PAR TĪRU DAUGAVU

J.Putniņš, Salaspils Domes priekšsēdētājs

Kad es gāju skolā, dzirdēju - cilvēks ir varens un var likt Sibīrijas upēm tecēt pretējā virzienā. Arī tagad dzirdu, ka mēs esam vareni, bet dziru arī, ka cilvēks pats iznīcinās sevi.

Un tad rodas jautājums, kāds tad ir mērķis tiem cilvēkiem, kuri par katru cenu cenšas panākt Jēkabpils celulozes ražotnes projekta realizāciju.
Vai viņi grib radīt darba vietas Latvijā?
Attīrīt dabu no koksnes piesārņojuma?
Vai iegūt naudu, lai iegūtu vēl lielāku naudu un izdarīt to trešajā valstī, ražojot produkciju, nekaitējot savas valsts videi?

Neviens šodien nevar pateikt, kādi ķīmiski procesi norisināsies, ražojot balināto celulozi, jo nav zināms ražošanas tehnoloģiskais process. Ir skaidrs, ka jebkuri atkritumi kopā ar ūdeni tiks izvadīti Daugavā. Netiek runāts par bezatkritumu tehnoloģiju.

Vēl gribu vērst uzmanību uz to, ka ķīmiskās vielas (tūkstošiem kg) nogulsnēsies Daugavā un Rīgas iedzīvotāji ķīmiski piesārņotu ūdeni saņems ne tikai no Daugavas, bet arī no Juglas, jo jau vairākus gadus atpakaļ, tikai ģipšakmens ieguves sakarā, tika pētīta ūdens cirkulācija Salaspils apkārtnē ģipšakmens slāņos.

Gribētos cerēt, ka MK noteikumos Nr. 155 no 22.04.1997. pielikumā upju saraksts, kurā ar indeksu norādīts, kādām vajadzībām drīkst lietot ūdeni, bet šādi indeksi nav Daugavai, un, ka tā ir tikai nejaušības kļūda.

Tomēr, ja Somijas uzņēmējs var nodemonstrēt, ka ūdens, kurš tiks iepludināts no attīrīšanas iekārtām Daugavā ir dzerams, tā kā to nodemonstrēja, atklājot Rīgas attīrīšanas iekārtas - iebildumi pret celulozes rūpnīcu būs mazāki.

Šodien būtu jāatliek celulozes projekta tālāka virzība. ZA un Rīgas Domes veiktie pētījumi, kuri atspoguļoti «Ietekmes uz vidi novērtējumā» ir negatīvi, jo liecina par pārmērīgu Daugavas piesārņošanu.