No 22.-23. maijam es Pērnavā pārstāvēju VAK kādā lielā pasākumā, kas saistīts ar aizsprostu nojaukšanu uz Eiropas upēm. Tas bija starptautisks dambju nojaukšanas seminārs. Tā kā piedalīšanos šajā seminārā mums izkārtoja nevalstisko organizāciju apvienība "Koalīcija par tīru Baltiju" (CCB), tad no sākuma domāju, ka pasākumā piedalīsies tikai pārstāvji no Baltijas jūras valstīm. Tā arī bija; Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas, Polijas, Baltkrievijas un Krievijas dabas aizsardzības organizāciju pārstāvji tikās īpašā apspriedē, kur pārrunāja situāciju mūsu reģionā. Tomēr galvenais šajā notikumā bija lielais seminārs ar visas Eiropas valstu pārstāvju piedalīšanos kā arī viesiem no ASV, Kanādas, Nigērijas un citām valstīm.
Seminārs bija grandiozs, labi organizēts ar lielisku akomodāciju. Pirmā diena bija paredzēta priekšlasījumiem. Uzstājās jau vispirms mājastēvi - igauņi. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā aizsprostu nojaukšana (pagaidām tikai uz lašupēm) ir guvusi spēcīgu valdības atbalstu. Ir piesaistīta kohēzijas fonda nauda. Ir pieņemti zivju migrāciju atbalstoši likumi. Piemēram, Igaunijā aizsprosts uz lašupes nemaz nedrīkst atrasties, ja nav nodrošināta migrācija (zivju ceļi). Notiek arī aizsprostu nojaukšana. Pašlaik notiek darbs pie 7 lašupēm, bet ir paredzēts atjaunot visas 11. Salmonoīdu upju Igaunijā ir krietni vairāk - 125. Garākā lašupe Igaunijā ir Pärnu upe (144 km), uz kā nojaukto Sindi aizsprostu nākamajā dienā apskatījām. Visas Pärnu upes atjaunošanai no kohēzijas fonda iedalīti 15 milj eiro, no kuriem 15% sedz valsts budžets.
Igaunijas vides ministrijas sekretārs Marku Lamp zināja pastāstīt, kā, nojaucot Sindi dambi, laši steigušies pa izrakto kanālu tūlīt jau aiz ekskavatora kausa.
Somijā dambju nojaukšana uz mazajām upēm notiek regulāri.
Dāņu speciālisti demonstrēja grafikus, kas rādīja, ka lašu mazuļu skaits dramatiski palielinās jau pēc pirmā aizsprosta nojaukšanas (ja uz upes ir vairāki).
Gan emocionāli, gan zinātniski bagāta bija amerikāņa Boba Irvina uzstāšanās. Viņš pastāstīja, ka iesaistīties upju atbrīvošanā no aizsprostiem viņu pamudinājušas bērnības atmiņas, kad tika appludināta kāda ļoti gleznaina vieta. Tāds stāsts iespējams ir pamatā daudziem no mums, kādēļ esam pievērsušies dabas aizsardzībai. Tomēr tam ir arī pragmatisks pamats. Piemēram ASV vairums aizsprostu ir veci (50-200g) un tie vairs nedod ekonomisku efektu. ASV nojaukto aizsprostu skaits ar katru gadu pieaug. B. Irvins pastāstīja, ka parasti, nojaucot vienu aizsprostu uz upes, iegūtā enerģija no atlikušajiem HESiem kaskādē nemaz nesamazinās.
Interesanti bija arī visu pārējo referentu ziņojumi - no Zviedrijas, Lielbritānijas, Polijas u.c. valstīm. Mazākas sekmes aizsprostu nojaukšanā ir Baltkrievijai un sevišķi Krievijai, kur šis process vēl nav sācies, taču Eiropā, kā noprotams, tas notiek pilnā sparā.
Ivan Olsson no Zviedrijas uzsvēra, ka vienas upes vides uzlabošana (tai skaitā aizsprostu nojaukšana vai zivju ceļu ierīkošana) rada 4 milj. eiro gadā peļņu (ieskaitot nozveju, tūrismu).
Nākamajā dienā semināra dalībnieku brauca aplūkot nojaukto Sindi aizsprostu uz Pärnu upes. Upes plūdums bija straujš, varens. Vietām šļakatas gaisā uzsita pār akmeņiem uz augšu skrejošās vimbas. Atgādināsim, ka daudzas zivju sugas nārsto un barojas dažādās ūdeņu daļās. Cēlais lasis kā arī taimiņš ir viszināmākās sugas, kuras visu mūžu barojas jūrā, bet nārstot dodas uz upēm, pārvarot šķēršļus, kuri ir pārvarami. Nārstošanai tie izvēlas upju augšteces ar oļainu grunti. Līdzīgi rīkojas liela daļa vimbu populāciju. Eiropas zuša ceļš ir apgriezts. Tas nārsto Sargasu jūrā pie Amerikas krastiem, bet dzīvot dodas uz upēm. Ļoti skaista un grūti izprotama dabas parādība.
Pašlaik Eiropā tiek atbalstīta aizsprostu nojaukšana. Protams, ja aizsprostam ir nozīme, ja tā īpašnieks nepiekrīt nojaukšanai, tad tas nenotiek. Taču likumdošana mainās uz to, ka zivju ceļiem tomēr jātiek izbūvētiem. Upe dod dažāda veida labumus. Piemēram, Latvijā 142 mazās HES saražo tikai ap 1% no kopējās elektroenerģijas. Ne tas lielākais vēja ģenerators ir ar jaudu 1MW, bet tikai retā HES uz Latvijas mazajām upēm sasniedz šo 1MW robežu. Zivju resursu un ekoloģiskie ieguvumi varētu būt krietni lielāki. Tas viss ir jāizrēķina. Upe ir kompleksa sistēma, un ir rūpīgi jāsabalansē, kādus un cik resursus mēs no tās varam ņemt.
Aldis Auziņš
https://www.damremoval.eu/
https://www.americanrivers.org/
