Pēc E. Rodes 2002. gada pētījuma «Latvijas tautsaimniecības ieguvums no plānotās «Baltic Pulp» celulozes rūpnīcas», izriet, ka a/s «Baltic Pulp» ieguldījums Latvijas Nacionālajā kopproduktā būs ap 44 mln.eiro gadā kur:

• vai celulozes rūpnīcas celtniecība ir nepieciešama Latvijas Republikai;
• vai celulozes rūpnīcas celtniecība ir vajadzīga Latvijas meža nozarei;
• vai iespējamās vides pārvērtības sakarā ar celulozes rūpnīcas celtniecību neapdraudēs ilgtspējīgu līdzsvarotu attīstību Daugavas ielejā?

• mūsdienu tehnoloģijas ir spējīgas piedāvāt videi nekaitīgas celulozes ražotnes risinājumu;
• Latvijas koksnes resursi un mežizstrādes apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu ar izejvielām perspektīvo celulozes rūpnīcu ar ražošanas jaudu 600 000 tonnas celulozes gadā;
• perspektīvai celulozes rūpnīcai nepieciešamais izejvielu daudzums ir mazāks par eksportētu apaļkoku (papīrmalkas) daudzumu;
• jaunas celulozes rūpnīcas celtniecība ir perspektīva Latvijas Republikai, jo patreiz valstī nav ražošanas jaudu papīrmalkas pārstrādei un šie sortimenti, ko izstrādā Latvijas mežos, tiek eksportēti kā izejviela citu valstu celulozes rūpnīcām;
• kokzāģēšanā un finierrūpniecībā apaļkoku pārstrādes procesā rodas atliekas, daļa no kurām ir efektīvi izmantojamas kā izejviela celulozes ražošanai (šķeldas);
• apgūstot jaudas papīrmalkas un šķeldu pārstrādei produktā ar augstu pievienotu vērtību (celulozē), būtiski mainās Latvijas meža nozares eksporta struktūra un samazināsies izejvielu eksporta apjomi;
• garantētas papīrmalkas un šķeldu iekšējās tirgus rašanos celulozes rūpnīcas darbības gadījumā radīs mežīpašniekiem un koksnes pārstrādātājiem drošību šo sortimentu realizācijā iekšzemē, veicinot investīcijas meža apsaimniekošanas pilnveidošanai un ražošanas tehnoloģiju modernizācijai;
• perspektīvās celulozes rūpnīcas celtniecība veicinās koksnes izejvielu importu no kaimiņvalstīm;
• perspektīvā celulozes rūpnīca radīs jaunas darba vietas ne tikai tieši ražošanā, bet arī infrastruktūras un dažādu pakalpojumu sniegšanas sfērā.

Ņemot vērā to, ka perspektīvai celulozes rūpnīcai nepieciešams koksnes izejvielu daudzums – 3 mln.m³ – sastāda 27...30 % no ikgadēja mežizstrādes apjoma, tad šādas rūpnīcas darbība radīs pilnīgi jaunu situāciju apaļo kokmateriālu tirgū. Latvijas valstij kā vienai no perspektīvās celulozes rūpnīcas īpašniekiem jāveido sistēma rūpnīcas apgādei ar izejvielām, kas garantētu:

• celulozes rūpnīcas apgādi ar nepieciešamo izejvielu daudzumu (ārvalstu investoru saprotams priekšnosacījums, lai pieņemtu galīgu lēmumu par piedalīšanos šajā projektā);
• Latvijas kokapstrādes nozarei iespējas iegūt apaļos sortimentus esošo un perspektīvo ražošanas jaudu nodrošināšanai ar izejvielām;
• tirgus attiecību darbības turpinājumu apaļo kokmateriālu tirgū, neradot perspektīvai celulozes rūpnīcai speciālas priekšrocības un esošajiem apaļo sortimentu izmantotājiem - ierobežojumus, kas kropļotu brīvas tirgus attiecības.

Veicot šo pētījumu, autors izmantoja pieejamus statistikas datus, valsts institūciju materiālus, analīzes rezultātā iegūtos secinājumus, ārvalstu ar attīstīto koksnes pārstrādes un apstrādes rūpniecību (Somija, Zviedrija) datus, kā arī konsultējās ar meža nozares un celulozes projektā iesaistītajiem speciālistiem. Sakarā ar to, ka perspektīvās celulozes rūpnīcas celtniecība neizbēgami ietekmēs apaļo sortimentu tirgu, notika 3 tikšanās ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdi, kurās diskutēja par perspektīvās rūpnīcas ietekmi uz mežizstrādes un kokrūpniecības nozarēm.

