Aprīlī tika pabeigts IVN darba ziņojums par prognozējamo rūpnīcas ietekmi uz vidi;
pētījumus organizēja SIA ELLE (Estonian, Latvian, Lithuanian Environment". Informācija par tiešajiem darba veicējiem tiek uzskatīta par konfidenciālu. Aprīlī arī notika 2 sabiedriskās apspriešanas Jēkabpilī un Rīgā, kurās diemžēl bija ierobežota iespēja izteikties šī projekta oponentiem. To varētu saukt par Orhusas konvencijas, ko parakstījusi arī Latvija, pārkāpumu. Šī konvencija ir starptautiska vienošanās, ka ar vides kvalitāti saistītai informācijai ir jābūt brīvi pieejamai. Jādod pilnīga iespēja izteikt dažādus viedokļus.
Daļa zinātnieku uzskata, ka IVN veiktie pētījumi ir nepilnīgi un tendenciozi. To skaitā ir Rīgas Domes ekspertu grupa akadēmiķa Ivara Kalviņa vadībā, Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki Imanta Kaimiņa vadībā kā arī Vides aizsardzības kluba speciālisti. IVN birojam tika iesniegti vairāki desmiti vērtējumu, ieteikumu un aizrādījumu no dažādām organizācijām.
Jūnija beigās tika publicēts IVN biroja novērtējums par darba ziņojumu, kas atrodams arī internetā. Lai gan atzītas pētījumā pieļautās kļūdas, tomēr pati rūpnīcas koncepcija, tās atrašanās vieta nav noraidīta.
Līdz ar to nav atrisinātas domstarpības ar Vides aizsardzības klubu un citām minētajām organizācijām, kas kategoriski un noteikti noraida Daugavas baseinu kā iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecības vietu tagad un nākotnē.
Somijā līdzīga mēroga rūpnīcas būvē pie jūras, un arī tad tas rada ievērojamu vides kvalitātes pasliktināšanos. Botnijas jūras līča zivis pārtikā nav izmantojamas.
Grūti salīdzināt Botnijas līča un mūsu Daugavas (pie Pļaviņu ūdenskrātuves) mērogus.
Ir pieļaujama alternatīva būvēt mazāku rūpnīcu pie atklātas jūras, izmantojot pašas modernākās vidi saudzējošās tehnoloģijas un attīrīšanas iekārtas, tādējādi dalot atbildību ar citām Baltijas baseina valstīm.
Kurpretī Latvijas vidienē atrodošos rūpnīcu starptautiskās vides organizācijas kontrolēs mazāk intensīvi. Tātad šeit iespējams mazāk līdzekļus iztērēt vides aizsardzībai, tādējādi firmas īpašnieki cer iegūt lielāku peļņu. Tas ir izdevīgi tikai viņiem, globālajai korporācijai "Metsaliitto".
Ļaut piesārņot mūsu personisko "vannasistabu" nav gudrs darbs.
Rīga, 9.dec., LETA. Celulozes rūpnīcas potenciālais investors "Metsaliitto Group" vēlas pārdalīt meža resursu ieguvi Latvijas mežos, atsaucoties uz Somijas koncerna Latvijas valstij parakstīšanai piedāvāto koksnes nodrošinājuma līguma projektu, ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
"Metsaliitto" turpinot prasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut arī celulozes ražošanai nepieciešama tikai papīrmalka. Tiekot prasīts, lai tos ilgtermiņa mežistrādes līgumus, kuri beidzas, vai tiek lauzti celulozes rūpnīcas Ozolsalas apkaimē, nodotu "Metsaliitto".
DB prognozē, ka faktiski lielākā daļa Vidzemē un Latgalē un daļēji arī Zemgalē esošo ilgtermiņa mežistrādes līgumu pakāpeniski nonāks "Metsaliitto" pārziņā. Raksta autori šādu vēlmi saista ar citu Latvijā darbojošos un ar meža nozari saistītu uzņēmumu - SIA "Silva".
SIA "Silva" ir lielākais Latvijas mežizstrādātājs, kura kontrolpakete pieder "Metsaliitto", tomēr daļai SIA "Silva" ilgtermiņa mežizstrādes līgumu tuvākajā laikā beidzoties termiņš.
"Metsaliitto" piedāvātais projekts paredzot, ka Latvijas valstij jāturpina pārdot augoša koksne 33% izsolēs, bet 67% ilgtermiņa mežistrādes līgumturētājiem. "Metsaliitto" prasa, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību.
Tam iebilst Latvijas uzņēmēji, ziņo laikraksts, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
Savukārt Ministru prezidents Einars Repše solījis neslēgt Latvijas valstij neizdevīgus līgumus un darīšot visu iespējamo, lai publiskotu AS "Baltic Pulp" akcionāru līgumu, kurš pašlaik ir konfidenciāls.
