Strādājot Zinātņu akadēmijas un Rīgas Domes ekspertu grupā, kura analizēja celulozes rūpnīcas potenciālo iespaidu uz ūdens kvalitāti Daugavā un dzeramā ūdens kvalitāti Rīgā, es sadūros ar virkni problemātisku jautājumu likumdošanas jomā.
- MK noteikumi Nr. 155 «Par ūdens lietošanas atļaujām» (22.04.1997.) pirmajā variantā ietvēra virszemes ūdeņu kvalitātes parametru hlororganiskajām vielām - «Kopējais ekstraģējamais organiskais hlors». Šis parametrs ir arī ES direktīvā 75/440/EEC «Par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti». Taču šo toksisko vielu pieļaujamā koncentrācija nav norādīta ne direktīvā, ne MK noteikumos.
Uz mūsu pieprasījumu saņemta atbilde no Apkārtējās vides ģenerāldirektorāta informācijas centra, kas ir Eiropas Kopienas ģenerāldirektorāta struktūrvienība. Atbilde apstiprina, ka minētajam parametram nav noteikta vienota vērtība. Kopienas dalībvalstij dota iespēja pašai pieņemt lēmumu par šī rādītāja vērtību. Hlororganiskie savienojumi ir īpaši toksisku un noturīgu vielu grupa, tādēļ nepieciešams pieņemt zinātniski pamatotu lēmumu, kas reglamentētu minēto rādītāju, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Taču MK noteikumos Nr. 155 tika izdarīti grozījumi, kas vispār izslēdz rādītāju «Kopējais ekstraģējamais organiskais hlors» no virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējuma, ieskaitot dzeramā ūdens ieguvei izmantojamos ūdeņus. Pie tam netiek doti nekādi paskaidrojumi un netiek piedāvāti risinājumi attiecībā uz šo rādītāju, kas raksturo veselu grupu īpaši toksisku vielu. No tā laika jau trīs gadus nav notikušas nekādas izmaiņas. Rezultātā spēkā esošie MK noteikumi neaizsargā virszemes ūdeņus no īpaši toksisku, noturīgu un bioakumulējošu hlororganisko savienojumu iedarbības.
Eiropas valstu progresīvā pieredze (Zviedrija, Somija, Nīderlande u.c.) izmanto ekotoksikoloģiskos pētījumus, lai noteiktu organisko halogēnu negatīvās ietekmes pakāpi. T.i. tiek noteikta konkrētā parauga, kas ņemts no ūdenstilpnes vai notekūdeņiem, iedarbība uz dzīvajiem organismiem. Tas saistīts ar faktu, ka summējošais rādītājs AOX(EOX) neko neizsaka par individuālajām toksiskajām vielām, kas ir tā sastāvā (paraugā). Tā liela daļa vielu celulozes rūpnīcu notekūdeņos vēl nav izpētītas. Tāpēc šo vielu koncentrācijas noteikšana kā viena summāra rādītāja - AOX (adsorbējamo organisko halogēnsavienojumu) - nedod konkrētu priekšstatu par to toksiskumu. Dažās ES direktīvās vēl saglabā šo parametru. Tas ir lietots arī mūsu ekspertīzē, jo celulozes rūpnīcas pielikumā tas minēts kā vienīgais informācijas avots par hlororganiskajām vielām notekūdeņos. Bet kā normatīvais dokuments izmantots jau nevis MK noteikumi, par kuriem es minēju, bet ES direktīva.
- Latvijā šobrīd nav monitoringa attiecībā uz sevišķi bīstamām vielām, kā arī vielām, kuras iekļautas spēkā esošo MK noteikumu Nr. 155 pielikumos. Vielas, kas minētas šajos dokumentos, tiek pētītas labākajā gadījumā par 50%.
Tāpēc trūkst Daugavas piesārņojuma objektīvas ainavas.
- Pieteikums par jaunas celulozes rūpnīcas projektu neatbilst arī LR MK 1999. gada 15.jūnija noteikumiem Nr. 213 «Par kārtību, kādā vērtējama ietekme uz vidi» prasībām, jo:
- Ir nepieciešama informācija par izejvielām;
- gāzveida, šķidro un cieto izmešu (atkritumu) saraksts nedod priekšstatu par visām bīstamajām vielām, kas tiek izmestas dabā;
- piesārņojošo vielu mērvienības neatbilst LR normatīvajiem aktiem.