1. Latvijas valsts nodod A/S «Baltic Pulp» īpašumā, vai koncesijā vai citā ilgtermiņa meža apsaimniekošanas līguma (IML) formā A/S «Baltic Pulp» apsaimniekošanā noteikto daudzumu valsts mežu platību;

• iemaksājot statutārā fondā 150 mln. EUR;
• ieguldot statutārā fondā (nododot A/S «Baltic Pulp» īpašumā) 150 tūkst. ha valsts mežu (pārrunās ar Latvijas valsti esot noteikts, ka 1 ha meža vērtība ir 1000 EUR).

1. modelis. Mežizstrādes apjomi paliek līdzšinējā līmenī (10 – 12 milj. kubikmetru gadā) un nepieciešamo izejvielu daudzumu perspektīvā celulozes rūpnīca iegūst Latvijas iekšējā apaļkoku tirgū. Patreiz ir iespējams nodrošināt rūpnīcas pieprasījumu uz eksportētās papīrmalkas rēķina. Taču, lai šis modelis darbotos, perspektīvai celulozes rūpnīcai jāpiedāvā augstākā cena, salīdzinot ar firmām, kas eksportē papīrmalku. Tas palielinātu konkurenci iekšējā tirgū, vēl jo vairāk tāpēc, ka «Södra» un «Metsäliitto» negrasās samazināt patreizējo papīrmalkas importu no Latvijas (attiecīgi 0,8 un 0,7 milj. kubikmetrus gadā jeb 41,5% no Latvijas eksportētās papīrmalkas). Šādā gadījumā pieaugs konkurence iekšējā apaļkoku tirgū, kas radīs sarežģījumus citiem sīkkoksnes patērētājiem.

2. modelis. Mežizstrādes apjomi valstī pieaugs vidēji par 1,6 – 2 miljoniem kubikmetru, sasniedzot līmeni 12 – 13,5 milj. kubikmetru gadā, un a/s «Baltic Pulp» iegādājas nepieciešamo papīrmalkas apjomu uz šā pieauguma rēķina. Līdz ar to iespējams, saskaņā ar šo modeli, nodrošināt perspektīvo celulozes rūpnīcu ar nepieciešamo papīrmalkas daudzumu no valsts iekšējiem koksnes resursiem, neizraisot Latvijas apaļkoku tirgū nepieciešamību pārskatīt esošās piegāžu ķēdes un izmainīt līdzšinējās meža nozares eksporta shēmas. Šajā gadījumā papīrmalkas cenas tirgū ievērojami nepalielināsies, kā arī savu nišu nezaudēs mazie un vidējie kokapstrādes uzņēmumi. Taču, lai šis modelis darbotos, valdībai jāpieņem politiskais lēmums par pieļaujamās ciršanas gada tāmes palielināšanu.

3. modelis. Mežizstrādes apjomi valstī paliks līdzšinējā līmenī (10 – 12 milj. kubikmetru gadā), un a/s «Balric Pulp» iegādājas nepieciešamo papīrmalkas daudzumu uz apaļkoksnes importa pieauguma rēķina. 2001. gadā Latvija importēja no kaimiņvalstīm kopumā 213,9 tūkst. kubikmetru papīrmalkas ar diametru līdz 14 cm un 8,6 tūkst. kubikmetru papīrmalkas ar diametru līdz 16 cm. Šie skaitļi liecina, ka līdz šim apaļo apaļo sortimentu, kuru parametri atbilst papīrmalkas parametriem, imports ir vāji attīstīts un sasniegtie apjomi neatbilst a/s «Baltic Pulp» prognozētajam apaļkoku daudzumam (attiecīgi 200 tūkst. kubikmetru skujkoku un 200 tūkst. kubikmetru lapkoku papīrmalkas). Lai realizētu trešo izejmateriālu nodrošināšanas modeli, ir būtiski jāpalielina apaļkoku importa apjomi no kaimiņvalstīm. Autora rīcībā nav pietiekamas skaitliskās informācijas par reālām iespējām palielināt līdz 10 reizēm papīrmalkas importu no kaimiņvalstīm (galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas, bet relatīvi mazākos apjomos arī no Lietuvas un Igaunijas), bet viņš uzskata, ka dotais modelis pelna uzmanību un ir lietderīgi sīkāk pētīt papīrmalkas importa iespējas. Pie kam šajā variantā pieaugs transportējamās apaļkoksnes apjomi, kas veicinās koksnes transportēšanas jomā specializējušos firmu attīstību un radīsies jaunas darba vietas transporta nozarē nodarbinātajiem.

