Globālās klimata izmaiņas, ozona slāņa noārdīšanās, noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās, - tās visas ir negatīvās sekas, kas radušās nepareizas cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Nepārdomāta zemes resursu izmantošana, mežu izciršana, pretdabiskas ražošanas tehnoloģijas ar pārmērīgi lielu ražošanas jaudu, kā arī zemes asinsrites - upju- aizsprostošana (hidroelektrostaciju celtniecība) rada ekoloģiskas problēmas ar globālu raksturu.
Antropogēnās darbības neapzinātās blaknes: ražošanas rezultātā radušies videi kaitīgie blakus produkti un nevēlamie procesi, siltumnīcas efekts, saindētā vide un tās izsauktās neārstējamās vai grūti; ārstējamā slimības satrauc ne tikai zinātniekus, bet katru apzinīgu mūsdienu sabiedrības locekli visā pasaulē. Gaisa, ūdens un zemes piesārņošana neatzīst valsts robežu. Tādēļ gadu tūkstošu mija iezīmējas ar jaunu sociālo fenomenu - ekoloģiskās apziņas dzimšanu.
Negatīvo ekoloģisko procesu sekas redzamas arī Latvijā: temperatūras paaugstināšanās dēļ tikpat kā nav vairs ziemu, toties iepazīstam līdz šim neredzētas vētras un lietus gāzes; ūdens bioloģiskais un ķīmiskais piesārņojums kļūst bīstams cilvēku veselībai. Ar katru gadu kļūst mazāk atpūtas vietu, kur atļauts peldēties. Arvien lielāki līdzekļi jāiegulda ūdens attīrīšanā.
Viens no pirmajiem zinātniekiem Latvijā, kas teorētiski un praktiski sāka risināt vides aizsardzības problēmas, bija celulozes ķīmiķis, ekologs Rūdolfs Reiziņš (11.12.21.-4.11.84.), kam šodien būtu apritējis 80gadu. Pateicoties Reiziņa aktivitātēm, Rīgas jūrmala kā iecienīta tautas atpūtas vieta tika pasargāta no celulozes ražošanas kaitīgajiem blakusproduktiem, kā arī no pilsētas komunālajiem notekūdeņiem.
Minētajā sakarībā ir pienācis pēdējais laiks atrisināt problēmas, kas skar Daugavu, tās pilsētas, ciematus un iedzīvotājus, kuri apdzīvo Daugavas krastus. Tikai izslēdzot voluntāru saimniecisko darbību un Daugavas ielejas attīstību plānojot uz mūsdienīga zinātniski izsvērta ekoloģiska pamata, ir sagaidāma veselīgas tautas un valsts ekonomiskā izaugsme.
No ekoloģiskā viedokļa visvārīgākā ir Vidusdaugava, ko šodien vairs nevar uzskatīt par upi, bet savā starpā savienotu trīs hidroelektrostaciju ezeru kaskādi ar samērā lēnu ūdens caurteci un zemu ūdens pašattīrīšanās intensitāti.
Tādēļ saimniecisko darbību un tās ietekmi uz Daugavas ūdeņiem, vidi un cilvēku veselību it sevišķi rūpīgi jāizvērtē tieši šajā reģionā.
Pamatotu sabiedrības satraukumu ir izraisījusi iecere Vidusdaugavas ielejā būvēt lielāko Baltijā ķīmisko kombinātu - celulozes fabriku. Kā zināms, celulozes fabrikas dod ļoti daudz videi kaitīgu blakus produktu, kuri piesārņo gaisu, ūdeni un zemi- dzīvo dabu, ieskaitot cilvēka organismu. Tādēļ šāda projekta iecere, ko virza samērā šaurs ierēdņu loks no dažām ministrijām un pašvaldībām ir jāuztver kritiski. Pieejot ekoloģiskām problēmām ar šaurleņķa skatu caur kabinetu un seifu atslēgas caurumu, Daugavas ieleja un Daugavas hidroelektrostaciju ezeri var kļūt par nosēddīķiem, par cieto (un gļotaino) bīstamo atkritumu poligonu, bet pati Daugava par celulozes ūdeņu novadgrāvi, kura ūdeni lietos pusmiljons rīdzinieku. Tādēļ neizpratni rada jautājums kā netīrie ūdeņi var būt nekaitīgi iedzīvotājiem, cilvēkiem, kas apdzīvo Daugavas krastus, bet paši rūpnīcas ļaudis (kā apredz projekts) savā uzturā lietos pazemes ūdeņus, ko šim nolūkam iegūs no speciālām dziļurbuma akām. Konferences dalībnieki cer uzzināt, kāpēc pēc modernām tehnoloģijām labi attīrītos ūdeņus, kuros peld foreles un citas reklāmzivis, nevar izmantot tehnoloģiskajos procesos vairākkārtīgi (jaunajā celulozes rūpnīcā nav paredzēts noslēgts ūdens izmantošanas cikls ar ūdens reciklizāciju), bet katru dienu Daugavā iepludinās tādu notekūdeņu daudzumu, ko varētu transportēt ar trīsdesmit vilcienu sastāviem.
