I.Kaimiņš. Daugavas problēmas globālā skatījumā
...Pamatotu sabiedrības satraukumu ir izraisījusi iecere Vidusdaugavas ielejā būvēt lielāko Baltijā ķīmisko kombinātu - celulozes fabriku. Kā zināms, celulozes fabrikas dod ļoti daudz videi kaitīgu blakus produktu, kuri piesārņo gaisu, ūdeni un zemi- dzīvo dabu, ieskaitot cilvēka organismu… Pieejot ekoloģiskām problēmām ar šaurleņķa skatu caur kabinetu un seifu atslēgas caurumu, Daugavas ieleja un Daugavas hidroelektrostaciju ezeri var kļūt par nosēddīķiem, par cieto (un gļotaino) bīstamo atkritumu poligonu, bet pati Daugava par celulozes ūdeņu novadgrāvi, kura ūdeni lietos pusmiljons rīdzinieku… Ekoloģisku problēmu izvērtējumā nedrīkst ielaist riska faktoru klātbūtni. Tā kā Daugavas ūdens tiek izmantots kā dzeramā ūdens avots, jebkurš risks ir jāvērtē kā spēlēšanās ar pusmiljona rīdzinieku dzīvību un veselību… Daugava ir tautas kopīpašums, t.i. katra Latvijas iedzīvotāja īpašums, un katram iedzīvotājam ir jāpieiet Daugavas problēmām ar saimniecisku atbildību par šīs lielās vērtības pareizu izmantošanu.
 J.Grāvītis. Bezatlikumu ražošanas sistēmu koncepcija un Daugavas baseina attīstība
...Södra ir pasaules līderis totālas bezhlora celulozes balināšanas tehnoloģiju jomā. Tomēr a/s Baltic Pulp, uzsverot vismodernāko tehnoloģiju pielietošanu, domā Latvijā izmantot hlora dioksīda balināšanu… Vai Latvijas industrija un mežs, kas lielā mērā strādās tikai viena produkta - celulozes ražošanai -, ir optimāls variants Latvijai? Vai Latvija (kā valsts) varēs konkurēt pasaules celulozes tirgū? Pauli atbild uz uzdotajiem jautājumiem noliedzoši… Vajadzētu attīstīt daudzveidīgu visu koksnes komponentu un koka daļu transformāciju augstas pievienotās vērtības produktos… Vairākums ekonomistu noliedz, ka iespējama ekonomiskā (labklājības) attīstība un vienlaicīga dabas netraumēšana (t.s. «win-win» jeb «double devidend» problēma)… Būtiski būtu izstrādāt tādus ekonomikas pieauguma modeļus, kas ietvertu materiālu un enerģijas plūsmas nulles emisijas ekonomikā. Svarīgi arī novērtēt zināšanu kā dzinējspēka un ekonomikas dematerializācijas faktoru. Pagaidām tas viss ir «bērna autiņos».
 P.Guļāns. Tautsaimniecības globalizācija un ekoloģija
...Tā kā attīstības valstīs arī vietējie investīciju resursi ir niecīgi, kapitāla deficīts rada zināmu konkurenci starp šīm valstīm investīciju piesaistes jomā un veido labvēlīgu situāciju ārējo investoru diktātam attiecībā uz konkrēto projektu realizācijas nosacījumiem, pieprasot īpaši labvēlīgu nosacījumu radīšanu to darbībai. Diktāts parasti izpaužas prasībās piešķirt tiem nodokļu atlaides, nodrošināt infrastruktūras izveidošanu, personāla apmācību un realizēt citus pasākumus (dabas resursu atdošana to īpašumā un tml.)… Otrais, nosacīti subjektīvs - sarunu vedēju un līgumu slēdzēju personīgo interešu aspekts… Pārējās 47 attīstības valstīs atpalicība no industriālo valstu rādītāja strauji pieauga. Ja sešdesmito gadu nogalē tā bija 17, tad deviņdesmito gadu beigās jau gandrīz 30 reizes. Atsevišķās valstīs šī atšķirība ir daudz lielāka. Piemēram, Čadā IKP uz iedzīvotāju bija mazāks nekā vidēji industriālajās valstīs attiecīgi 32 un 132 reizes, Sjerraleonē - 20 un 196 un Etiopijā - 43 un 266 reizes… Ņemot vērā, ka kapitāla izmaksu radītā PV daļa būs investoru īpašums, tā Latvijai ekonomisku labumu nedos. Tas pats attiecas uz peļņu, ar kuru pilnīgi rīkosies uzņēmuma īpašnieki…
 B.Jansons. Bieds Daugavai
...Šodien ar minētā gigantiskā projekta saturu var iepazīties š.g. 27. novembra laikrakstā «Diena» publicētajā Daces Caunes rakstā «trīs valstis prāto par tranzītceļu starp Baltijas un Melno jūru». 2000.gada 2. Novembrī LR Satiksmes ministrs A.Gorbunovs paraksta rīkojumu Nr. 155 par darba grupas izveidošanu, lai izvērstu Latvijas vides un enerģētikas attīstības fonda «Lavera» priekšlikumu par ūdensceļa veidošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, uzsverot tā atbilstību Latvijas iedzīvotāju sociāli ekonomiskajām interesēm.
