Daugavas, mūsu likteņupes, daiļskanīgā balss vēl skan. Diemžēl, tikai no Baltkrievijas robežas līdz Jēkabpilij. Laika gaitā, uzceļot virkni HES, Daugavas dabīgā varenā dziesma tās lejtecē pārtrūkusi. Tomēr uzbrukumi Daugavai turpinās. Tiek kalti jauni plāni un izstrādāti projekti, pat tādi, kas Daugavas skanīgo dziesmu grib apklusināt uz visiem laikiem. Visā upes tecējuma garumā. Ja līdz šim Daugavai uzbruka pa vienam ienaidniekam, tas ir - HES-u celtnieki, tad šodien jau divi potenciālie monstri uzreiz. Tie ir -celulozes rūpnīcas gigants un Baltijas - Melnās jūras transporta ceļš. Šķiet, ka vislielākais potenciālais bieds Daugavai ir tā saucamā ūdens transporta ceļa iespējamā izveide starp Baltijas un Melno jūru. Izrādās, ka jau ir sākta minētā ūdensceļa pirmsprojekta izpēte.
Globālā projekta ģeneralizēts izklāsts mūsdienās plašākai sabiedrībai izskanēja Ulda Oša un Valerija Stāmera referātos Latvijas inteliģences apvienības forumā Rīgā, 200.gada 16. Jūnijā. Šodien ar minētā gigantiskā projekta saturu var iepazīties š.g. 27. novembra laikrakstā «Diena» publicētajā Daces Caunes rakstā «trīs valstis prāto par tranzītceļu starp Baltijas un Melno jūru». 200.gaga 2. Novembrī LR Satiksmes ministrs A.Gorbunovs paraksta rīkojumu Nr. 155 par darba grupas izveidošanu, lai izvērstu Latvijas vides un enerģētikas attīstības fonda «Lavera» priekšlikumu par ūdensceļa veidošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, uzsverot tā atbilstību Latvijas iedzīvotāju sociāli ekonomiskajām interesēm. Darba grupā tiek iekļauti arī priekšlikuma iniciatori - fonda «Lavera» ģenerāldirektors Ēriks Birzgalis un LPSO
«Īpašums» valdes priekšsēdētājs Valerijs Stāmers. Ministrijas rīkojuma 3.punktā norādīts, ka izpētes darbu un ekspertu pakalpojumu apmaksu uz līguma pamata organizē Latvijas vides un enerģētikas fonds «Lavera». No minētā rīkojuma frāzes nevar saprast - kas tad faktiski finansē «Gadsimta projekta» izpētes darbus un ekspertu pakalpojumus? Viens ir skaidrs, «Laveras» rīcībā naudas nav, jo iecere un aktīvās dalības naudas līdzekļu iegūšanā no Piedaugavas pašvaldībām minētā projekta izpētes darbu un ekspertu pakalpojumu apmaksai likumsakarīgi nevainagojās ar panākumiem. Šķiet, ka sabiedrībai šodien būtu jāzina, par kādiem līdzekļiem notiek grandiozās ieceres pirmsprojekta izpētes finansēšana. Plānotā ūdensceļa kopējais garums būtu 2330 km, tai skaitā Latvijas teritorijā 331 km. Lai nodrošinātu kuģošanu, Latvijas teritorijā būtu nepieciešams uzbūvēt vēl trīs HES ar slūžu sistēmu.
Izziņas literatūrā teikts, ka upes ir dabīgas ūdens plūsmas dabīgās gultnēs, kuras baro virszemes un pazemes ūdeņu plūsmas. Ja minētais Baltijas - Melnās juras ūdensceļš tik tiešām tiktu izveidots, tad jēdzienam «Daugavas upe» būtu jāpazūd, tā kā tas neatbilstu jēdziena «upe «definīcijai. Jaunais nosaukums - Baltijas- Melnās jūras ūdensceļš atbilstu pārveidotā ūdens objekta saturam. Ja minētais projekts tik tiešām tiktu realizēts, ekoloģisko izmaiņu rezultātā radikāli izmainītos Piedaugavas bioloģiskā daudzveidība. Līdz ar pašu upes ielejas teritoriju appludināšanu, izzudīs daudzas aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Degradēsies izcili skaistās ainavas
Dabas parkā «Daugavas loki» un aizsargājamo ainavu apvidū «Augšzeme». Grandiozi Daugavas projekti neviļus atsauc atmiņā padomju laikā bēdīgi slavenos gigantomānijas dzemdētus dabas pārveidošanas plānus. Lai minām - Arāla jūras iznīcināšana, unikālā Karabogazgolas līča traģēdija. Lielo ziemeļu upju «pagriešana» uz dienvidiem u.c.
Kopš 2001. Gada marta svētīgu darbu «Daugavas fonda» paspārnē uzsācis Latvijas- Zviedrijas 'Daugavas projekts», kuru vada pazīstamais vides speciālists Indriķis Barkāns. Projekta mērķis- uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu Latvijā, sagatavojot mūsdienīgu. Eiropas Savienības prasībām atbilstošu Daugavas baseina apsaimniekošanas plānu. Indriķis Barkāns pareizi uzsver, ka Daugavas baseina reģions neattīstīsies, ja valsts tikai aizsargās vidi un Daugavas ielejas ainavu, neattīstot ekonomiku, lauksaimniecību un tūrismu. Visam jābūt līdzsvarā - vides aizsardzībai - vides aizsardzībai un saimnieciskai darbībai. Nav būtisku iebildumu. Bet vai mēs vienmēr rīkojamies atbilstoši šim zelta postulātam? Daugavai ir jātek!