Šāda reforma ir ekonomiski pamatota un nepieciešama neatkarīgi no lēmuma par celulozes projekta īstenošanu, tomēr bez šaubām celulozes rūpnīcas plānošana kalpo kā tās katalizators. Reformas ietekmē paredzams ka pieaugs koksnes resursu cena valsts mežos, salīdzinājumā ar pašreizējo IML modeli, ievērojami ietekmējot mežsaimniecības nozares peļņas līmeni un konkurētspēju. Par to liecina tas fakts, ka jau pašlaik cena koksnei, ko iegūst no valsts mežiem saskaņā ar IML, atšķiras no cenas koksnes izsolēs par aptuveni 30%.

jo viena no galvenajām kompānijas prasībām ir iegūt no Latvijas valsts ilgtermiņa mežizstrādes līgumus.

Vienkāršojot var teikt, ka, nepastāvot pašmāju papīrmalkas patērētājam, papīrmalkas cenu lielā mērā nosaka ģeogrāfija – pašreiz galvenokārt tas ir attālums līdz eksporta ostai, perspektīvā – attālums līdz projektējamai celulozes rūpnīcai. Ir stipri apšaubāmi, ka pie ļoti nelielas papīrmalkas iepirkuma cenas (sk.zemāk) pieauguma mežizstrādātājiem būs savu produkciju izdevīgi vest uz vienīgo rūpnīcu, kas atrodas valsts vidienē, nevis uz kādu no ostām, kas ir izvietotas pa visu Latvijas perimetru.

11. tabula. Prognoze par cenas celšanos, LVL par kubikmetru. (Avots: LVM; ER analīze)

12. tabula. Papīrmalkas cenas starpība Latvijā un Somijā, LVL par kubikmetru. (Avots: ER analīze, izmantojot Dr.Tuherma analīzi un no statistikas datiem)

Pie kam tiek teikts, citēju E. Rodes pētījumu: «Mežsaimnieku papildus ienākumi būtu apliekami ar nodokļiem, no kuriem ieguvējs būtu valsts budžets. It sevišķi, strādājot ar tādu pircēju kā «Baltic Pulp», meža īpašnieku darbības pārskatāmība, kas līdz šim ir samērā apšaubāma, noteikti pieaugs, paaugstinot arī valsts ieguvumu nodokļu veidā.»

Tas nozīmē, ka papīrmalkas eksports no Latvijas noteikti turpināsies, un viens no galvenajiem eksportētājiem būs Latvijas – Somijas («Metsäliitto») kopuzņēmums «Silva», kuram jau tagad pieder lielākie mežizstrādes apjomi Latvijā.

Lielākais Valsts mežu izstrādātājs SIA «Silva», kā arī SIA «Jelgavas mežs», abi pieder vienam no plānotās rūpnīcas investoriem «Metsäliitto», kurš tādējādi pēc 2001. gada rezultātiem valsts mežos izstrādāja ap 375 000 kubikmetru koksnes.

«Metsäliitto» piedāvātais projekts paredz ka Latvijas valstij jāturpina pārdot augoša koksne 33% izsolēs, bet 67% ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem.

• Esošie ilgtermiņa nomas (visticamāk domāts, ilgtermiņa mežizstrādes) līgumi tiek pagarināti ar tiem uzņēmumiem, kuri pieņem grozītos Latvijas (resp., «Metsäliitto» pieprasītos) līgumu nosacījumus;
• LR turpinās cirsmu izsoles patreizējā apjomā;
• LR nedibinās pati savu koksnes ciršanas organizāciju un nesāks apaļkoksnes ražošanu un realizāciju;
• Ja LR nolemj pārtraukt esošos ilgtermiņa līgumus, pamatojoties uz to, ka uzņēmumi nav pildījuši šo līgumu nosacījumus, vai arī uz cita pamata, šie līgumi tiek nodoti «Metsäliitto Group» īpašumā, ja šie līgumi dod cirsmas tiesības teritorijā, kas definēta pielikumā;
• LR darīs visu, lai uzlabotu mežu ražību un koksnes piedāvājumu;
• LR palielinās koksnes piedāvājumu no sev piederošiem mežiem.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors – «Metsäliitto» – vēlas ne tikai diktēt kas un kā Latvijas valstij jādara tai piederošajos mežos, bet arī veikt būtisku pārdali valsts meža resursu ieguvē.

