PAR TĪRU DAUGAVU UN TĪRIEM ŪDEŅIEM, PAR ZIVJU SAGLABĀŠANU MŪSU ŪDENSKRĀTUVĒS

R. Teivāne, bioloģe, higieniste-toksikoloģe

Latvijā ir zaļais zelts - meži, kas, ražojot dabas laboratorijā skābekli un attīrot gaisu, mums nodrošina brīvu elpu. Latvijā ir zaļa zeme, arī tā ir mūsu bagātība. Bet tīri ūdeņi nodrošina visus dzīvības procesus, kas notiek gan augu, gan dzīvnieku, tai skaitā arī cilvēka organismā.

Līdz 1966.gadam LR teritorijā lauksaimniecībā plaši lietoja hlororganiskos insekticīdus: DDT, heksahlorāna dažādus veidus, polihlorpinenu un polihlorkamfenu.

Latvija bija pirmā valsts pasaulē, kas ar Ministru Padomes lēmumu Nr. 492 no 1966.gada 15. Septembra aizliedza visu veidu DDT saturošu insekticīdu lietošanu augu aizsardzībā. Ar šo Ministru Padomes lēmumu tika ierobežota arī heksahlorāna savienojumu lietošana. Heksahlorāna lietošana tika atļauta tikai sēklu un tehnisko kultūru apstrādē. Pēc dažiem gadiem no atļauto pesticīdu saraksts tika svītroti arī polihlorpinens un polihlorkamfens.

Ar visu hlororganisko pesticīdu - insekticīdu lietošanas aizliegumu 1968. Gadā augu aizsardzībā, radikāli samazinājās vides piesārņojums ar stabilajiem hlororganiskajiem savienojumiem. Hlororganisko pesticīdu atlikumi augsnē, ūdenī un pārtikas produktos ar katru gadu likumsakarīgi samazinājās.

Republikāniskajā Sanitāri-epidemioloģiskajā stacijā pēc 1966.g. tika veiktas monitoringa programmas analīzes no 2 lielsaimniecību laukos ņemtajiem paraugiem Dobeles rajonā un 2 lielsaimniecību laukiem Rīgas rajonā.

Vides piesārņojuma kontroles analīzes tika veiktas 10 gadus, bet pēc Republikas SES vadības ieskatiem kontroli pārtrauca pēc tam, kad hlororganisko pesticīdu atlikumi 3 gadus pēc kārtas nepārsniedza analīžu oficiālās metodes jutības slieksni.

Ārkārtējs notikums bija tad, kad Jēkabpils rajona Seces zivsaimniecībā nozvejotās karpās (1976.g. septembrī) atradām insekticīda heksahlorana atlikumus virs organoleptisko īpašību izmaiņu jutības sliekšņa (0,04 mg/kg). Karpu dīķus bija piesārņojuši malu zvejnieki, atriebības nolūkā, ieberot dīķī heksahlorāna 12% dustu, kuru mežā bez uzraudzības bija atstājuši gucuļi, kas cirta vējlauzēs bojātos kokus. Karpas savos taukaudos bija uzkrājušas hlororganisko insekticīdu lielos daudzumos, kas zivis cepot un vārot izdalīja neciešamu smaku. Karpas (apmēram 90 tonnas), kas bija nozvejotas dīķos, dzīvoja dārziņos, kur tās sākot no oktobra nebaroja,,bet tikai peldināja tīrā, tekošā ūdenī. Analīzes karpu audos izdarījām vidēji ik pēc 10 diennaktīm. Atkārtojot analīzes, konstatējām, ka heksahlorāna atlikumi karpās samazinās (tīrais, caur dārziņiem tekošais ūdens, izskaloja no karpām taukaudos uzkrāto heksahlorānu, jo karpas ziemā nebaroja). Sanitāri epidemioloģiskā dienesta speciālistiem par gandarījumu 1976/77. Gada decembra beigās un nākamā gada janvārī, karpas vairs nesaturēja heksahlorāna atlikumus virs MPA normatīviem (0,04 mg/kg- organoleptisko izmaiņu robeža) un cepot un vārot neizdalīja nepatīkamu, specifisku smaku. Šis piemērs ir ļoti pamācošs. Zivis - sevišķi treknās, spēj uzkrāt presticīdu un citu ķīmisko vielu atlikumus.

No ķīmiskā piesārņojuma ūdenskrātuvēs iet bojā planktons un zivju mazuļi, bet karpas un citas pieaugušās zivis dzīvo un uzkrāj savos aknu un taukaudos ķīmiskās vielas, kas nokļuvušas ūdenskrātuvēs pat minimālās koncentrācijās.

Mums ir arī 1968. Gadā izdarītas 736 hlororgānisko pesticīdu atlikumu analīzes aknās un taukaudos, no 368 paraugiem biopreparātos, kas iegūti P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā mirušajiem slimniekiem. Lielāka hlororganisko pesticīdu koncentrācija uzkrāta strādājušo ar šiem preparātiem organisma audos.

Ja salīdzinām dažādās valstīs cilvēka audos atrastos hlororganisko pesticīdu daudzumus, tad Latvijā to nav vairāk kā citās valstīs (vidēji).

DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns tika atklāts jau 1874. Gadā, bet masveidā to sāka ražot Otrā Pasaules kara laikā, kad tos kā insekticīdus sāka lietot asinssūcēju kukaiņu iznīcināšanai. Kopējais pasaulē saražotā DDT apjoms ir vairāk nekā 3 miljoni tonnu.

