Konstatējumi un secinājumi
  1. A/S «Baltic Pulp» projekta pieteikums ir ļoti skops un nepilnīgs, tajā nav informācijas ne par konkrēti paredzētajām tehnoloģijām, ne arī par rūpnīcas radīto piesārņojumu.
  2. Arī pēc šis informācijas ir skaidrs, ka projektējamā celulozes rūpnīca kļūs par lielāko piesārņotāju Latvijā. Tiks piesārņota gan Daugava, kas ir Rīgas dzeramā ūdens avots, gan atmosfēra, kurā šīs rūpnīcas emisija pārsniegs līdz šim lielākā piesārņotāja TEC 2 emisiju.
  3. Saskaņā ar «Jauno ūdens apsaimniekošanas likumu» un «Zviedrijas – Latvijas Daugavas baseina projektu», ūdens kvalitāti Vidusdaugavā līdz 2015. gadam jāpaaugstina no vidējas uz labu. Dažos gadījumos pieļaujama ūdens kvalitātes samazināšanās no augstas uz labu, bet tikai, ja tas dod neatsveramu labumu valsts iedzīvotājiem un nodrošina ilgtspējīgu (līdzsvarotu) attīstību.
  4. Dzeramā ūdens saindēšana (sevišķi ar īpaši toksiskajiem hlororganiskajiem savienojumiem) novedīs pie Rīgas iedzīvotāju veselības pasliktināšanās ar grūti paredzamām sekām.
  5. Atmosfēras piesārņojums novedīs pie plaša apkārtējā reģiona mežaudžu (arī Kalsnavas Mežu pētnieciskās stacijas īpaši vērtīgo zinātnisko mežu) degradācijas.
  6. Projektējamais papīrmalkas iepirkuma cenas pieaugums 1,15 LVL ir nebūtisks, un nevar nodrošināt rūpnīcu ar koksnes izejvielām.
  7. Latvijas Valsts dividendu veidā plāno iegūt no rūpnīcas 315 mln. eiro 18 gadu laikā, bet tai būs jāmaksā rūpnīcai ap 360 mln. eiro nodokļu atvieglojumu veidā.
  8. Celulozes rūpnīcā varētu izmantot kokapstrādes atlikumus, kas jau tagad ir ap 3 milj m3 gadā, bet investori tam nepiekrīt un meklē citas izejvielas.
  9. Lai ar tām nodrošinātos, investors «Metsäliitto» uzstājīgi pieprasa no Latvijas valsts ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, piedāvā jaunu koksnes nodrošinājuma līgumprojektu, kas ir pretrunā ar Latvijas valstī izstrādāto mežu politiku.
  10. Ir skaidrs, ka «Metsäliitto» – stratēģiskā investora – stratēģiskais mērķis ir pārņemt savā kontrolē Latvijas koksnes tirgu. Jau tagad tai pieder 20% mežizstrādes apjomu.
  11. Lai nodrošinātos ar celulozes ražošanai nepieciešamo papīrmalku, daļu no tās ir paredzēts importēt. Šajā gadījumā Latvija kļūs par «banānu republiku», tajā ieplūdīs izejvielas – koksne, tiks šeit pārstrādāta, gatavā produkcija aizvesta uz ārvalstīm, bet paliks milzīgais atkritumu apjoms.
  12. Lielākā daļa Latvijas zinātnieku un mežrūpnieku uzskata, ka pie dotajiem nosacījumiem, dotajā vietā celulozes rūpnīcas celtniecība nav iespējama, kam arī pievienojas šī apskata autori.