Tādējādi, 2002. gada decembrī – «Metsäliitto» pēc lielākās akciju daļas iegādes piedāvā jaunu koksnes nodrošinājuma līgumprojektu, kas ir pretrunā ar Lavijas valstī izstrādāto mežu politiku.

Šādu secinājumu var izdarīt, izvērtējot Somijas koncerna «Metsäliitto» Latvijas valstij piedāvāto koksnes nodrošinājuma līgumprojektu. Neraugoties uz 2001. gadā valdības nolemto garantēt celulozes rūpnīcai papīrmalkas piegādes 1,2 milj. kubikmetru apmērā (t.i. 30% no apaļkoku eksporta 2001. gadā), investors turpina pieprasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut gan celulozes ražošanai ir vajadzīga tikai papīrmalka. Tiek prasīts, lai tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas tuvumā, Ozolsalas apkaimē, nodotu «Metsäliitto» grupai. Ir zināms, ka papīrmalkas pārvadājumi ir ekonomiski izdevīgi 100 – 150 km apkaimē. Tas nozīmē, ka faktiski Vidzemē, Latgalē un daļēji Zemgalē esošo mežizstrādes līgumu pakāpeniski nonāks «Metsäliitto» pārziņā. Pie kam ir dīvaini, ka ilgtermiņa līgumus tiek prasīts nodot tieši «Metsaalito», nevis celulozes ražotājam – a/s «Baltic Pulp», kur daļa akciju – 33% pieder Latvijas valstij.

Projekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā pašreizējie nosacījumi valsts mežu resursu ieguvē – respektīvi, jāturpina pārdot augoša koksne (33% izsolēs, bet 67% ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem), lai gan tas ir pretrunā ar Latvijas valsts politiku par pakāpenisku atteikšanos no šiem līgumiem. Latvijai, parakstot šo līgumu, faktiski tiktu liegta iespēja turpināt meklēt citus koksnes pārdošanas veidus. Tādējādi arī būtu jāpārtrauc valsts mežu apsaimniekotāja iecerētā augošu koku pārdošana ar jau sagatavotu apaļkoku tirdzniecību. Līdz ar to valstij būtu arī jāatsakās arī no lielākiem ienākumiem, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem augoša koksne tiek pārdota turpat divas reizes lētāk nekā izsolēs.

Pēc Latvijas kokrūpnieku domām, tas tikai vērlreiz pierāda, ka «Metsäliitto» vairāk interesē koksnes resursi un to iespējamā kontrole, nevis celulozes rūpnīcas apgāde ar koksni. Īstenojot šo projektu, «Metsäliitto» kontrolēs lielu daļu no Latvijas valsts mežos iegūstamajajiem zāģbaļķiem, kas neapšaubāmi ir vērtīgākais koksnes sortiments. Tiek pieļauta iespēja, ka ar nelieliem izņēmumiem pie valsts mežos iegūtās koksnes varētu tikt tikai tie, kuri patiks «Metsäliitto», vai arī būs tās meitas uzņēmumi. Tādēļ «DB» aptaujātie uzņēmēji minētās prasības uzskata par nekaunīgām, jo tās rada «Metsäliitto» priekšrocības attiecībā pret citiem uzņēmumiem un tādēļ jaunajai valdībai jānoraida šāds «Metsäliitto» priekšlikums. Kokrūpnieki uzskata, ka valstij patreiz būtu jāatsakās arī no apaļkoku piegādes celulozes rūpnīcai un ražotnei nepieciešamā koksne jāiepērk tirgū. Patreiz a/s «Baltic Pulp» akcionāru līgums ir konfidenciāls. Premjera E.Repšes padomnieks D.Tītavs pauda premjera viedokli, ka jādara viss iespējamais, lai publiskotu a/s «Baltic Pulp» līgumu.(«DB»09.12.02.).

nevis vēlas iegūt savā pārvaldījumā mežus – tā uzskata asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors Andris Plezers. Asociācija ir par celulozes rūpnīcas celtniecību, taču tā ir pret Latvijas mežu atdošanu ārzemniekiem, teica Plezers, vērtējot iespējamā rūpnīcas investora, Somijas koncerna «Metsäliitto Group», Latvijas valstij parakstīšanai iesniegto koksnes nodrošinājumu līgumprojektu.

Savukārt Somijas koncerna «Metsäliitto Group» pārstāvi uzsvēra aģentūrai LETA, ka iespējamam celulozes rūpnīcas investoram nepieciešami ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijā.

