Plānotās celulozes rūpnīcas tehniskie parametri (jauda, izejvielas un izmeši)

(pēc a/s «Baltic Pulp» projekta pieteikuma IVN valsts birojam)

Jauda

Gadā paredzēts saražot 600 000 tonnu gaissausas celulozes, tātad apmēram 50 000 tonnu mēnesī un 1643 tonnu diennaktī.

Izejvielas

Koksne. Aprēķināts, ka rūpnīcai katru gadu būs nepieciešams 3 milj. kubikmetru koksnes. No tā apmēram 3 miljoni kubikmetru būs apaļkoksne, bet 1 miljons kubikmetru šķeldas. No tā 2/3 nepieciešams skujukoku (priede, egle), bet 1/3 lapu koku (bērzs, apse) koksnes. Tas nozīmē, ka diennaktī nepieciešams 8220 kubikmetru koksnes. Pie kam lapu koku koksne tiks izmantota gandrīz vienīgi no apaļkokiem. Apmēram 0,4 miljonu kubikmetru koksnes paredzēts importēt no ārvalstīm.

Ūdens. Projekta pieteikumā dots tikai ūdens patēriņš uz 1 tonnu gaissausas celulozes (GST) – 30 kubikmetru. Tas nozīmē, ka rūpnīcai diennaktī nepieciešams 50 000, mēnesī – 1 500 000, bet gadā 18 000 000 kubikmetru ūdens.

Bez tam būs nepieciešams 600 kubikmetru ūdens dienā, celtniecības laikā.

Izmeši

Šī ir informācija no a/s «Baltic Pulp» projekta pieteikuma, kas patreiz ir vienīgā legāli pieejamā oficiālā informācija par projektējamās rūpnīcas ietekmi uz vidi.

Notekūdeņi

Aprēķinos paredzēts 25 kubikmetru notekūdeņu uz 1 tonnu gaissausas celulozes. Tas nozīmē apmēram 4175 kubikmetru diennaktī, 1232250 mēnesī, un 1523875 kubikmetru notekūdeņu gadā.

Notekūdeņu piesārņojums. Projektā tiek uzrādīti trīs galvenie piesārņojuma veidi – ķīmiskais (ĶSP – ķīmiskais skābekļa patēriņš), bioloģiskais (BSP – bioloģiskais skābekļa patēriņš), kopējais slāpekļa un fosfora saturs un piesārņojums ar adsorbētajiem organiskajiem halogēniem (AOX). Viss projektā pieteiktais piesārņojums ir uzrādīts izejot no izmešiem, kas rodas, saražojot vienu tonnu gaissausas celulozes (GSC).

ĶSP – ķīmiskais skābekļa patēriņš. Uz 1t gaissausas celulozes – 15 kg, tātad uz produkciju diennaktī 24,6 t, mēnesī –738 t un gadā 9000 tonnas ķīmiskā skābekļa patēriņa.

Slāpekļa savienojumi. Uz 1 t GSC 0,2 kg, uz visu produkciju diennaktī – 0,33 t, mēnesī – 9,9 t, gadā – 118,8 t.

Fosfora savienojumi. Uz 1 t GSC 0,33 kg, uz visu produkciju diennaktī – 0,033 t, mēnesī – 0,99 t, gadā – 11,8 t.

Adsorbētie hlororganiskie savienojumi (AOX). Uz 1 t GSC 0,15 kg, uz visu produkciju – 0,246 t diennaktī, 7,4 t mēnesī, 88,7 t gadā.

Izmeši atmosfērā

Sēra savienojumi uz 1 tonnu gaissausas celulozes – 0,5 kg, tātad – 0,82 t diennaktī, 24,65 t mēnesī un 295,64 tonnas gadā.

Slāpekļa savienojumi – 1,4 kg uz tonnu gaissausas celulozes, tātad 2,3 t diennaktī, 69 t mēnesī un 828 tonnas gadā.