Kā ziņots, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols uzskata, ka Latvijas piedalīšanās celulozes rūpnīcas projektā ir atkarīga no Latvijas valdības lēmumiem.
Viņš aģentūru LETA informēja, ka par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem tiks runāts trešdien, 11.decembrī, paredzētajā Meža konsultatīvās padomes sēdē. Ozols stāstīja, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, tādēļ notiks konsultācijas ar meža nozares pārstāvjiem.
Valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka koksnes nodrošinājums celulozes rūpnīcai nav akcionāru, bet gan valsts atbalsta lieta, par ko ir jālemj valdībai.
Rīga, 9.dec., LETA. Celulozes rūpnīcai nepieciešams tāds investors, kurš darbojas reālā tirgus apstākļos, nevis vēlas iegūt savā pārvaldījumā mežus, uzskata asociācijas "Latvijas koks" izpilddirektors Andris Plezers.
Asociācija ir par celulozes rūpnīcas celtniecību, taču tā ir pret Latvijas mežu atdošanu ārzemniekiem, teica Plezers, vērtējot iespējamā celulozes rūpnīcas investora - Somijas koncerna "Metsaliitto Group" - Latvijas valstij parakstīšanai iesniegto koksnes nodrošinājuma līgumprojektu.
Projekts paredz, ka Latvijai ir pienākums turpināt cirsmu izsoles pašreizējā apjomā, ka Latvija nedibinās pati savu koksnes ciršanas organizāciju un nesāks apaļkoksnes ražošanu un tirdzniecību.
Ja Latvija nolems pārtraukt pašreizējos ilgtermiņa nomas līgumus celulozes rūpnīcas zonas mežos, pamatojot, ka kompānijas nav pildījušas šo līgumu noteikumus, vai uz cita pamata, šie līgumi ir jānodod "Metsaliitto Group", teikts projektā. Turklāt "Metsalitto" uzskata, ka Latvijai jāpalielina koksnes piegādes no valsts mežiem.
Plezers šādus noteikumus uzskata par Somijas kompānijas "diezgan nekaunīgu spiedienu", lai iegūtu savā pārvaldījumā Latvijas mežus. Viņaprāt, no šāda investora vajag atteikties un jāmeklē tāds investors, kurš ir gatavs Latvijā darboties brīva tirgus nosacījumos.
Savukārt Somijas koncerna "Metsaliitto Group" pārstāvis aģentūrai LETA uzsvēra, ka iespējamam celulozes rūpnīcas investoram nepieciešami ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijā.
Somijas kokapstrādes uzņēmuma "Thomesto" izpilddirektors un "Metsaliitto Group" valdes stratēģiskais direktors Ero Kutola (Eero Kytola) uzskata, ka ilgtermiņa līgumi jānodod "Metsaliitoo Group", jo koncerns jau ieguldījis ievērojamus līdzekļus Latvijas valsts mežu sakopšanā un izveidojis infrastruktūru mežu tālākai apsaimniekošanai.
Kā aģentūrai LETA sacīja Kutola, pašreizējie līgumi paredz "tikai 10-40 gadus" ilgu mežu nomu, kas skandināvu uzņēmējiem šķiet pārāk īss laika posms. "Tā kā mēs esam jau ieguldījuši daudz līdzekļu mežu uzkopšanā, uzskatām, ka būtu godīgi saņemt arī ilgtermiņa līgumus," sacīja koncerna pārstāvis.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datu bāzē pieejamo informāciju uzņēmumam "Thomesto", kuru nopircis "Metsaliito", pilnībā pieder Latvijas lielākais mežizstrādātājs SIA "Silva", kur Kutola no 2001.gada decembra iecelts par valdes priekšsēdētāju.
Kutola atzīmēja, ka valsts nevar mežu infrastruktūras sakopšanai izdot tik daudz līdzekļu, lai panāktu mežu apsaimniekošanas līmeņa atbilstību ES standartiem. Pēc Somijas uzņēmuma pārstāvja domām, to visefektīvāk varētu paveikt tieši privātuzņēmumi.
Sannija Jauce LETA Mārtiņš Kalaus LETA
Rīga, 11.dec., LETA. Lielākā daļa meža nozares pārstāvju nepiekrīt iespējamā celulozes rūpnīcas investora Somijas kompānijas "Metsaliitto Group" izteiktajam piedāvājumam par koksnes piegādēm.
Asociācijas "Latvijas koks" prezidents Juris Biķis Meža konsultatīvās padomes sēdē šodien sacīja, ka situācija Latvijā ir atšķirīga no tiem citu valstu reģioniem, kur kokrūpniecība attīstās ap uzceltām rūpnīcām. Latvijā meža nozare ir jau attīstījusies, un ir nepieciešams tikai tievkoksnes un koksnes pārpalikumu noņēmējs. Tādēļ Latvijai nepieciešama celulozes rūpnīca, kas brīvā tirgū pērk sīkkoksni vai šķeldu. Taču "Metsaliitto", pieprasot ilgtermiņa mežistrādes līgumus, ir iecerējis pārņemt visu nozari, uzskata Biķis.