Pieteikumā doti tikai 5 parametri, kas raksturo notekūdeņu kvalitāti.
Tas nedod priekšstatu ne tikai par galvenajām piesārņojošām vielām, bet pat par
vielu grupām. Vismaz divi simti hlororganisko vielu, kas rodas celulozes
balināšanā un, kuru vairums ir toksiskas, ir apvienotas vienā rādītājā -AOX, par
ko mēs jau runājām.
- Ir izplatīts viedoklis, ka ražošanas atbilstība labākajām pieejamām tehnoloģijām (tā saucamajām BAT- tehnoloģijām) ir pietiekams kritērijs atļaujas izdošanai. Taču tā ir vislielākā kļūda. Kā norādīts «Rekomendējošā dokumentā par labākajām pieejamām tehnoloģijām celulozes un papīra rūpniecībā» (2000.gada jūlijs, xvii lpp.), šī dokumenta būtība ir informācijas apmaiņa Direktīvas 96/61/EEC izvirzīto prasību ietvaros. Tajā norādītie izmešu apjomi ir minimālie limiti, kuri ir sasniegti BAT (LPT- Labākās Pieejamās Tehnoloģijas) celulozes un papīra rūpniecībā (98 lpp.). Šiem rādītājiem nav nekāda cita nozīme un tie netiek izmantoti ietekmes uz vidi novērtēšanai. IPNK (Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole) uzdevums ir dažu darbību radītā piesārņojuma novēršana un kontrole integrētā veidā, kā arī augsta aizsardzības līmeņa sasniegšana videi kopumā. Tāpēc LR likumā «Par piesārņojumu» teikts: «Ja vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījums
[ kā LPT (BAT dokumentā] atļauja ietver citus nosacījumus, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes normatīvus».
Tāpēc vides stāvokļa novērtējumam var tikt izmantoti tikai vides kvalitātes
normatīvi.
Tas ir, dokumenti par labākajām tehnoloģijām var kalpot kā pirmējā informācija par atsevišķām piesārņojošām vielām, bet to nevar pieņemt par normatīviem attiecībā uz apkārtējo vidi. Pēdējie var balstīties tikai uz apkārtējās vides un cilvēku veselības aizsardzības prasībām.
- Pašlaik ir sagatavots projekts MK noteikumiem «Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī» un likumprojekts «Ūdens apsaimniekošanas likums». Perspektīvā šiem dokumentiem būs jāspēlē būtiska loma ūdeņu aizsardzībā. Šo dokumentu sabiedriskās apspriešanas ietvaros ir radušās tālāk minētās piezīmes.
5.1. Projekts MK noteikumiem «Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī»
- Punkts 20.1. - reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos iekļauj aizliegumu emitēt noteiktas īpaši bīstamas vielas vai bīstamās vielas, ja tas nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai.
Bet direktīva 2000/60 paredz «
pārtraukt un izskaust prioritāro bīstamo vielu
izplūdes, emisiju un zudumus.»
Frāze «ja tas nepieciešams» attiecībā uz prioritāri bīstamo vielu grupu ir nekorekta, jo visas šīs grupas vielas ir īpaši toksiskas, un nepieciešams aizliegums tās nopludināt ūdenstilpnēs. Direktīvā paredzētais termiņš šo vielu nopludināšanas pakāpeniskai izbeigšanai (no 9 līdz 20 gadiem) ir attiecināms, pēc mūsu ieskata, uz darbojošamies uzņēmumiem. Jaunu šo vielu izmešu avotu, kāda ir arī celulozes rūpnīca, radīšana, nav; pieļaujama.
Pazemes ūdeņiem ES direktīvās arī paredzēta īpaši bīstamo vielu nulles emisija.
- Nepieļaujama ir projekta 23.2. punktā paredzētā iespēja dot atļauju tiešai emisijai pazemes ūdeņos
«ievadīt ūdeni, kas satur ogļūdeņražu izpētes
rezultātā radušās vielas
ģeoloģiskās struktūrās
».
Man liekas, ka jautājums par pazemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu jāizskata daudz pamatīgāk, nekā tas darīta projektā.