Putekļi. Uz 1 tonnu gaissausas celulozes 0,4 kg, diennaktī, 0,66 t, mēnesī, 19,7 t, gadā 236,6 tonnas.

(vēl jāpieskaita izmeši atmosfērā no mizu dedzināšanas katla)

Cietie atkritumi

Mitrie, uz tonnu GSC 76 kg. Tātad 125 tonnas diennaktī, 3746 mēnesī un 44975 tonnas gadā.

Ir skaidrs, kādēļ ir izvēlēts šāds piesārņojumu raksturlielums – izmešu daudzums uz produkcijas vienību, kuru standarta emisijas raksturojumos nelieto. Lieto vai nu izmešu daudzumu no ražotnes laika vienībā – mēnesī, gadā, vai arī koncentrāciju, kādu emitens sastāda vidē.

Tas ir tādēļ, ka, ņemot vērā milzīgo ražošanas apjomu, celulozes rūpnīcas piesārņojums ir grandiozs, un ir pilnīgi skaidrs, ka rūpnīca kļūs par lielāko piesārņotāju Latvijā.

Analizējot šo pieteikumu, rodas iespaids, ka izejas izmešu parametri, kas doti, izejot no daudzuma, kas rodas, saražojot 1 tonnu gaissausas celulozes, ir izveidoti, par pamatu ņemot Eiropā pieņemtos normatīvus un Skandināvijas celulozes rūpnīcu parametrus, nedaudz tos samazinot vai vienādojot, nevis veicot konkrētās ražotnes izmešu prognozes.

Piemēram, tabulas, kas atspoguļo projektējamās rūpnīcas parametrus un Eiropā pieņemtos normatīvus, un Skandināvijas valstu rūpnīcu parametrus ūdens un gaisa piesārņojumam.

5. tabula

Ūdens piesārņojuma līmeņa salīdzinājums vidējiem gada rādītājiem, kg uz tonnu GS celulozes

ĶSP

AOX

N

P

Baltic Pulp robežvērtība

15

0,15

0,2

0,02

HELCOM 1)

15

0,2

0,35

0,02

ES IPNK 2)

8-23

<0,25

0,10-0,25

0,02

Nordic State of art 3)

20

0,16

0,19

0,03

6. tabula

Gaisa piesārņojuma līmeņa salīdzinājums vidējiem gada rādītājiem, kg/GSt celulozes

S

NOx

PUTEKĻI

Baltic Pulp robežvērtība

0,5

1,4

0,4

HELCOM

1

1,2

nav datu

ES IPNK

0,3-0,6

1-1,5

0,2-0,5

Nordic State of art

0,6

1,4

nav datu

1) HELCOM Rekomendācija 17/8 (1996);

2) ES Direktīva 96/61/EC un attiecīgais References dokuments, 2000 gada jūlijā;

3) Nordic State of Art. Vidējie Somijas un Zviedrijas modernāko uzņēmumu rādītāji 1999. gadā.

Kopumā neviens no piesārņojuma rādītājiem nepārsniegs ES direktīvas, tomēr jāatceras, ka šie noteikumi radīti jau esošu celulozes rūpnīcu piemērošanai vides aizsardzības prasībām; jaunceļamās rūpnīcas projektē tā, lai piesārņojuma rādītāji tuvotos nullei, īpaši, kas attiecas uz AOX. Ir dīvaini, ka viens no investoriem (pašlaik jau bijušais investors) Södra ar Z- zero (nulles) hlora balināšanas filozofiju (zviedru val. «Z-massa») to nerealizē Latvijā.