Somijas kokapstrādes uzņēmuma «Thomesto» izpilddirektors un «Metsäliitto Group» valdes stratēģiskais direktors Ero Kutola (Eero Kytola) uzskata, ka ilgtermiņa līgumi jānodod «Metsäliitto Group» tāpēc vien, ka koncerns jau ir ieguldījis lielus līdzekļus Latvijas valsts mežu sakopšanā un izveidojis infrastruktūru mežu tālākai apsaimniekošanai. Kā aģentūrai LETA teica Kutola, pašreizējie līgumi paredz «tikai 10 – 40 gadu» ilgu mežu nomu, kas skandināvu uzņēmējiem šķiet pārāk īss laika posms. «Tā kā mēs esam jau ieguldījuši daudz līdzekļu mežu uzkopošanā, uzskatām, ka būtu godīgi saņemt arī ilgtermiņa līgumus», sacīja koncerna pārstāvis.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» datu bāzē esošo informāciju uzņēmumam «Thomesto», kuru nopircis «Metsäliitto», pilnīgi pieder Latvijas mežizstrādātājs SIA «Silva», kur Kutola no 2001 gada decembra iecelts par valdes priekšsēdētāju.

E. Rode 2002. Gada pētījumā «Latvijas tautsaimniecības ieguvums no plānotās «Baltic Pulp Celulozes rūpnīcas» uzskata, ka koksne no Latvijas valsts mežiem «Baltic Pulp» jāpiegādā sortimentu veidā, uz ilgtermiņa piegādes līgumu pamata, kur cena nav iepriekš fiksēta bet tiek noteikta pusēm vienojoties un pārskatīta ir gadus. Šāda izpratne veidojas ņemot vērā Valdības pieņemto lēmumu neieguldīt daļu valsts mežu «Baltic Pulp» statūtkapitālā, kā arī ņemot vērā a/s LVM deklarēto stratēģiju pakāpeniski atteikties no Ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML) un pakāpeniski pāriet uz Ilgtermiņa piegādes līgumu modeli, nepagarinot tos IML kuru termiņš izbeidzas.

• Nekādā veidā nepieļaut stratēģisko investoru iekļaušanu mežizstrādē un, vēl vairāk, mežu nonākšanu to īpašumā.
• Nepieļaut nekādu diktātu Lavijas valstij, kā tai jāapsaimnieko meži (patreiz tādas prasības tiek uzstādītas no «Metsäliitto» puses).
• A/S «Latvijas Valsts meži» jāpārtrauc ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšana ar meža izstrādātājiem. Līdzšinējā prakse rāda, ka «Metsäliitto» jau tagad pārpērk ievērojamu daļu šo līgumu (tiesības uz mežu nomu), un iegādājoties pietiekošu daļu šo tiesību neapšaubāmi sāks diktēt savus noteikumus koksnes tirgū.

Taču pēc asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektora A. Plezera domām, Latvijas kokrūpniekiem šāds modelis nav pieņemams. Pēc viņa sacītā Latvijas neatkarības gados meža pārstrādē ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Tās ir manāmi izmainījušas arī dažādu sortimentu izstrādi un to izmantošanas attiecības. Agrāk kokrūpniecībā izmantoja gandrīz tikai resnākos sortimentus, sākot no 14 – 16 cm, un viss pārējais tika izmantoti kā papīrmalka. Līdz ar to papīrmalkas apjoms no mežizstrādes materiāliem sastādīja 20 – 25%. Pie patreizējām tehnoloģijām kokapstrāde ir jau iespējama sākot jau no 6 cm sortimenta, pie kam ir izmantojama gan lapu, gan skuju koku koksne. Pie kam jāatzīmē, ka tievie sortimenti savā ziņā ir izdevīgāki un rentablāki apstrādē, jo kociņi ir jauni, slaidi, taisni un daudz mazāk bojāti no slimībām un kaitēkļiem kā vecākie, resnāko sortimentu koki. No tievajiem sortimentiem pamatā tiek izgatavoti taras izejmateriāli un tara, no kuras ievērojama daļa tiek eksportēta, pie kam šai pārstrādes nozarei ir tendence ievērojami attīstīties. Tā 2001. gada pirmajā pusgadā no Latvijas tika eksportēts 60,9 tūkst.t. taras 8083, tūkst. LVL vērtībā, bet 2002 gada pirmajā pusgadā 63,8 tūkst.t. taras 8892,7 tūkst. LVL vērtībā. 2002 gada otrajā pusgadā šo izstrādājumu īpatsvars starp visu eksportēto meža nozares produkciju sastādīja 10%. Tātad redzams, ka pēc asociācijas «Latvijas koks» datiem pat koka taras eksports dod ievērojamu pievienoto vērtību – ap 80 Ls no kubikmetra (salīdzināt ar H.Tuherna informāciju 12. lpp.)