- Projektā ievietotajā īpaši bīstamo vielu sarakstā uzskaitītas 18 vielas.Analoģiskā sarakstā, ko nosaka ES direktīva 76/464/EEC, uzskaitītas 129 vielas. Kādēļ projektā atlasītas tikai 18 vielas - nav skaidrs.
Vēl svarīgāk ir tas, ka Eiropas Komisijā jau ir sagatavots un apspriests pilnīgi jauns dokuments, kurā ir saraksts ar uzskaitītām 32 prioritārām vielām un vielu grupām. Sarakstam stājoties spēkā tas nomainīs iepriekšējo īpaši bīstamo vielu sarakstu. MK noteikumu projekts satur apmēram 1/3 daļu no šā saraksta vielām.
Jaunais ES saraksts balstās uz šodienas labākajiem zinātnes sasniegumiem. Procedūra, uz kuras pamata izstrādāts jaunais prioritāro vielu saraksts, saucas «kombinētā, uz monitoringa un modelēšanas bāzētā prioritātes noteikšana». Metode balstās uz negatīvās ietekmes uz ūdens organismiem un cilvēku riska noteikšanu.
- 3. Pielikumā ir robežvērtības īpaši bīstamo vielu sarakstam. Izskatīti dažādi ražotņu veidi. Bet, diemžēl, tur nav ražotņu, kas raksturīgas Latvijai (ir HCB ražošana, pentahloretāna ražošana, dihloretāna ražošana, DDT ražošana utt.).
ES likumdošana ir tikai pamats likumiem, kurus izstrādā katrā valstī, ņemot vērā vietējo specifiku. Pie kam vietējās prasības var būt stingrākas, par to runā daudzās direktīvās.
- Ņemot vērā visu augstāk minēto, var izdarīt tikai vienu secinājumu - šis MK noteikumu projekts prasa nopietnu pārstrādi.
5.2. «Ūdens apsaimniekošanas likuma» projekts ir ar vienu raksturīgu tendenci - tas orientēts uz labu, bet ne uz augstu ūdens kvalitāti, un pat pieļauj augstas kvalitātes ūdenstilpju piesārņošanu līdz labai kvalitātei, ceļot jaunu objektu.
Tāda pieeja nav pretrunā ar Eiropas bāzes direktīvu, bet gribētos vēlreiz pasvītrot, ka mūsu likumdošanai jāņem vērā vietējās īpatnības. Pie mums ir vēl daudz upju, īpaši mazo, un ezeru ar augstu ūdens kvalitāti, un mūsu likumdošanai tie jāaizsargā. Taču šis projekts pārnes Eiropas prasības uz mūsu likumdošanu formāli.
- Nepilnības iekšējā likumdošanā radījušas papildus grūtības celulozes rūpnīcas potenciālās ietekmes uz Daugavu analīzei. Piedevām, kā jau tika minēts, pieteikums par jaunas celulozes rūpnīcas projektu satur ļoti virspusēju informāciju piesārņojošām vielām notekūdeņos. Tāpēc veikta analīze izlases kārtībā, sevišķu uzmanību veltot īpaši toksiskajiem hlororganiskajiem savienojumiem (AOX). Par normatīvo bāzi pieņemtas ES direktīvas.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/ES 7. Pants «Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdeņi» pieprasa, lai cilvēku patēriņam paredzētais ūdens atbilstu prasībām, kas noteiktas Direktīvā 80/778/EEC «par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti». Šajā direktīvā hlororganiskajiem savienojumiem koncentrācijas līmenis ūdenī ir noteikts kā 1 mikrogr/l.
Vides izpētes grupas «AF-MFG» (Zviedrija) veiktā analīze konstatēja, ka pēc celulozes rūpnīcas «Baltic Pulp» («BP») notekūdeņu iepludināšanas Daugavā, AOX koncentrācija upē pie Ozolsalas sasniegs 49-59 mikrogr/l, no kuriem 30 mikrogr/l dos rūpnīca.
