piemēram, VAK spēs papīrmalkas plantācijas īpašniekus pārliecināt, ka pavasarī, zvēru un putnu riesta un perēšanas laikā, mežu nedrīkst cirst?
Projekta ietekme būs jūtama visā Latvijā, bet Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) attieksies tikai uz tuvāko kombināta apkaimi, tai skaitā Krustkalnu rezervātu, unikālo Teiču rezervātu, Kalsnavas Meža pētīšanas staciju, Daugavas ūdeni. Procesā neizmantošot hloru, bet gan ozonu. Tomēr tā nav tiesa, un to atzīst paši zviedru speciālisti. Ir paredzēts izmantot metodi, kur pielieto MAZ hlora, bet šis "maz" vienalga ir 17 t hlororganisko savienojumu Daugavas ūdenī gadā. Pēdējie piedalās dioksīnu veidošanā, kas savukārt izraisa vēzi. Dioksīnu noteikšanai vajadzīga dārga aparatūra un to nemaz Latvijā nevar izdarīt. Kā tad mēs kontrolēsim savas Daugavas ūdens kvalitāti?
Ir vēl daudz argumentu pret šo rūpnīcu. Tai tiks samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, peļņas nodoklis, nostādot nevienlīdzīgā situācijā citas firmas. Infrastruktūra - ceļi būs jāsakārto par valsts bužeta līdzekļiem. Daļa rūpnīcā strādājošo būs ārzemju speciālisti, kuŗu algas ievērojami atšķirsies, bet algas nodoklis atgriezīsies viņu valstīs. 3-4% iekšzemes kopprodukta pēc ekonomistu uzskatiem ir tik mazs skaitlis, ka iekļaujas kopprodukta nejaušajās ikgadējās svārstībās.
Arī Jēkabpils iedzīvotāju attieksme pret projektu nemaz nav tik pozitīva. Divas aptaujas, kuŗās savāca 652 anketas, rāda, ka 85% iedzīvotāju ir pret rūpnīcas celtniecību. ("Brīvā Daugava", 12.01.2002).
Celulozes - monoprodukta - ražošana šādos apmēros nevar sekmēt valsts SABALANSĒTU attīstību. Mēs varam pazaudēt mežus. Līdz ar to vide Latvijā kļūs daudz netīrāka. Pieaugs saslimšanu skaits. Lietosim vairāk zāles (pelnīs arī zāļu firmas). Bet uz cilvēku nelaimi pelnīt nav ētiski. Latvijai vajadzīga mazāka, daudzprofilu koksnes pārstrādes rūpnīca. Latvijai jāapvieno ražīga tautsaimniecība ar dabai draudzīgu attieksmi, pragmātiskais ar emōcionālo (lai saprastu dabu, vajadzīgs arī prāts), jo tās ir cilvēka būtības divas sabalansējamas puses.
Kad Dievs radīja pasauli, Viņš cilvēkam lika valdīt pār pārējiem dzīvajiem radījumiem (Rad. 2:28). Taču nekur nav teikts, ka Viņš būtu licis tos iznīcināt.