DDT un citu hlororganisko insekticīdu cirkulācija dabā, tiem uzkrājoties augsnē, ūdeņos un dzīvajos organismos, veicinājusi daudzu sugu dzīvnieku (it īpaši putnu) skaita samazināšanos un pat bojā eju. DDT lietošana spēj iedarboties negatīvi uz cilvēka nervu sistēmu. Hlororganisko (HCS) savienojumu raksturīgākās īpašības ir:

augsta stabilitāte vidē (no 50 - 70 gadiem), it īpaši augsnē un ūdenstilpju nogulumos, kā arī augsta biokoncentrācijas spēja;

tie ir termostabili, tādēļ var uzkrāties augu un dzīvnieku izcelsmes produktos, it īpaši aknās un taukaudos (pat summējoties no maziem daudzumiem;

kumulējas organismā;

iet cauri veselai, neievainotai ādai, jo labi šķīst taukaudos (lipoidos);

iet cauri placentai un saindē embriju;

iedarbojas galvenokārt uz nervu sistēmu un parenhimatozajiem orgāniem, endokrīno un sirds-asinsvadu sistēmu;

pat niecīgā koncentrācijā ieelpojamā gaisā izraisa augšējo elpceļu iekaisumu. Saindēšanās simptomi attīstās atkarībā no HOS iekļūšanas ceļiem organismā, no devas un koncentrācijas.

Iekļūstot organismā:

caur gremošanas-zarnu traktu rodas nelaba dūša, sāpes vēdera augšdaļā;

caur elpošanas ceļiem - kairinājums kaklā, klepus, kairinājums degunā pat līdz asiņošanai;

uz ādas HOS izraisa kairinājumu, ādas apsārtumu.

Pēc saindēšanās (20 min.- 4 stundas) ir traucēta nervu sistēmas darbība - rodas nespēks, galvas sāpes, reiboņi, paaugstināta temperatūra, uzbudinājums, sāpes ekstremitātēs, bezmiegs.

Smagas saindēšanās gadījumos var parādīties toksiskās encefalopātijas simptomi, tremors, ataksija, nestabila gaita, kustību koordinācijas traucējumi, krampji, iespējami redzes un dzirdes traucējumi, psihiskas novirzes (saindējoties ar heksahloranu* - paralīze, koma). Nereti konstatē aknu un nieru bojājumus. Nāve var iestāties jau pēc 1-2 stundām.
Var būt arī asinsrites sistēmas nepietiekamība.
(* heksahlorans -HHCH)

Priekšlikumi:

1. Organizēt celulozes ražošanā paredzēto balinātāju un citu ķīmisko vielu bioloģiskās degradācijas laika pārbaudi laboratorijas un dabas apstākļos vismaz 2 gadu laikā, atbilstoši ANO prasībām un programmai, ievērojot t° svārstības gadalaikos.
2. Organizēt ražošanas procesu tā. Lai izlietotie ūdeņi recirkulētu ražošanas procesa slēgtā ciklā, bet tīro ūdeni ņemtu tikai ražošanai nepieciešamā apjoma papildināšanai.
3. Ieteicamāk celulozes ražošanu organizēt kaut kur starp Ventspili un Liepāju, lai netiktu piesārņota Daugava.

CELULOZES RŪPNĪCAS PROJEKTA DRAUDI

1. Ekoloģiskās izmaiņas visā Latvijas teritorijā - ekosistēmas izmaiņas, kas saistītas ar mežu izciršanu. Mežs saglabā nokrišņu - lietus, sniega regulētāja lomu. Mežu masveida izciršana izmaina klimatu, veicina vēja, vētras, viesuļvētras, virpuļvētras. Kad nav mežu (sevišķi skuju koku) masīvu, atsevišķus skuju kokus viesuļvētras nolauž.
2. Bitēm zudīs dabīgās meža augu: zemeņu, aveņu, melleņu un brūkleņu ziedu ganības. Šie ogulāji zied pakāpeniski un visu sezonu nodrošina pienesumu, bet ne kā sētās dravu ganību kultūras,,kas dod ienesumu īsu laiku (griķi, melisa u.c.)
3. Izcērtot mežu, zūd sēņu augšanas vietas; apdraudētas putnu un derīgo meža dzīvnieku sugu dzīves vietas, izdzīvošanas iespējas.
4. Zūd bioloģiskais un ekoloģiskais līdzsvars Latvijas dabā.
5. Celulozes rūpnīcas tehnoloģiskajā procesā lietotās ķīmiskās vielas var apdraudēt planktonu un visas zivju sugas, kas dzīvo Daugavā, hloru saturošās un citas celulozes apstrādes vielas traucēs Daugavas pašattīrīšanās procesus.
6. Apdraudētas ir sīko savvaļas dziedātājputnu (kukaiņēdāju)ligzdošanas vietas, kurus apdraud plēsējputnu (vārnas, žagatas, peļu vanagi u.c.).
7. Apdraudēta ir jauno meža audžu atjaunošanās.
8. Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem meža ogas un sēnes un zivis ir papildiztikas avots (pie trūcīgajiem bērnu pabalstiem un pensijām).
9. Latvijas meži praktiski ir tīri, ogas, sēnes un meža medījumi nesatur stabilas toksiskas vielas, tos var lietot uzturā. Tieši tāpēc arī mūsu mežu ogas iepērk ārzemju firmas (meža ogas ir aromātiskas un vitamīniem, makro- un mikroelementiem bagātas dabīgā veidā).