Ekoloģisku problēmu izvērtējumā nedrīkst ielaist riska faktoru klātbūtni. Tā kā Daugavas ūdens tiek izmantots kā dzeramā ūdens avots, jebkurš risks ir jāvērtē kā spēlēšanās ar pusmiljona rīdzinieku dzīvību un veselību.
Kā uzskatāmas sekas riska faktoru neievērošanā un ignorancē nav tālu jāmeklē. Tā avārijas Būtiņģes terminālā jau kļuvušas par ikdienišķu lietu, bet avārijas Skandināvijas celulozes rūpnīcās notiek pat mūsu ekskursantu klātbūtnē (atcerēsimies, kā pret Būtiņģes naftas termināla celtniecību cīnījās Vides aizsardzības klubs!). Kā norādīja 2000. gadā Rīgā notikušajā ERAB konferencē, uzsākot jebkuru saimniecisko darbību, ir jāņem vērā vietējo iedzīvotāju viedoklis, kas saskarsies ar šo vidi. Pie tam iedzīvotājiem ir jāsniedz vispusīga un pilnīga informācija par šis darbības sekām. Tas nozīmē, ka saimniecisko darbību nevar veikt vadoties tikai pēc kādas ministrijas ierēdniecības vai pašpārvaldes ieskatiem vai kādu grupu savtīgām interesēm.
Daugavu nedrīkst novērtēt tikai kā enerģijas avotu vai kā netīro ūdeņu bezmaksas transportlīniju, un HES ezerus kā nosēddīķus, lai nepiesārņotu Baltijas jūru. Daugava ir Latvijas dzīvās dabas asinsrites galvenā artērija. Ūdens ir galvenā dzīvības substance uz šīs zemes, un tā vērtība pasaulē pieaug ar katru gadu. Tāpat kā meži nav tikai papīrmalka un dēļi, bet Latvijas plaušas un bezmaksas sanatorija, tā arī Daugava ir tautas veselības avots.
Daugava ir tautas kopīpašums, t.i. katra Latvijas iedzīvotāja īpašums, un katram iedzīvotājam ir jāpieiet Daugavas problēmām ar saimniecisku atbildību par šīs lielās vērtības pareizu izmantošanu. Divas svarīgākās substances, kas nodrošina dzīvības procesus, ir gaiss un ūdens. Jācīnās par to, lai tās netiktu sagandētas. Nopietni šiem jautājumiem ir piegājusi Rīgas Dome, iesaistot šīs problēmas risināšanā speciālistus. Kā zināms, šo speciālistu slēdziens par celulozes fabrikas celtniecību Daugavas krastos ir negatīvs.
Mūsu konferences mērķis ir gūt plašāku skatījumu par Daugavas un Daugavas ielejas ekoloģiskām problēmām saistībā ar saimnieciskās darbības attīstību šajā reģionā.
Kāda patreiz ir Daugavas veselība, kādi pasākumi tiek veikti vides uzlabošanā un kādas problēmas varētu rasties saimnieciskās darbības rezultātā tuvā un tālā nākotnē - tie ir jautājumi, uz kuriem gribam rast atbildi šīs konferences gaitā. Neapšaubot attiecīgo ministriju un institūciju ierēdniecības nepieciešamo kompetences līmeni jautājumā par Daugavas ūdens tīrību, šīs konferences arodkomiteja, lai gūtu jautājumu objektīvu izvērtējumu, ir iesaistījusi vietējos speciālistus un iedzīvotājus, kas apdzīvo Daugavas ieleju.