 A.Beļajevs. Daugavas piesārņojums LR un ES likumdošanas skatījumā
...Taču MK noteikumos Nr. 155 tika izdarīti grozījumi, kas vispār izslēdz rādītāju «Kopējais ekstraģējamais organiskais hlors» no virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējuma, ieskaitot dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos ūdeņus. Pie tam netiek doti nekādi paskaidrojumi un netiek piedāvāti risinājumi attiecībā uz šo rādītāju, kas raksturo veselu grupu īpaši toksisku vielu... Rezultātā spēkā esošie MK noteikumi neaizsargā virszemes ūdeņus no īpaši toksisku, noturīgu un bioakumulējošu hlororganisko savienojumu iedarbības... Tāpēc šo vielu koncentrācijas noteikšana kā viena summāra rādītāja - AOX (adsorbējamo organisko halogēnsavienojumu) - nedod konkrētu priekšstatu par to toksiskumu... jo celulozes rūpnīcas pielikumā tas minēts kā vienīgais informācijas avots par hlororganiskajām vielām notekūdeņos... Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/ES 7. Pants «Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdeņi» pieprasa, lai cilvēku patēriņam paredzētais ūdens atbilstu prasībām, kas noteiktas Direktīvā 80/778/EEC ..., kur hlororganiskajiem savienojumiem koncentrācijas līmenis ūdenī ir noteikts kā 1 mikrogr/l. Vides izpētes grupas «AF-MFG» (Zviedrija) veiktā analīze konstatēja, ka pēc celulozes rūpnīcas «Baltic Pulp» («BP») notekūdeņu iepludināšanas Daugavā, AOX koncentrācija upē pie Ozolsalas sasniegs 49-59 mikrogr/l...Projektā ievietotajā īpaši bīstamo vielu sarakstā uzskaitītas 18 vielas. Analoģiskā sarakstā, ko nosaka ES direktīva 76/464/EEC, uzskaitītas 129 vielas. Kādēļ projektā atlasītas tikai 18 vielas - nav skaidrs.
 M.Baltiņš, B.Aulika. Daugavas piesārņojuma ietekme uz iedzīvotāju veselību
...Vēl viens reāls dioksīna, kā viena no neizbēgamiem ražošanas blakusproduktiem, avots ir sulfāta celulozes balināšanas process, lietojot tā saukto ECF metodi (Elementally Chlorine Free). Pēc šādas celulozes balināšanas notekūdeņos nokļūs daudz adsorbēto organisko halogēna savienojumu (AOX). Savukārt TCF (Totally Chlorine Free) ir metode, kurā celulozes balināšanā netiek izmantoti hlora savienojumi, bet tikai skābeklis un ozons. Tā novērš AOX klātbūtni notekūdeņos, taču tās izmaksas ir lielākas. Visās barības ķēdēs raksturīgs dioksīnu multiplikācijas efekts, kura dēļ bioloģiski augstāk organizēto dzīvnieku sugu organismos vērojams krass vielu koncentrācijas pieaugums. Ūdens ekosistēmā barības ķēdes pirmajā līmenī ir planktons, kas spēj koncentrēt hlororganiskus savienojumus līdz 2000 reižu. Zivīs dioksīnu saturs var būt 100 000 reižu augstāks nekā vidē. Arī cilvēks, lietojot uzturā zivis, ir pakļauts piesārņojuma toksiskai iedarbībai, tādēļ ūdens piesārņojums ar hlororganiskām vielām ilgākā laika posmā neizbēgami rada draudus cilvēku veselībai minētā efekta dēļ.
 R.Teivāne. Par tīru Daugavu, par tīriem ūdeņiem, par zivju saglabāšanu mūsu ūdenskrātuvēs
...Hlororganisko (HCS) savienojumu raksturīgākās īpašības ir: - augsta stabilitāte vidē (no 50 - 70 gadiem), it īpaši augsnē un ūdenstilpju nogulumos, kā arī augsta biokoncentrācijas spēja; - tie ir termostabili, tādēļ var uzkrāties augu un dzīvnieku izcelsmes produktos, it īpaši aknās un taukaudos (pat summējoties no maziem daudzumiem; - kumulējas organismā; - iet cauri veselai, neievainotai ādai, jo labi šķīst taukaudos (lipoidos); - iet cauri placentai un saindē embriju; - iedarbojas galvenokārt uz nervu sistēmu un parenhimatozajiem orgāniem, endokrīno un sirds-asinsvadu sistēmu; pat niecīgā koncentrācijā ieelpojamā gaisā izraisa augšējo elpceļu iekaisumu… Ekoloģiskās izmaiņas visā Latvijas teritorijā - ekosistēmas izmaiņas, kas saistītas ar mežu izciršanu. Mežs saglabā nokrišņu - lietus, sniega regulētāja lomu.
 E.Cilinskis, I.Teibe. Ūdens apsaimniekošanas likums
...Tomēr likums «Par piesārņojumu» neaptver visas ūdens aizsardzības jomas. Tas neskar tādus ūdens lietošanas veidus, kuri nav saistīti ar piesārņojošu darbību, tajā nav reglamentēta difūzā piesārņojuma ierobežošana, un nav apskatīta arī piesārņojuma novēršana vai ūdens kvalitātes uzlabošana visā upes sateces baseinā. Lai atrisinātu augšminētos jautājumus, kā arī lai saskaņotu Latvijas un Eiropas savienības likumdošanu[3], tika izstrādāts «Ūdens apsaimniekošanas likums» [7], kuru plānots pieņemt 2002. gadā vēl 7. saeimas darbības laikā...
 A.Seile. Ieteikumi Daugavas ielejas aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai sakarā ar celulozes rūpnīcas celtniecību
...Ja Latvijas politiķiem ir jau izveidojusies prakse veidot speciālus likumus Latvijas Nacionālajai operai un Valsts bibliotēkai, kuru celtniecības izmaksas ir daudzkārt mazākas kā celulozes rūpnīcas celtniecībai paredzētie 960 miljoni eiro, tad nebūtu pieļaujama tik milzīga un visai Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga objekta celtniecība bez īpaša likuma esamības.
 A.Ūbelis. Daugava līdzsvarotas attīstības redzējumā
...Līdzsvarotas [ilgtspējīgas] attīstības būtība visaugstākā politiskā līmenī pasaulē pirmo reizi ir definēta un aprakstīta plaši pazīstamajā «Brundtlandes ziņojumā» Apvienoto Nāciju Organizācijai 1987.gadā [1]. Ir vispārzināma definīcija, kur līdzsvarota attīstība tiek definēta kā attīstība, kura nodrošina esošo paaudžu tiesības uz labklājību, neaizskarot nākošo paaudžu tiesības nodrošināt savas vajadzības. Diemžēl, šis ētiski ietilpīgais formulējums bieži vien kļūst par ieganstu šaubām pār tā realitāti no daudzu skeptiķu puses. Latvijā šādu skeptiķu procents ir īpaši liels. Tomēr, ja ieskatās dziļāk to aktivitātēs, tad ir redzams, ka skepses pamatā ir draudi merkantilām interesēm - bailēm zaudēt virspeļņu no dabas resursu neapmaksātas izmantošanas… Šie notikumi un ar tiem saistītie dokumenti rāda, cik nopietni un atbildīgi pasaule un Eiropas Savienība skatās uz līdzsvarotas attīstības problēmām un ir acīmredzami, ka to risināšanai tiks mobilizēti gan intelektuālie, gan finansu resursi… Vajadzība un šīs konferences saturs rāda, kādā kontrastā notikumu gaitai pasaulē ir situācija Latvijā.
 D.Vasiļjeva. Vides izglītības attīstība Latvijas skolās
...Vides izglītība savā ziņā nozīmē mainīt pieeju mācībām un mācīšanai. Te vairs nepietiks tikai ar zināšanu došanu, šeit jāļauj skolēniem pašiem izpētīt dabu, izpētīt savu apkārtni, saprast problēmu svarīgumu, mācīties diskutēt gan ar vienaudžiem, gan aicinot uz diskusijām atbildīgās personas, gan mēģinot piedāvāt savu risinājumu… Par projekta aizsākumu var uzskatīt projektu «Daugava man stāstu stāsta», kuru BVS īstenoja 1995.-1996. gadā. Tajā piedalījās 13 Daugavas krastu skolas. No šī projekta izauga vēlme ne tikai rūpēties par mūsu lielāko Latvijas upi, bet pievērst arī skolas, kas atrodas citu lielāko upju baseinu krastos.
