Piektdiena, 2010. gada 03. septembris
|
|
26.06.08, 02:48
|
|
Lai ierobežotu fosfātus veļas pulveros Rīgā ierodas zviedru briga Tre Kronor af Stockholm
VAK atbalsta kampaņu aizliegt fosfātu izmantošanu tīrīšanas līdzekļos Baltijas jūras valstīs lai glābtu Baltijas jūŗas agonijas stāvoklī esošo ekosistēmu. Mums palīgā ierodas zviedru briga. VAK pievienojas aicinājumam aizliegt fosfātu izmantošanu veļas pulveros un trauku mazgāšanas līdzekļos.
|
| |
Fosfātu izmantošanas ierobežošanas kampaņa tīrīšanas līdzekļos šovasar ar dažādām aktivitātēm turpinās vairākās Baltijas jūras valstīs.
Kampaņas vispārējais mērķis ir izcelt nepieciešamību aizliegt fosfātu izmantošanu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļos visās Baltijas jūras valstīs. Ceram, ka spēsim pārliecināt pašmāju ES parlamentāriešus, lai tie uzsāktu darbu pie aizlieguma panākšanas visā ES. Pašlaik ierobežojumus fosfātu izmantošanā ieviesušas tikai Vācija, Itālija, Čehija, Norvēģija un Zviedrija.
Kampaņu atbalsta jaunais Zviedrijas burukuģis Tre Kronor af Stockholm (Trīs Stokholmas kroņi), Stokholmā būvēta briga* laika posmā starp 1997. un 2005.gadu. Šovasar, savā pirmajā reisā, tā kuģos kā Baltijas reģiona vēstnieks, pārvadājot izstādi Brigas ciems, kura laikā galvenokārt tiks uzsvērti vides jautājumi un Baltijas valstu jauniešu savstarpējā sadarbība. Tre Kronor af Stockholm viesosies Rīgā (Rīgas ostā) no 25. līdz 29.jūnijam.
Pamatojums:
Baltijas jūra ir iekšzemes jūra, un līdz ar to tā ir daudz jūtīgāka par citu jūru apvidiem.
Saldūdens un sālsūdens maisījuma rezultātā reālajā jūrā atrodams mazāks augu un iemītnieku sugu skaits. Ja kāda populācija ievērojami samazinās vai izzūd, tas var radīt nopietnas izmaiņas visā Baltijas jūras ekosistēmā. Tas pats attiecināms uz gadījumiem, kad tiek atklātas jaunas iemītnieku sugas.
Baltijas jūra atrodas blīvi apdzīvotā reģionā. Deviņas piekrastes valstis savus notekūdeņus iepludina Baltijas jūrā: Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija un Dānija. Daļu iepludināto notekūdeņu dažādās pakāpēs attīra, taču zināma daļa ūdeņu pilnībā netiek apstrādāta. Tāpat Baltijas jūrā ieplūst Baltkrievijas, Ukrainas un Čehijas notekūdeņi.
Līdz ar to mūsu jūra ir viena no pasaulē piesārņotākajām. Nopietnākos draudus rada eitrofikācija, vides toksīni, naftas noplūdes, pārlieku liela nozveja un jaunu iemītnieku sugu iemitināšanās.
Eitrofikāciju izraisa tādas vielas kā slāpeklis un fosfors, kas Baltijas jūrā ieplūst pa dabīgajiem ūdensceļiem. Aktīvas iedzīvotāju darbības rezultātā ieplūde arvien palielinās.
Fosforu saturošie notekūdeņi lielākoties nāk no lauksaimniecības, mežniecības un cirsmām, mājsaimniecību, pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ražotnēm. Reģionos, kuros nav pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai to darbība nav pietiekoši efektīva, fosfora piesātinātu notekūdeņu ieplūde jūrā ir visai augsta, novērojama augsta fosforu saturošu notekūdeņu ieplūde. Piemēram, Polijā aprēķināts, ka apmēram pusi no kopējā 12600 tonnu fosfora apjoma notekūdeņos veido tīrīšanas līdzekļi.
Fosfāti paaugstina mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu efektivitāti cietā ūdenī (t.i. kaļķi saturošā ūdenī). Taču ne vienmēr tas ir nepieciešams. Zviedrijā 80 procentos mājsaimniecību ir mīksts ūdens, tādēļ tur ieteicams lielot fosfātus nesaturošus mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus.
Šī iemesla dēļ fosfātu izmantošanas aizliegumu iespējams apvienot ar citu ūdeni mīkstinošu līdzekļu izmantošanu apvidos, kur tas nepieciešams. Ceolīti (alumīnija silikāti) iedarbojas līdzīgā veidā. Tie ir mālu paveids, kam tiek piedēvēta visai niecīga ietekme uz veselību un apkārtējo vidi.
Baltijas jūras kampaņa 2008 ir sekojošu vienpadsmit Baltijas jūras vides aizsardzības organizāciju kopīgs projekts: Igaunijas Zaļā Kustība FoE, VAK, Vides Aizsardzības Klubs, Ekoloģijas Klubs Zvejone, Polijas Ekoloģijas Klubs (PKE), Zaļā Federācija GAJA, Baltijas Draugi, Vides Iniciatīvas Centrs, Vides Grupa FRI, BirdLife Baltkrievija, Ecohome un visbeidzot Zviedrijas Dabas Saglabāšanas Biedrība (Swedish Society for Nature Conservation).
* Kas ir briga?
Briga ir divmastu kuģis, kura abi masti nes kvadrātveida buras. 18. un 19.gadsimtā briga bija viens no nozīmīgākajiem kuģniecības transportlīdzekļiem. Pateicoties saviem kvadrātveida takelāžas mastiem, tā bija viegli vadāms un uzticams pārvietošanās līdzeklis.
Avots: www.briggentrekronor.se
Papildu informācija:
VAK - Dace
Tālrunis: +371 67226042
| |
Autors: Vides aizsardzības klubs
Latvijas vides aktualitāte
Pašlaik vēl neviens komentārs nav pievienots. Tev ir iespēja būt pirmajam!
Komentāri
|
|
VAK video arhīvs
