Diskutablie jautājumi

Ko prasa rūpnīcas dibinātāji (a/s "Baltic Pulp") un kas notiks ar Latvijas kokrūpniecību?
Rūpnīcas darba nodrošināšanai gadā būtu nepieciešams 2 milj.m3 papīrmalkas un 1milj.m3 šķeldas. Patreiz Latvija eksportē 2.9 milj.m3 papīrmalkas un 1 milj.m3 šķeldas. Ja pārorientētu koksnes tirgu (kas varētu notikt tikai pie izdevīgiem nosacījumiem Latvijas kokrūpniecībai, ko sola projekta autori) rūpnīcai ar to arī pietiktu. Taču vienā no projekta variantiem tiek pieprasīts rūpnīcas pašnodrošinājums ar 0.8milj.m3 papīrmalkas. Tam tiek pieprasīts no Latvijas puses ieguldīt pamatkapitālā 150 tūkst. ha valsts mežu, un vēl 350 tūkst.ha koncesijā, kopā 0.5 milj. ha jeb 36% valsts mežu platību. Reizē ar to šajos mežos tiks izcirsta arī lietkoksne 1 milj.m3, kas nonāks rūpnīcas īpašumā un tiks atņemta Latvijas kokrūpniecības tirgum. Bez tam a/s "Baltic Pulp", kurai piederēs rūpnīca paredz eksportēt 1.5 milj. papīrmalkas, kura arī tiks atņemta Latvijas kokrūpniecības tirgum. (Latvijas Kokrūpniecības federācijas un a/s "Baltic Pulp" kopējās sēdes materiāli 2001 gada 8. Februārī).
Latvijas valsts mežu ieguldīsana vai nodošana jaunajai celulozes rūpnīcai ir slēpta valsts mežu privatizacijācija (Pie tam par dempinga cenām). Nodefinētā mežu vērtība 560 - 570 Ls par 1 ha ir mazāka par pašreizējo malkas cenu Latvijā.
Vadoties no sortimentiem vidēji meža tirgus vērtība patreiz ir 5820 Ls par 1 ha (tātad gandrīz 10 reižu augstāka). Tātad, Latvija sakārtos infrastruktūru un uzdāvinās mežus, bet rūpnīca resnos sortimentus pārdos vai nu Latvijā izvietotajām ārzemju kokzāģētavām, vai arī uzreiz uzcels savu kokzāģētavu blakus rūpnīcai. (Lietaskoks Nr.5 2001.) Līdz ar to Latvija paliks bez darba vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. ("Dienas Bizness" 18.04. 2001).