Rīgas HES ūdenskrātuvē AOX koncentrācija sasniegs 33 mikrogr/l, no kuriem 6- 7,5 mikrogr/l būs uz rūpnīcas izmešu rēķina (vai 10 mikrogr/l, ja ņem vērā ekspertu grupas datus). Pat pēc ūdens attīrīšanas «Rīgas ūdens» uzņēmumā, tajā paliks 12 -17 mikrogr/l AOX, no kuriem 4,5 mikrogr/l pēc «AF-MFG» datiem) vai pat 7,5 mikrogr/l (izejot no LZA un Rīgas Domes ekspertu grupas datiem) būs uz rūpnīcas izmešu rēķina. Tas nozīmē, ka normatīvs 1 mikrogr/l būs pārsniegts 12-17 reižu, pie kam 4,5 - 7,5 reizes uz celulozes rūpnīcas izmešu rēķina. Saskaņā ar LPT (BAT) datiem, ir zināms, ka celulozes rūpnīcu notekūdeņos ir konstatējami arī hlorētie fenoli - līdz 2 g/t GSC. Hlorfenolu koncentrācija Daugavā pie Ozolsalas pēc «BP» notekūdeņu iepludināšanas sastādīs 0,38 mikrogr/l (fons nav zināms). Bet «BP» pieteikumā hlorfenoli nav pieminēti. Zviedrijas Vides Aizsardzības aģentūra iesaka cilvēku veselībai un videi kaitīgos limitus dihlorfenolam (0,2 mikrogr/l), pentahlorfenolam (0,5 mikrogr/l) un monohlorfenolam (7 mikrogr/l).
Pieteikumā nav arī uzrādīts hloroforms. Notekūdeņos tas var būt līdz 5 g/t GSC (Solomon et al.,1993). Daugavā hloroforma koncentrācija būs 0,95 mikrogr/l, no rūpnīcas.
Summējošais rādītājs AOX nerada priekšstatu par individuālajām hlororganiskajām vielām. Ir zināms, ka notekūdeņos var būt arī noturīgas organiskās vielas (dioksīni, furāni, polihlorētie bifenīni u.c.). Ir zināmas apmēram 200 hlororganiskās vielas, kas nonāk notekūdeņos pēc celulozes balināšanas, Bet ir vēl liels daudzums vielu, kuras līdz šim notekūdeņos nav pētītas. Noturīgās organiskās vielas bioakumulējas, un ilgi saglabājas organismā, tās var atstāt ietekmi uz iedzimtību, izraisot mutācijas. Šīs vielas ir ar koncerogēnām īpašībām. Tās ietekmē arī organisma reproduktivitāti un attīstības procesus, var izraisīt imūnsisitēmas bojājumus un hormonu regulācijas traucējumus. Tāpēc šīm vielām neeksistē nekaitīgs iedarbības līmenis. Pat neliela šo vielu klātbūtne notekūdeņos var ilgstoši ietekmēt Daugavu.
Ekotoksikoloģiskie testi norāda uz atsevišķu hlorfenolu augstu toksiskumu (Solomon et.al.,1993). Uz zivīm un citiem dzīvajiem organismiem veiktā testēšana uzrādīja akūtu vai hronisku izmaiņu un letāla iznākuma risku diapazonā <0,1-5% (pie balināšanas ar 100% ClO2) un <0,1 - 60% [ pēdējais dihlorkatehola ietekmes] (pie balināšanas ar 60-70% ClO2). 60% riska rādītājs ir ļoti augsts.
Ņemot vērā iepriekš teikto, progresīvā pasaules pieredze vides aizsardzībā izvirza prasību pārtraukt noturīgo organisko piesārņotāju izmešus (Zero emission). Runa ir par šo toksisko vielu jaunu avotu parādīšanās nepieļaujamību un esošo izmešu pakāpenisku samazināšanu.
Daudzu valstu apkārtējās vides aizsardzības programmas ir vērstas uz pilnīgu hlororganisko savienojumu iepludināšanas ūdenstilpnēs pārtraukšanu. Grafikā, ko publicējusi Zviedrijas mežrūpniecības federācija, redzams, kādus pasākumus sasniegusi šī valsts AOX emisijas samazināšanā. Kompānijas Södra lielākā - Mönsteras rūpnīca pēc rekonstrukcijas pārgājusi uz pilnīgu bezhlora celulozes balināšanu.
Pat ja nenotiek celulozes balināšana, rodas ļoti daudz veselībai kaitīgo savienojumu, kas iedarbojas uz hormonālo sistēmu un citām organisma funkcijām. Praktiski šodien vairums no šiem savienojumiem nav identificēti, un to darbības mehānisms nav skaidrs.
- Secinājumi: