Kas ir vides izglītība? Tas nav konkrēts mācību priekšmets kā bioloģija vai ķīmija tīrā veidā, kaut gan vides izglītībā var būt daudz arī ķīmijas, bioloģijas, tāpat kā ģeogrāfijas. Latviešu valodas, matemātikas, sporta un tml. Vides izglītība pirmām kārtām ir attieksme un pieeja, vēlme atklāt tās kopsakarības, kas ļauj skatīt pasauli kā vienotu veselumu, to patiesi iemīlēt un līdz ar to arī izjust atbildību par to tagad un nākotnē. Tā ir bērnu mācīšanās par vidi tieši vidē, tā ir skolotāju augstā gudrība - drosme riskēt, rosinot bērnus pašiem domāt, spriest, izgudrot jautājumus, saskatīt problēmas un piedāvāt risinājumus, ļaujot izbaudīt viņiem pirmatklājēja prieku, šaubu neziņu, kļūdīšanās bēdas un svētku sajūsmu.
Vides izglītībai vienlīdz svarīgs ir gan apgūstamais saturs un informācija, gan pats izziņas process - prasmju attīstībai un veiksme veidošanai.
Vides izglītībai ir liela nozīme vides aizsardzības mērķu sasniegšanā. Tikai inteliģenta, izglītota, ar pamatīgām vides zinībām nodrošināta sabiedrība spēs atrisināt samilzušās vides problēmas lojālajā, nacionālajā, reģionālajā un globālajā līmenī.
Kas šobrīd notiek Latvijas skolās? Cik skolotāju ir griboši un arī varoši ne tikai mācīt sausu teoriju, bet gatavi veidot skolēnos videi draudzīgu attieksmi un attīstīt kritisko domāšanu, un mācīt saskatīt pasauli kopumā.
Vides izglītība savā ziņā nozīmē mainīt pieeju mācībām un mācīšanai. Te vairs nepietiks tikai ar zināšanu došanu, šeit jāļauj skolēniem pašiem izpētīt dabu, izpētīt savu apkārtni, saprast problēmu svarīgumu, mācīties diskutēt gan ar vienaudžiem, gan aicinot uz diskusijām atbildīgās personas, gan mēģinot piedāvāt savu risinājumu.
Katrā ziņā varu teikt, ka skolas kopš Latvijas neatkarības gadiem, ja mēs salīdzinām, ir šobrīd daudz mainījušas, kļuvušas atvērtākas, radošākas. .
Tālāk aprakstīšu vienu manas organizācijas vides izglītības projekta piemēru. Bērnu Vides sistēmas pilnveidošanu. Jau daudzus gadus tā veido un koordinē vairākus vides izglītības projektus skolām. Tādējādi sekmējot vides izglītības iekļaušanu skolās.
Viens no nozīmīgākajiem vides izglītības projektiem bija projekts «Upe man stāstu stāsta», kuru BVS īstenoja sadarbībā ar Dānijas bioloģijas skolotāju asociāciju Biologforbundet. Projekts ilga no 1999. gada marta līdz 2001. gada aprīlim.
Par projekta aizsākumu var uzskatīt projektu «Daugava man stāstu stāsta», kuru BVS īstenoja 1995.-1996. gadā. Tajā piedalījās 13 Daugavas krastu skolas. No šī projekta izauga vēlme ne tikai rūpēties par mūsu lielāko Latvijas upi, bet pievērst arī skolas, kas atrodas citu lielāko upju baseinu krastos.
Projekta «Upe man stāstu stāsta» piedalījās 50 Latvijas skolu 5.-9. klašu vairāk nekā 1000 skolēnu no Daugavas, Ventas, Lielupes, Gaujas un Salacas baseinu skolām. Daugavas baseinu pētīja 20 skolas. Ar katru klasi strādāja 3 dažādu mācību priekšmetu skolotāji. Un kas gan var būt labāks un dabiskāks vienotājs un sabiedrotais par upi šiem dažādo priekšmetu skolotājiem. Upes tek cauri visai mūsu zemei, upes tīrības pakāpe, ko projekta laikā skolēni mācījās zinātniski pareizi noteikt, precīzi atspoguļo saimnieciskās norises tās karstos, upe pati ir rosinoša tēma daudzos mācību priekšmetos, upe, kas šķērso pagasta, rajona un valsts robežas, vedina domāt globālāk.... Projekta laikā skolēni apzināja upi, palūkojoties uz to gan dabaszinātnieka, gan mākslinieka, gan vēsturnieka un mūziķa acīm, izstrādāja projektus apar dažādām ar upi saistītām tēmām. Lielā mērā tēmu izvēli noteica tas, kādu priekšmetu skolotāji projektā iesaistījās. Darbs norisinājās galvenokārt mācību stundu laikā.
Vai upe mums kaut ko stāsta? Kā tā radusies? Kāds ir tās ceļš no iztekas līdz jūrai? Kas apdzīvo tās krastus un ūdeņus? Kādi notikumi norisinājušies tās krastos? Kas upei smeldza? Kādi bijām, esam un būsim mēs paši? Tie bija tikai daži no jautājumiem, ko skolēni aplūkoja savos projektos un pētījumos.
Projekta galarezultātā skolēni savus darbus prezentēja Upju konferencēs katra upju baseina krastos. Uz šo konferenci tika aicināti dažādas ieinteresētās puses un institūcijas.
Projekts vainagojās ar interaktīvu ekspozīciju Daugavas muzejā Doles salā. Šī izstāde veidota, speciālistiem - hidrobiologiem Loretai un Andrim Urtāniem un vēsturniecei Dainai Lasmanei - iepazīstoties ar skolēnu darbiem un pievienojot savu skatījumu uz upi.
Skolu pieredze projektu izstrādē un vides izglītības darbā ir apkopota un publicēta atsevišķā grāmatā. Ir izveidota mājas lapa, kurā ir apkopota šī projekta skolu pieredze. Majas lapa ir kā iedvesmas avots skolotājiem un citiem interesentiem, atrast dažādas idejas, ko darīt ar skolēniem upes krastos. Adrese: http://www.bvs.parks.lv/upe
Projektu finansēja Dānijas Vides ministrija, Latvijas Vides aizsardzības fonds, LR IZM un Nevalstisko organizāciju centrs. Mājas lapas izstrādi finansēja Latvijas izglītības informācijas sistēma (LIIS).
Protams, šobrīd projekts ir noslēdzies un var jautāt vai tas kaut ko deva un tās ir tikai 50 Latvijas skolas, bet es gribētu teikt, ka arī tas ir daudz. Jo vismaz šie 150 skolotāji noteikti turpina vides izglītības darbu skolā, viņi ir kļuvuši aktīvāki, to mēs redzam kaut vai pēc viņu tālākajām aktivitātēm, izsakot vēlmi turpināt darboties citos vides izglītības projektos, apmācot citus skolotājus, iesaistot upes pētīšanā visu skolu un jau pieskaroties ne tikai upei, bet arī citām ekosistēmām. Un ir svarīgi neļaut šim iesāktajam darbam apsīkt, bet atbalstīt skolēnus, kas dodas izpētīt kā darbojas attīrīšanas iekārtas vietējā ciematā, neatraidīt viņu vēlmi uzzināt, kā tiek plānota kādas problēmas risināšana pašvaldībā. Tikai aktīva sabiedrība noteiks panākumus vides saglabāšanā un ilgtspējības sasniegšanā. Un visļaunākā ir sabiedrība, kurai tas ir vienaldzīgi, tādēļ ikvienam ir jāapzinās sava līdzatbildība vides priekšā.