Tādēļ, lemjot par atbalstu un piekāpšanos investora prasībām, vajag rūpīgi izvērtēt, cik daudz Latvija var piekāpties viena biznesa interesēm un cik svarīga Latvijai ir visa meža nozare, teica Biķis.
Viņš norādīja, ka tie Latvijas uzņēmumi, kuriem ir sava koksnes pārstrāde, lielākoties būs pret investoru piedāvājumu, bet tie mežistrādātāji, kuriem svarīgi biznesa attīstībai ir ilgtermiņa mežistrādes līgumi, varētu daļēji piekrist.
Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uģis Rotbergs norādīja, ka nez vai valsts interesēs ir izveidot milzīgu karteli, kuram būs iespēja diktēt noteikumus visai meža nozarei.
Savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Māris Strazds uzsvēra, ka uz Somijas piedāvājumu vajag raudzīties ļoti piesardzīgi. Somija esot viens no sliktākajiem piemēriem meža noplicināšanas ziņā. Strazds uzskata, ka "Metsaliitto" piedāvājums ir mēģinājums iebāzt Latviju sev kabatā.
Vienīgais no nozares pārstāvjiem, kurš konsultatīvās padomes sēdē daļēji piekrita "Metsaliitto" piedāvājumam, bija Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņaprāt, valsts mežu apsaimniekotājam VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) nevajag ļaut attīstīt savu biznesu. Apaļkoksnes ražošanas un tirdzniecības modelis, kura aprobācija notika šī gada rudenī, esot pirmais solis uz biznesa attīstīšanu. Tādēļ Cunskis neredz iemeslu, kādēļ nākamais solis nevarētu būt LVM mēģinājums iegādāties mežizstrādes tehniku un vēlāk celt savas zāģētavas un pašai diktēt savus noteikumus tirgū.
Cunskis uzskata, ka tas nav pieļaujami un piekrīt "Metsaliitto" izteiktajam priekšlikumam, ka Latvija nedibinās pati savu koksnes ciršanas organizāciju un nesāks apaļkoksnes ražošanu un tirdzniecību.
Cunskis atzina, ka, viņaprāt, vienīgā somu investora prasība, kas nav pieņemama, ir ilgtermiņa mežistrādes līgumu nodošana "Metsaliitto". Viņš uzskata, ka ilgtermiņa līgumu iegūšanai jārīko konkursi.
Savukārt galīgo pārsvaru iespējamā celulozes rūpnīcas investora piedāvājuma pretinieki ieguva pēc LVM viceprezidenta Arņa Meļņa uzstāšanās.
Melnis atsaucās uz citu valstu pieredzi valsts mežu apsaimniekošanā. Arī pašā Somijā par labāko veidu, kā apsaimniekot valsts mežus, ir izvēlēts apaļkoksnes ražošanas un pārdošanas modelis, ko pašlaik sāk ieviest Latvijā. Somijā šādā veidā tiek pārdota 100% visa koksne no valsts mežiem.
Melnis ieskicēja kopējo situāciju meža nozarē un iezīmēja LVM vietu tirgū. Pašlaik Latvijā gada laikā meža nozarē saražotā vērtība ir aptuveni 600 miljoni latu. LVM augošo koku tirgū aizņem 35%. LVM koksni realizē 1,48 miljonus kubikmetru gadā izsolēs, 2,34 miljonus - slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, un šogad 6000 kubikmetru, realizējot apaļkoksni. Nākotnē LVM ir iecerējusi palielināt apaļkoksnes realizāciju, samazinot apjomus cirsmu izsolēs un ilgtermiņa līgumos. LVM uzskata, ka, attīstot apaļkoksnes realizāciju, palielināsies pieejamība koksnes resursiem.
Konsultatīvās padomes sēdē izskanēja viedoklis, ka šādas investora prasības liek domāt par trijiem iespējamiem celulozes rūpnīcas projekta attīstības modeļiem. Vai nu "Metsaliitto" saņemt to, ko prasa, vai pretējā gadījumā aiziet no Latvijas. Pastāvot arī iespēja, ka šādas prasības tiek izvirzītas ar mērķi pēc iespējas novilcināt sarunas un nepieļaut citu pretendentu ienākšanu Latvijas mežistrādes nozarē.
Argumenti izskanēja arī par celulozes rūpnīcas iespējamajām tehnoloģijām. Vairāki konsultatīvā padomes locekļi uzsvēra, ka celulozi Latvijā vajadzētu ražot no šķeldas. Šķeldu jau pašlaik Latvijas uzņēmumi spējot saražot lielos daudzumos.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pēc Meža konsultatīvās padomes sēdes atzina - neapšaubāmi lielākā daļa nozares pārstāvju uzskata, ka somu investora priekšlikums ir būtiski jāmaina un ir jābūt ļoti striktām Latvijas prasībām savu interešu aizstāvībai. Tomēr Roze norādīja, ka visi priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, pirms nākt klajā ar ministrijas nostāju šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka šodien Meža konsultatīvās padomes sēde tika sasaukta, lai lemtu par Latvijas pozīciju koksnes piegādei celulozes rūpnīcai.
Iespējamais celulozes rūpnīcas investors "Metsaliitto" Latvijai iesniedzis koksnes nodrošinājuma līgumprojektu, kas paredz, ka Latvijai ir pienākums turpināt cirsmu izsoles pašreizējā apjomā, ka Latvija nedibinās pati savu koksnes ciršanas organizāciju un nesāks apaļkoksnes ražošanu un tirdzniecību.
Ja Latvija nolems pārtraukt pašreizējos ilgtermiņa nomas līgumus celulozes rūpnīcas zonas mežos, pamatojot, ka kompānijas nav pildījušas šo līgumu noteikumus, vai uz cita pamata, šie līgumi ir jānodod "Metsaliitto", teikts projektā. Turklāt "Metsalitto" uzskata, ka Latvijai jāpalielina koksnes piegādes no valsts mežiem.
Rīga, 19.dec., LETA. Visticamāk, nākamnedēļ Ministru kabineta sēdē tiks skatīts jautājums par zviedru kompānijai "Sodra group" piederošo AS "Baltic Pulp" akciju pirkšanu, šodien žurnālistus informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pēc piedalīšanās Latvijas Kokrūpniecības federācijas sanāksmē.
Roze norādīja, ka izšķiršanās par akciju iegādi jāizdara līdz gada beigām. Viņš neprognozēja, kāds varētu būt valdības lēmums, taču uzsvēra, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā iespēja ietekmēt celulozes rūpnīcas darbību tirgū, lai tā būtiski nemainītu visu meža nozari.
Jau ziņots, ka līdz gada beigām valstij jāizlemj, vai izrādīt interesi par vienu no "Baltic Pulp" akcionāru "Sodra" akcijām. "Sodra" noslēgusi akciju pārdošanas līgumu ar somu kompāniju "Metsaliitto group", kurš stāsies spēkā 1.janvārī. Līdz šim Latvijas valstij piederēja 33% akciju, "Metsaliitto" - 34%, "Sodra" - 33%.
Šodien Kokrūpniecības federācijas sēdē federācijas pārstāvji vēlējās ko vairāk uzzināt par akciju pirkšanu un pārdošanu, taču ministrs paziņoja, ka akcionāri ar iepriekšējo valdību ir panākuši vienošanos, ka akcionāru līgumam ir konfidencialitātes statuss. Latvija ir lūgusi konfidencialitāti atcelt, taču ārzemju partneri tam nav piekrituši.
Mārtiņš Kalaus LETA
Rīga, 27.dec., LETA. Neraugoties uz to, ka valdība šodien neskatīja jautājumu par izmaiņām AS "Baltic Pulp" akciju sadalījumā, Latvijas valsts nezaudē ietekmi celulozes rūpnīcas projektā, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols.
Jau ziņots, ka 2003.gada 1.janvārī stājas spēkā potenciālo investoru Zviedrijas "Sodra Group" un Somijas "Metsaliitto Group" akciju pārdošanas līgums, ar kuru "Sodra" piederošās "Baltic Pulp" akcijas pāriet "Metsaliitto" īpašumā. Ozols norādīja, ka Latvija saglabā savu kapitāla daļu, kas ir 33%.
Valsts sekretāra vietnieks uzskata, ka galējo lēmumu par celulozes rūpnīcu var pieņemt tikai pēc ietekmes uz vidi novērtējuma. Tas esot jautājums, kurā Latvijas puse nevar piekāpties. Ozols piebilda, ka ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums varētu būt gatavs 2003.gada pavasarī.
Kā ziņots, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ierosināja Ministru kabinetā skatīt jautājumu par Latvijas līdzdalību celulozes rūpnīcas projektā, kā arī skatīt jautājumu par potenciālo celulozes rūpnīcas investoru lēmumu zviedru kompānijai "Sodra Group" piederošās "Baltic Pulp" akcijas pārdot somu kompānijai "Metsaliitto Group". Latvijai ir jāizlemj, vai tā pretendēs uz šīm akcijām vai nē.
Ministru prezidents Einars Repše šos jautājumus sēdes darba kārtībā neiekļāva, paskaidrojot, ka nevienam nav bijis laika ar tiem iepazīties, lai varētu pieņemt lēmumu. Tāpēc šos jautājumus izskatīs valdības sēdē pēc svētkiem.
Līdz šim Latvijas valstij piederēja 33% "Baltic Pulp" akciju, "Metsaliitto" - 34%, "Sodra" - 33%.
Mārtiņš Kalaus LETA
Rīga, 7.janv., LETA. Lai arī Ministru kabinets šodien vēl nepieņēma galīgo lēmumu par Latvijas valsts līdzdalību celulozes rūpnīcas projektā, vairākums valdības locekļu, ekspertu, kā arī nozaru asociāciju pārstāvju sliecās atbalstīt valsts atteikšanos no tiešas dalības projektā un atvieglojumu garantēšanas rūpnīcai pašreizējās likumdošanas ietvaros.
Ministri pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām uzdeva zemkopības ministram Mārtiņam Rozem koordinēt jaunas darba grupas izveidi, kas pārstāvētu valdību sarunās ar pārējiem AS "Baltic Pulp" akcionāriem. Šajā darba grupā varētu piedalīties arī tie cilvēki, kas līdz šim pārstāvējuši valdību projektā.
Plānots, ka Ministru kabinets zemkopības ministra priekšlikumus par darba grupu izskatīs pēc divām nedēļām.
Vēlāk valdības locekļi vienojās, ka darba grupa darbosies augstākā līmenī, nekā līdz šim, kad atbildīgie eksperti darbojās, tikai saņemot valdības mandātu. Ar investoriem runās arī ministri, tai pašā laikā no dalības grupām neizslēdzot ekspertus, kas jau iepriekš kā darba grupas pārstāvji risināja sarunas ar investoriem.
Ministru diskusijas laikā premjers Einars Repše formulēja paredzamo valdības attieksmi - Latvija atbalstīs projektu, ja tas būtiski neietekmēs vidi, savukārt jautājumā par koksnes piegādēm Latvija atbalstīs tirgus mehānismu izmantošanu, nepieļaujot īpašu tiesību piešķiršanu.
Tajā pašā laikā Latvija ir gatava atbalstīt projektu esošās likumdošanas ietvaros, uzsverot, ka mūsu valstī ir investoriem draudzīga vide.
Jautājumu par Latvijas līdzdalību projektā plānots risināt vēlāk, bet tiek pieļauta iespēja Latvijas valstij piederošās "Baltic Pulp" akcijas privatizēt vai atsavināt citādi. Diskusijā eksperti atzina, ka vienošanās par Latvijas līdzdalību projektā tika panākta deviņdesmito gadu otrajā pusē, bet tagad, līdz ar valsts virzību uz Eiropas Savienību, situācija ir kardināli mainījusies, un liela daļa risku uzņēmējiem vairs nepastāv.
Kā atzina Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, par projekta lietderību šaubas nevar rasties, tomēr jautājums ir par valsts līdzdalību. Viņš akcentēja - pirms pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no projekta, nepieciešams sēsties pie sarunu galda ar uzņēmējiem un apspriest projekta nākotni.
Sēdes laikā skepsi par valsts līdzdalību projektā īpaši aktīvi pauda satiksmes ministrs Roberts Zīle un ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Zīle skaidroja, ka vēl iepriekšējās valdības laikā no darba grupas netika saņemta atbilde par gaidāmajiem ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai šajā projektā, jo pievienoto vērtību samazina prasītās nodokļu atlaides, kā arī citi projekta aspekti. Turklāt ļoti daudz esot negatīvu aspektu, piemēram, problēmas vietējiem kokapstrādātājiem un mazajām ostām.
Arī Lujāns akcentēja, ka nepieciešams vērtēt valsts līdzdalību šajā projektā, jo projekts būtu apskatāms kā privāta iniciatīva. Ministrs apšaubīja darba grupas prognozes par kokmateriālu cenu pieaugumu un šķeldas noieta iespēju paplašināšanos, norādot uz situāciju ar Skandināvijas kokmateriālu uzpircējfirmām, kas vienojušās sindikātos un karteļos, kā arī transporta izmaksām, transportējot kokus uz rūpnīcu.
Ierosinājumu par darba grupas atcelšanu valdības sēdē izteica Šlesers. "Šķiet, ka šis projekts ir nedaudz ieaudzis," sacīja Ministru prezidenta biedrs, atzīstot, ka projekts bija jārealizē jau pirms vairākiem gadiem un to traucēja politiskas gribas trūkums vai citi apstākļi.
Šlesers pauda kategorisku viedokli, ka pašreizējā darba grupa ir jāmaina, jo tā darbojas neproduktīvi.
Sēdes laikā darba grupas vadītājs Marģeris Krams informēja valdību gan par celulozes rūpnīcas projekta līdzšinējo, gan pašreizējo situāciju sarunās un projekta īstenošanā. Šā gada martā tiks saņemts darba ziņojums, kurā būs redzama projekta ietekme uz vidi.
Savukārt jautājumā par koksnes piegādēm pēdējais investoru piedāvājums paredz Latvijas atteikšanos no tiesībām nodarboties ar apaļkoksnes tirdzniecību, kā arī ilgtermiņā mežizstrādes līgumu pakāpenisku nodošanu investoru meitas kompānijām.
Šādus investoru priekšlikumus Šlesers vērtēja kā pilnīgu absurdu. "Tā ir kārtējā afēra," sacīja Ministru prezidenta biedrs.
Savukārt Roze argumentēja, ka jaunas darba grupas izveide nebūtu lietderīga, jo tā kavētu sarunu procesu. Pēc ministra domām, pieļaujams būtu darba grupas sastāvu mainīt vai papildināt.
Zemkopības ministrs aicināja kolēģus lēmumu par Latvijas valdības viedokli saistībā ar projekta aspektiem pieņemt ātri, jo negatīva lēmuma gadījumā būtu jāpārtrauc valsts līdzekļi, bet pozitīva lēmuma gadījumā būtu jāīsteno projekts.
Sēdes laikā ekonomikas ministrs retoriski vaicāja, kāpēc Latvijas valstij būtu jālīdzdarbojas tieši šajā nozarē, šajā uzņēmumā un šādā akcionāru sastāvā. "Man personīgi liekas, ka tādu argumentu nav," sacīja Lujāns.
Kā informēja Krams, kopējās investīcijas projektā varētu būt 900 miljoni eiro (554,4 miljoni latu), no kuriem 60% varētu būt aizņemtais kapitāls, bet 40% - pašu kapitāls. Tas nozīmētu, ka Latvijas līdzdalība projektā varētu būt aptuveni 120 miljoni eiro (73,9 miljoni latu).
Diskutējot par Latvijas līdzdalību uzņēmumā, Zīle atgādināja, ka plānots vairākus gadus nemaksāt dividendes. Savukārt Šlesers atzina, ka Latvijas līdzdalība "Baltic Pulp" kā pasīvam akcionāram būtu bezjēdzīga.
Arī kokapstrādes organizāciju pārstāvis Juris Eizentāls valdības sēdē atzina, ka celulozes rūpnīca ir lietderīga kā Latvijas mežrūpniecības kompleksa papildinājums - šķeldas noņēmējs Latgales un Vidusdaugavas reģionā. Kokrūpnieku pārstāvis atzina, ka investoriem nedrīkstētu garantēt ekskluzīvas tiesības koksnes piegādēs, jo bez konkurences nevar būt runas par cenu palielināšanos.
Šodien MK arī konfidenciāli lēma par grozījumiem a/s "Baltic Pulp" akcionāru līgumā. Lai nepasliktinātu Latvijas valsts intereses projektā, gala lēmumu ministri nepieņēma.
Kā žurnālistiem paskaidroja Roze, lai Latvija varētu pieņemt gala lēmumu par izmaiņām akcionāru līgumā, ir nepieciešama pilna informācija par "Baltic Pulp" īpašnieku struktūras izmaiņām. Līdz šim valdība saņēmusi informāciju tikai par vēlmi īstenot šādas izmaiņas, bet nav precīzas informācijas, uz kādiem nosacījumiem tas tiktu veikts.
Iepriekšējā darba grupa tika izveidota saskaņā ar 2001.gada 12.marta valdības rīkojumu, kurā norādīts, ka darba grupai jāsagatavo un jāiesniedz valdībai priekšlikumi par sarunu mandātu. 2001.gada 29.maijā valdībā tika pieņemta zināšanai darba grupas izstrādātā koncepcija "Par priekšlikumiem tālākajai rīcībai un mandātu darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem" un akceptēta virkne koncepcijas punktu.
Tajā skaitā valdība noteica, ka Latvijas valsts ieguldījums celulozes rūpnīcas projekta īstenotāja AS "Baltic Pulp" pamatkapitālā projekta īstenošanas 2.posmā būs nauda, un jautājumā par koksnes nodrošinājumu nolēma, ka to realizēs papīrmalkas piegāžu veidā no valsts meža.
Darba grupa gada laikā organizēja aptuveni 30 sanāksmju un tikpat daudz tikšanos ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem un investoriem no Somijas "Metsaliitto" un Zviedrijas "Sodra Cell AB".
Šīs sarunas ieilga galvenokārt sakarā ar domstarpībām par koksnes nodrošinājumu rūpnīcai.
Jānis Silakalns LETA Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Informāciju sagatavoja Una Ulme-Sila, Ministru prezidenta biedra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
Šodien, 15. janvārī notika Ministru kabineta deleģēto ministru tikšanās ar celulozes rūpnīcas projekta ārvalstu akcionāriem, kuras laikā tika precizētas investoru prasības un lemts par Latvijas tālāko rīcību.
Tikšanās laikā kompāniju "Metsäliitto Group", "Metsa Botnia" un a/s "Baltic Pulp" pārstāvji vēlreiz apliecināja gatavību celulozes rūpnīcas projektā investēt 900 miljonus eiro. Tomēr, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, investori izteica vēlmi iepazīties ar skaidru Latvijas valsts mežu politiku turpmākajiem 10 20 gadiem. Nekādas citas prasības saistībā ar mežu izmantošanu celulozes projekta investori neizvirzīja. Tādējādi, nav pamata bažām par "Metsäliitto" vēlmi palielināt kontroli pār Latvijas valsts mežu resursiem un to cenām.
Investori, tostarp, arī apstiprināja, ka ir gatavi īstenot celulozes rūpnīcas projektu bez Latvijas valsts kā akcionāra līdzdalības. Līdz ar to, nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks lemts par iespējamo Latvijas izstāšanos no a/s "Baltic Pulp". Pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera domām, tas būtu Latvijai pieņemamākais risinājums. "Valstij nevajadzētu sēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi piedalīties tiešā uzņēmējdarbībā un rūpēties par uzņēmējdarbības vidi. Rūpnīca ir jāceļ privātiem investoriem, bet mēs sekosim līdz projekta īstenošanai un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai atbalstītu investorus," uzsver Šlesers, piebilstot, ka Latvijai nav arī tik daudz finanšu resursu, lai piedalītos tik vērienīgā projektā.
Šobrīd Latvijas puse ir gatava garantēt investoriem visas likumdošanā paredzētās nodokļu atlaides. Savukārt infrastruktūras sakārtošanā Latvija saskata iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kas būtu ievērojams stimuls arī reģiona izaugsmei.
Tikšanās noslēgumā Latvijas puse apņēmās 3 mēnešu laikā pabeigt mežu politikas izstrādi tuvākajiem 10 20 gadiem. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka priekšroka valsts meža resursu izmantošanā jāpiešķir tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar koksnes pārstrādi.
Savukārt, celulozes rūpnīcas ārvalstu akcionāri mēneša laikā sagatavos savu redzējumu par to, kādu ieguvumu celulozes rūpnīcas projekta īstenošana dotu Latvijas attīstībai.
Preses relīze LETA
Copyright © LETA
Rīga, 20.janv., LETA. VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns uzskata, ka padomes sastāvs tiek mainīts politisku apsvērumu dēļ, nevis profesionālisma nodrošināšanai.
Leiškalns aģentūru LETA informēja, ka viņa rīcībā ir tikai neoficiāla informācija par to, ka tiks mainīts padomes sastāvs. Šodien padomes sēdē bijis jāizskata jautājums par LVM valdes un padomes skaitliskā sastāva un personālsastāva izmaiņām. Taču padome par šo jautājumu nevarēja lemt, jo tai nebija nekādas oficiālas informācijas par plānotajām izmaiņām.
Kā aģentūrai LETA, paužot zemkopības ministra Mārtiņa Rozes viedokli, sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dagnija Muceniece, meža nozare ir būtiska Latvijai un patlaban ir veiktas būtiskas izmaiņas meža politikas pamatnostādnēs.
Ministrs uzskata, ka uzņēmuma padomei ir jābūt tādai, kas ir gatava uzņemties politisko atbildību. Muceniece norādīja, ka ceturtdien, 23.janvārī, ir paredzēta LVM akcionāru pilnsapulce. Pašlaik tiek gatavots pilnsapulces padomes lēmumprojekts. Iespējams, tiks veiktas izmaiņas padomes sastāvā, sacīja ZM pārstāve.
Kā ziņots, Leiškalna vietā par padomes vadītāju plānots iecelt Anatoliju Gorbunovu, par kuru Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš izteicies, ka Gorbunovs varētu kļūt par LZS biedru. Gorbunova bijušais preses pārstāvis Didzis Jonovs gan iepriekš norādīja, ka politiskās piederības maiņa pašlaik nav apspriesta, bet nevar izslēgt, ka nākotnē tas notiks.
Leiškalns uzskata, ka līdzšinējā padome bija pietiekami profesionāla un strādāja labi. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir atzinis, ka līdzšinējā padome strādājusi labi, bet izteicis cerību, ka nākamā padome strādās vēl labāk, teica Leiškalns.
Lai gan Leiškalns nav saņēmis iepriekšēju brīdinājumu par iespējamo atbrīvošanu no amata, viņš neplānojot tiesāties ar LVM akcionāru, kas ir Latvijas valsts. "Es esmu politiķis, tādēļ netiesāšos ar Latvijas valsti, lai iegūtu personisku labumu," teica LVM padomes priekšsēdētājs, piebilstot: "Iespējams tā bija mana kļūda, ka es nepainteresējos, vai visi savienības "Latvijas ceļš" augstāk stāvošie politiķi pēc vēlēšanām ir dabūjuši darbu."
Savulaik, kad saņēmis piedāvājumu strādāt LVM padomes priekšsēdētāja amatā, viņš atteicies no līdzīga piedāvājuma citā iestādē. Šī viņam bijusi pamata darba vieta.
LVM padomes priekšsēdētāja alga ir Ls 600, padomes locekļa alga - Ls 500 mēnesī.
Zemkopības ministrija (ZM) plašāku informāciju par LVM padomes maiņu sola sniegt vēlāk.
Kā aģentūru LETA informēja ZM Meža politikas un stratēģijas departamenta direktors Jānis Birģelis, šoceturtdien, 23.janvārī, notiks LVM akcionāru sapulce, ko pārstāv ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Šajā sanāksmē tiks spriests par grozījumiem LVM statūtos, kas nepieciešami saistībā ar likumdošanas izmaiņām, kā arī par izmaiņām LVM valdes un padomes skaitliskajā un personālsastāvā.
Birģelis norādīja, ka saskaņā ar likumdošanu valdes sastāvs jāsamazina par vienu valdes locekli. Bet par izmaiņām padomes personālsastāvā viņam nav informācijas.
Kā ziņots, darbam LVM padomē ZZS izvirzījusi bijušo satiksmes ministru, "Latvijas ceļa" (LC) biedru Gorbunovu, "Jaunais laiks" - Saeimas deputāta kandidātu Arildu Betheru no Saulkrakstu mežniecības, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - bijušo Saeimas deputātu Ventu Balodi, Latvijas Pirmā partija - AS "Limbažu piens" vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.
Šobrīd LVM padomē strādā pieci cilvēki, tās priekšsēdētājs ir bijušais LC deputāts Leiškalns. Vēl padomē darbojas Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācijas pārstāvis Harijs Jordāns, Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Pasaules dabas fonda pārstāvis Uģis Rotbergs un Vides aizsardzības fonda pārstāvis Valdis Kaprālis.
Mārtiņš Kalaus LETA Ilze Zālīte LETA
Copyright © LETA
20.01.2003
Rīga, 29.janv., LETA. Par Latvijas valdības darba grupas un celulozes rūpnīcas projekta investora "Metsäliitto Group" pārstāvju tikšanās laiku tiks lemts pēc tam, kad no "Metsäliitto" tiks saņemti priekšlikumi projekta tālākajai īstenošanai.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta biedra, darba grupas vadītāja Ainara Šlesera padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Una Ulme-Sila, investori priekšlikumus solījuši iesniegt līdz janvāra beigām.
Kā ziņots, "Metsäliitto Group" ir gatava iespējami ātrāk sākt sarunas ar Latvijas valdību par celulozes rūpnīcas projekta īstenotājas AS "Baltic Pulp" valsts kapitāla daļu iegādi. Kā aģentūrai LETA sacīja "Metsäliitto Group" vecākais viceprezidents Ēro Kitola, šobrīd investori ir gatavi sākt sarunas ar Latvijas valdību par iespējamās akciju iegādes nosacījumiem un akciju cenu.
"Mēs esam gatavi šīs sarunas sākt ar Latvijas valdību, cik ātri vien iespējams," sacīja Kitola.
Vakar, 28.janvārī, valdība nolēma pārdot visas valstij piederošās 33% kapitāla daļas "Baltic Pulp". Akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību, un maksājumi par objektu izdarāmi vienīgi latos.
Valdība pieņēma lēmumu arī par darba grupas izveidošanu sarunām par celulozes rūpnīcu. Darba grupu vadīs Šlesers, viņa vietnieks būs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tajā darbosies tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Zemkopības ministrijas (ZM) eksperts Marģers Krams, ZM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols.
Darba grupa pārstāvēs valdību sarunās ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem un līdz 2003.gada 31.martam noskaidros celulozes rūpnīcas investoru prasības par valsts atbalstu.
Jānis Silakalns LETA
2004. gada 14. maijā Ietekmes uz vidi Valsts birojs publicē savu Atzinumu par "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas projektu Ozolsalā, kurā izvēlētā celtniecības vieta nav atzīta par veiksmīgu. IVB aizliedz projektā izmantot balināšanu ar hlora dioksīdu.
Visa 2004. gada garumā notiek A/S "Baltic Pulp" sarunas ar Latvijas Valdību, kurās firma vēlas, lai tiktu atcelts aizliegums balināt ar hloru saturošiem savienojumiem, notiek dažādi vides aktīvistu pasākumi pret projektu Ozolsalā, piemēram, koncerts Pļaviņās.
2005. gada sākumā somu firma "Metsaliitto" paziņo Latvijas Valdībai, ka pagaidām atsakās realizēt Ozolsalas projektu, dodot priekšroku citam celulozes rupnīcas projektam Urugvajā.