 

Prognozējamā rūpnīcas ietekme uz vidi pēc a/s «Baltic Pulp» datiem

Ietekme uz ūdeņiem – virszemes ūdens objektu «Vidusdaugava»

Tādējādi, pēc a/s «Baltic Pulp» datiem, kas uzrādīti projekta pieteikumā, rūpnīcai būs nepieciešami ievērojami ievērojami ūdens resursi. Iekārtu darbībai vidēji gadā no Aiviekstes tiks ņemts ūdens 30 kubikmetru uz tonnu GSC (kopā gadā tātad 18 000 000), bet tiks atgriezti notekūdeņi, rēķinot 25 kubikmetrus uz 1 tonnu GSC, tātad gadā 15 000 000 kubikmetru. Pēc «BP» datiem emisijas līmeņi nepārsniegs ES IPPC direktīvas BAT noteiktās saistības. Celulozes rūpniecībā parasti lielākās bažas izraisa AOX (jo tajos ir zināma daļa dioksīnu, sk. turpmāk), kas rodas sakarā ar hloru saturošu ķimikāliju izmantošanu balināšanas procesā. Projektētajā celulozes rūpnīcā paredzēta ECF ražošana, kurā balināšanai izmanto hlora dioksīdu. Kā apgalvo «BP», visi pieejamie dati liecinot, ka rūpnīcās, kurās izmanto 100% hlora balināšanu, hlora savienojumi ir ar zemu persistenci un ne pārāk spēcīgu bioakumulāciju. Ņemot vērā toksicitātes sliekšņus, šāda hlora koncentrācija pie gala izplūdes samazina risku ūdens organismiem.

Pamatojoties uz ūdens sajaukšanās modelēšanas datiem, plānotajā notekūdeņu izplūdes vietā (SIA PAIC pētījums 2000. gada oktobrī), BSP, ĶSP un kopējā fosfora slodze Daugavā varētu sasniegt 3 – 4% no kopējās piesārņotāju slodzes tipiskā vasaras mazūdens periodā un līdz pat 5 – 7% kritiskā vasaras mazūdens periodā. Salīdzinot ar esošo piesārņojuma līmeni un emisijām no citiem avotiem, šāds piesārņojuma līmenis pēc «BP» esot vērtējams kā zems.

Ietekme uz atmosfēru

Attiecībā uz gaisa piesārņojumu «BP» piesaka ka galvenie rūpnīcas izmeši gaisā būs sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi, svērtās daļiņas un kopējais reducētais sērs (TRS). Izmantojot optimāla garuma skursteni, celulozes rūpnīcas izmešu ietekme būšot atbilstoša Eiropas standartiem. Ieteicamais skursteņa garums ir ne mazāks par 120 metriem.

Īpaša vērība tiks veltīta TSR izmešiem – celulozes ražošanas blakusproduktam, kas rada nepatīkamu smaku. Galvenās TSR sastāvdaļas ir ūdeņraža sulfīds H2S un metilmerkapotāns. Pārējie gāzveida blakusprodukti, kas rodas celulozes ražošanas procesā, ir gaistošie organiskie savienojumi (piemēram, metanols), kas pieder pie nekondensējamām gāzēm. Ja šo gāzu izmeši netiek savākti un pareizi apstrādāti, tie var radīt nozīmīgu smaku tiešā rūpnīcas tuvumā un pat vairāku kilometru attālumā.

Balstoties uz patreizējo konstrukcijas modeli, celulozes rūpnīcas projektā smakojošo izmešu kontrolei tiks izmantotas mūsdienīgas un labi aprīkotas iekārtas. Tas nozīmē, ka rūpnīcas normālas darbības apstākļos smaku līmenis būs pietiekami zems, lai nesamazinātu dzīves kvalitāti rūpnīcas apkaimē. Tomēr iespējams, ka laiku pa laikam smakas varētu izplatīties līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām, īpaši ja rūpnīcas darbā rastos kādi traucējumi.

Viss augstākminētais izriet no a/s «Baltic Pulp» datiem un viedokļiem.

Eksistē arī citi viedokļi (argumentēti kontrargumenti) kuri tiks izklāstīti tālāk.