Neskatoties uz to (kokapstrādes tehnoloģiju modernizēšanos), vēl joprojām ievērojama koksnes daļa paliek atlikumos. Materiālos arī patreiz tiek pārstrādāti 57 –60% koksnes, pārējais ir atlikumi. Tādēļ, lai rentablāk izmantotu meža produkciju, liela daļa Latvijas mežrūpniecības uzņēmumu šos atlikumus pārstrādā šķeldā, kuras lielākā daļa tiek eksportēta. 2001. gadā tika eksportēts 441,7 tūkst.t.šķeldas 6732 tūkst. LVL vērtībā. 2002. gada pirmajā pusgadā tika eksportēts 564,4 tūkst.t šķeldas 10056,7 tūkst. LVL vērtībā.

Par cik, kā jau augstāk minēts, ir mainījušās apstrādājamo kokmateriālu pārstrādes veidu proporcijas, arī investoram būtu jāpārskata nepieciešamo koksnes izejvielu veidu proporcijas. Ja patreiz investors pieprasa piegādāt 2 miljonus kubikmetru papīrmalkas un vienu miljonu kubikmetru šķeldas, tad Latvijas mežrūpniecībai patreiz būtu optimāla attiecība divus miljonus kubikmetru šķeldas un vienu kubikmetru papīrmalkas.

Nozares konsolidācija nozīmē ka mazām kokzāģētavām jāspecializējas vai «jāizstājas no spēles». Mazo kokzāģētavu specializācijai būs neapšaubāmi pozitīvs efekts ar ilgtermiņa pozitīvu iespaidu, taču specializācijai nepieciešams laiks un vadības resursi. Var paredzēt, ka tās maza mēroga kokzāģētavas, kas ir lielāku grupu sastāvā, saglabāsies – apdraudētas ir galvenokārt mazās «neatkarīgās» kokzāģētavas. Noteikti ne katru no simtiem mazo Latvijas kokzāģētavu gribēs iegādāties lielās mežrūpnieku grupas, un lielas to daļas ilgtermiņa izredzes ir apšaubāmas.

Pēc E. Rodes analīzes, tā kā «BP» Skandināvu akcionāru meitas uzņēmumi jau tagad ieņem vadošas pozīcijas papīrmalkas un šķeldu eksportā no Latvijas uz celulozes rūpnīcām Somijā un Zviedrijā, var paredzēt ka tiem lēmums eksportēt koksni vai piegādāt to uz vietas «māsas uzņēmumam» ir lielā mērā iekšējais uzņēmumu grupas jautājums par resursu iegādes optimizāciju. Skaidrs, ka, parādoties Celulozes rūpnīcai, Latvijā būs izdevīgi to pilnībā nodarbināt, bet tikpat skaidrs, ka ekonomiski izdevīgās koksnes piegādes uz Skandināviju ir tāpat vērts turpināt.

Ventspilī plānotais Latvijas-Krievijas kopuzņēmums «Ventspils Lumber» raksturo pārorientāciju uz importētas koksnes pārstrādi. Šis uzņēmums paredz izmantot no Krievijas ziemeļu reģioniem ievestu koksni. Tā kā šo kokzāģētavu paredzēts būvēt Ventspils ostas teritorijā, tam ir arī izdevīga pieeja koksnes resursiem no Ziemeļkurzemes reģiona, kas paliek ārpus celulozes rūpnīcas loģistikas ekonomiskas sasniedzamības rādiusa.

Tālāk E.Rode saka, ka celulozes projekta plānošana un īstenošana neapšaubāmi paātrinās šo objektīvo, ekonomiskās loģikas diktēto procesu norisi. Tomēr mežsaimniecības nozares un Latvijas Republikas labākajās interesēs būtu kontrolēt šos procesus tādā veidā, lai mežsaimniecības nozare uz celulozes rūpnīcas izveides brīdi būtu maksimāli konkurētspējīga un piemērojusies jaunajiem tirgus apstākļiem.

Starp citu, E.Rode pētījuma nobeigumā iesaka to turpināt.