 J.Zvirgzdagrauds. Vidusdaugavas reģiona vides investīcijas, starptautiskā sadarbība un attīstības vadības problēmas
...Tas viss kopā ļauj tuvināti lēst Vidusdaugavas reģiona ūdens un kanalizācijas nozarē ieguldītos 2000.gadā ap četriem miljoniem latu… Paradoksāli, ka CSP Vides rādītājos Latvijā 2000. gadā teikts, ka kapitālieguldījumi vides aizsardzībā Jēkabpils rajonā kopā bijuši 22,2 tūkstoši latu, bet par kārtējām izmaksām vides aizsardzībai šajā rajonā vispār nav sniegti dati - nevis vienkārši ievilkta svītra pretim Jēkabpils rajonam, bet tas nemaz nav minēts, izlaists citu rajonu sarakstā! Līdzīgs nereālistiski mazs skaitlis norādīts arī Ogres rajonam. Nav brīnums, ka Eiropas komisija atkārtoti norāda uz Latvijas un citu kandidātvalstu statistikas ticamības problēmām… Vēl viens nepārprotams secinājums ir, ka pēc vairāku miljonu latu ieguldīšanas ūdens tīrības uzlabošanā Daugavas upē un tā baseinā, nebūtu vēlams pieļaut aktivitātes, kuras atkal pasliktinātu ūdens kvalitāti... Eiropas Komisijas sagatavotajā jaunākajā progresa ziņojumā par Latviju. Tajā teikts: Latvijai jāturpina iekļaut vides aizsardzības prasības visu citu nozaru politikas veidošanā un īstenojumā tā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību...
 J.Putniņš. Par tīru Daugavu
...Šodien būtu jāatliek celulozes projekta tālāka virzība. ZA un Rīgas Domes veiktie pētījumi, kuri atspoguļoti «Ietekmes uz vidi novērtējumā» ir negatīvi, jo liecina par pārmērīgu Daugavas piesārņošanu.
 G.Vectirāne. Aizkraukles pašvaldības un Dānijas ieguldījums ūdenskrātuves attīrīšanā
...Kopumā tiek sakārtota un uzlabota pilsētas infrastruktūra, tādējādi palielinot investoru piesaistes iespējas pilsētai un veicinot tās attīstību. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas ietaises ievērojami samazina piesārņojuma slodzi Daugavā un līdz ar to Baltijas jūrā. Būs sasniegts mērķis, kādēļ Dānijas valdība pieņēma lēmumu atbalstīt šo projektu ūdenssaimniecības attīstībai Aizkrauklē.
 I.Beļinskis. Vides aizsardzības problēmas Ķekavas pagastā
...Projekts paredz no Rīgas HES ūdenskrātuves padot ūdeni,, radot strauju ūdens plūsmu, kas atdzīvinās sauso Daugavu. Šī izveidotā ūdens trase tiks izmantota laiviņu slaloma sacensībām… Projekta ietvaros tiks izbūvēts arī zivju ceļš… Runājot par Jēkabpils rajona celulozes rūpnīcas celtniecību domāju, ka šis projekts nesīs lielus zaudējumus, bet ieguvums būs ļoti minimāls.
 G.Patmalnieks. Daugavas baseins un Ogres HES kaskāde
...Kas notiks, ja realizēsies HES-u būvētāju pieticīgākie plāni? Uz Ogres 120 km posmā būs 5-78 HES-i. Katrs no tiem izmaina apmēram 15 km upes tecējuma: 5 km uzpludinājums, 5 km stāvošs ūdens (dīķī) un 5 km pussausas gultnes (lejpus dambja). Nerunāsim par zivīm (pie manis, 4 km zem Vecogres HES-a to vienkārši nav) vai citiem biotopiem, par ko jau daudz runāts, bet par cilvēkiem. Kādi cilvēki izaug pie straujas, skaistas upes? Un kādi pie dīķa?
 Konferences rezolūcija
 Atklāta vēstule «Par celulozes rūpnīcas projektu Latvijā»
 Kluba «Emeritus» atklāta vēstule
 Publikācijas masu mēdijos par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā