Publikācijas
Biedrības par Zaļu pierīgu
un Mārupes novada un Olaines novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas
ATKLĀTA VĒSTULE
Mārupes novada domei
Olaines novada domei
Lielrīgas Reģionālai vides pārvaldei
Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrijai
Saeimas Tautsaimniecības komisijas Vides apakškomisijai
Cenas tīrelis agrāk bija lielākais Latvijas purvu masīvs.[1] Unikālā dabas vietas platības kūdras ieguves rezultātā ir samazinājusies vairāk nekā par pusi. No Latvijas ievērojamākā purva (8983 ha) saglabāta samērā neliela daļa dabas liegumu „Cenas tīrelis” (2133 ha) un „Melnā ezera purvs” (317 ha) teritorijā.
Ievērojot serificētu dabas ekspertu Ineses Silamiķeles un Rolanda Lebusa atzinumus par paredzamās kūdras ieguves Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā ietekmi uz dabas vērtībām, kuros minēts, ka:
1) Dabas liegums „Cenas tīrelis” iekļauts starptautiski putniem nozīmīgo vietu (PNV) sarakstā. Tomēr dabas lieguma robeža nesakrīt ar PNV robežu. Šādas teritorijas, kur PNV robežas aptver plašākas teritorijas nekā Latvijā noteiktās īpaši aizsargājamās teritorijas, ir vairākas (28) un pret Latviju 2007. gada 27. jūnijā tika uzsākta pārkāpuma procedūra lietā Nr.2007/2189. Lai zinātniski izvērtētu, kurām teritorijām nepieciešamas robežu izmaiņas, 2008.-2009. g. Latvijas Dabas fondā tika realizēts projekts “Eiropas Padomes Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību izpildes nodrošināšana Latvijā”. Tā rezultātā ir ierosināts paplašināt arī dabas lieguma “Cenas tīrelis” robežas (sk. shēma)[2]
2) Tieši robežojoties, ārpus dabas lieguma administratīvajām robežām, atrodas vēl apmēram 350 ha Cenas purva platību, kurās tiek plānots iegūt kūdru. Ņemot vērā, ka dabas liegums “Cenas tīrelis” atzīts gan par Natura-2000, gan starptautiski putniem nozīmīgu vietu, būtu lietderīgi šo, vēl mazskarto purva platību, pievienot dabas liegumam. Tādējādi tiks novērsta būtiskam apsaimniekošanas pasākumam – meliorācijas ietekmes neitralizēšanai, principiāli pretēja darbība tajā pašā purva masīvā un salīdzinoši nelielā attālumā – jaunu susināšanas grāvju izveide kūdras ieguves vajadzībām. Vienlaikus dabas lieguma robežas tiks optimizētas un izlīdzinātas atbilstoši reālajai situācijai dabā.
3) Īpaša nozīme ir Cenas purva putnu faunai, par kuru zināms salīdzinoši daudz. Dažādu laiku pētījumos te konstatētas 26 Latvijā īpaši aizsargājamas un Eiropas Padomes Putnu direktīvas pielikumu sugas, no kurām liecības par to klātbūtni pēdējos 50 gados ir par 19 sugām vismaz 8 no tām ir purviem specifiskas, kas ligzdo tikai purvos, vai purvos ligzdo lielākā populācijas daļa. Daļa īpaši aizsargājamo putnu sugu, kas novērotas ekspedīcijās, ligzdo purvu aptverošajā meža joslā tiešā purva tuvumā, bet purvā medī vai barojas.
4) Paredzamā susināšanas grāvju izveide ir principiāli pretējs pasākums dabas liegumā īstenotajai hidroloģiskā režīma stabilizēšanai, kas apdraudēs neiznīcināto ES nozīmēs aizsargājamo biotopu platību kvalitāti gan lieguma „Cenas tīrelis” aizsargjoslā, gan lieguma teritorijā. [3]
Pretstatā ekspertu ierosinājumam uz veikto pētījumu secinājumu zinātniskā pamata paplašināt aizsargājamo teritoriju PNV faktiskajās robežās, Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumā atrodam cinisku un skaidru norādi, kas liecina, ko nozīmēs kūdras ieguves lauku paplašināšana: „...purva nosusināšana derīgā izrakteņa izstrādes procesā rada putniem nelabvēlīgus apstākļus ligzdošanas un barošanas vietām...”[4]
Mēs uzskatam, ka kūdras atradņu ierīkošana nevar būt attaisnojums, lai iznīcinātu Starptautiski putniem nozīmīgu vietu, ja arī tā resorisku un atsevišķu uzņēmumu biznesa interešu dēļ pagaidām nav ietverta aizsargājamā teritorijā „Cenas tīrelis”.
Ir nepieļaujama 344 hektāru Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopu, kas veido joslu ap liegumu „Cenas tīrelis”, iznīcināšana.[5]
Atzīmējot
a) to ka Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā nav norādīts argumentēts pamatojums vairāku ES nozīmes prioriatāri aizsargājamo biotopu neatgriezeniskai iznīcināšanai 311 hektāru lielas platībā,
b) kā arī apzinoties to, ka ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību samazināšanas un NATURA – 2000 Dabas aizsardzības plāna rekomendāciju neievērošanas rezultātā nelabvēlīgu pārmaiņu iestāšanās gadījumā, kā arī starptautiski putniem nozīmīgu vietu degradēšana var izraisīt starptautisku sankciju ierosināšanu pret Latvijas valsti,
mēs:
1) Kategoriski iebilstam pret kūdras ieguvi dabas liegumam „Cenas tīrelis” tieši piegulošajās nepārveidotajās dabas teritorijās, kas faktiski nozīmē Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopu iznīcināšānu un kuras pēc Latvijas dabas fonda veiktajiem pētījumiem atbilst starptautiski putniem nozīmīgu vietu kritērijiem.
2) Pieprasam dabas lieguma „Cenas tīrelis” palielināšanu līdz aizsargājamo biotopu un starptautiski putniem nozīmīgas vietai atbilstošo teritoriju faktiskajām robežām (t.i. teritorijas, kuras tika ieteikts pievienot liegumam, izstrādājot lieguma „Cenas tīrelis” dabas aizsardzības plānu).
3) Pieprasam nepieļaut kūdras izstrādes vietas ierīkošanu purvā starp Jaunmārupes ciematu un Jaunmārupes – Olaines ceļu, jo minētā vieta ir tuvākā Jaunmārupes ciematam piegulošā dabas pamatnes teritorija, ko atbilstoši Mārupes novada teritoriālajam plānojumam paredzēts izmantot mežsaimniecībai, kā arī purvs ir saimnieciski neskarts un lielā platībā to aizņem ES nozīmes prioritāri aizsargājamais biotops „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*)
4) Atbilstoši ES Biotopu direktīvai valstī ES nozīmes aizsargājamo biotopu platību nav pieļaujams samazināt, tāpēc projektā paredzētā 344 ha aizsargājamo biotopu un tajā skaitā 311 ha prioritāri aizsargājamo ES nozīmes biotopu iznīcināšana ir uzskatāma par būtisku ES nozīmes aizsargājamo biotopu aizsardzības neievērošanu, kas nonāk pretrunās ar ES Biotopu direktīvā paustajiem pricipiem. Ievērojot, ka biotopa likvidēšana paredzēts veikt kompaktā teritorijā, kas veido vienu kompleksu ar NATURA 2000 teritoriju „Cenas tīrelis”, šādu rīcību uzskatām par būtisku vides aizsardzības labās prakses pārkāpumu par kuru ziņosim ES Komisijas Vides ģenerāldirektorātam.
[1] ATZINUMS par dabas vērtībām kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā,
Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu,
zālāju, jūras piekrastes biotopu eksperte, Dr. ģeogr. Inese Silamiķele (sertifikāts Nr. 019, izsniegts 18.06.2010, derīgs līdz 17.06.2013.) – 19.lpp. - 2.lpp.
[2] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā. 2. attēls. IVN procesa ietvaros izvērtējamā purvu daļa ar dabas liegumu un PNV robežām.– 9. lpp.
[3] Eksperta Rolanda Lebusa (eksperta sertifikāts Nr. 005; sertifikāts izsniegts 14.05.2010, derīgs līdz 13.05.2013) atzinums par paredzamo kūdras ieguvi Cenas tīrelī un Melnā ezera purvā – 2.,3. lpp.
[4] Ietekmes uz vidi novērtējumam kūdras ieguves lauku paplašināšanas Mārupes novada Mārupes pagasta, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijās. Darba ziņojums. Rīga 2015. - 46. lpp.
[5] Biotopi „Neskarti augstie purvi” (kods:7110*) iznīcināti – 288 ha, „Purvaini meži” (kods: 91D0*) iznīcināti – 23,5 ha.). „Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās” (kods: 7120) iznīcināti – 33 ha, t.i. kopā – 344,5 ha.Atzinums par mežu un purvu biotopiem, vaskulārajiem augiem kūdras ieguves lauku paplašināšanai paredzētajās teritorijās un plānotās darbības ietekmes zonā Mārupes novada Mārupes pagastā, Babītes novada Babītes pagastā, Olaines novada Olaines pagasta Cenas purvu masīvā. Sugu un biotopu eksperte Dr.ģeogr. Inese Silamiķele (vaskulāro augu, mežu un virsāju, purvu, zālāju biotopu eksperta sertifikāts Nr.019., derīgs līdz 01.07.2018.) – 10-12.lpp.
Vides aizsardzības klubs 24.04.2017. ir nosūtījis oficiālu vēstuli Olaines novada domei ar lūgumu neatbalstīt kūdras ieguves paplašināšanu Cenas tīrelī, ceram uz pašvaldības deputātu sapratni, ja ne - esam gatavi tiesāties!
- 2812 skatījumi
15. aprīlis, sestdiena,7.15 – snieg, auksti, tikai 2 grādi virs nulles. 11.00 pulcēšanās Strazdupītes talkai, sakopt upīti, tās krastus Lieldienām – cilvēku priekam, uzlabot upes straumi, izvācot kokus un atkritumus, palīdzēt zivīm, tā atbrīvojot tām atņemto dzīvības telpu. Talkas organizatori - Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļa, biedrība „GiiBii”, piedalās Vides aizsardzības kluba biedri. Vai cilvēki atnāks? Ir taču siltāk, ērtāk...palikt mājās, un apstākļi, un pārliecības...,nepārliecinātība vai jautājumi, uz kuriem nav pareizās atbildes?
Sniegs mitējies, esam klāt, Kaspars no GiiBii ar grābekļiem mūs jau gaida, ir jau pašiem savi arī līdzi, sagādāti maisi un darba cimdi. Tepat Uģis, pienāk Anda, ar riteni piebrauc Juris: „Re, man ir garie zābaki, varēšu brist upē, lai koku gabalus vilktu, tie aizsprosto upi!” Tad vēl kāds pienāk un vēl....,esam jau krietns pulciņš, dodamies uz upītes iztekas vietu – Dambjpurvezeru. Tur – talkas sākums, darba cimdi, tukšie maisi, vieta pusdienām un karstai tējai. Un bērniņi arī talciniekiem līdzi,saskaitīju septiņus,mazākajam ne vairāk par 3 gadiem. Kaut arī nu nepavisam nav silts laiks, mājās TV, kompji ar datorspēlēm, draugi....Bet te? Te – mežs, un ezers ar gulbjiem, pīlēm, citiem putniem, Strazdupīte ar strazdu dziesmām, zivīm, kurām tajā dzīvot grūti, trūkst gaisa, nav vietas, nav ceļa brīvam peldējumam, plastmasas pudeles, koku gabali, maisiņi, papīri..., piesārņota. Jāpalīdz, ne jau vienmēr tas ir viegli...Domāju – tā zivs, karūsa, vai cita, nez cik tālu no upes iztekas uz priekšu tiks...un kas to ceļa galā gaida?
Valentīns raizējas: „Zāģi vajag, lai tos baļķēnus pazāģētu, un malka citiem, piknika vietai būs!Cimdi, maisi vai ir visiem? Grābekļu pietiks?” Pienāk Valdis, ciešs rokas spiediens - ”Dodamies strādāt!” Arī VAK seniors Oskara k-gs ir atbraucis. Saskaitījām, esam sapulcējušies 25. Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām. Iepazināmies ar vietējiem iedzīvotājiem – Uģi, Ludmilas –k-dzi. Pensionētā skolotāja jau talciniekiem enerģiski stāsta, rāda īpaši piesārņotās problēmvietas: „Mēs jau te talkojam dažreiz. Re, melnie maisi ar atkritumiem, tos savācām, koku gabalus, citas drazas gan, no upes izvilkt grūti...Sirds sāp, tik piesārņots viss , bet tik skaista vieta – ezers ar gulbjiem, te vasarā peldamies. Un upīte, tur kādreiz zivis makšķerēja. Tagad? Nav upē zivju, nav....Ja nu kāda, aizmaldījusies. Un mežā – ir ogas, sēnes. Atbrauciet vasarā, tad redzēsiet, cik te skaisti, kad zaļš viss. Jā, skola tepat. Bet bērnus, talkojam, sakopjam, redzējusi neesmu. Kāpēc? Nu laikam kaut kas ar to audzināšanu nepareizi...Kas man palīdz lasīt tos atkritumus? Ehh, es pati, pensijā, laika daudz, kāds kaimiņš vēl atnāk kādreiz palīgā. Dzejoli pat sacerēju – par Strazdupīti, vietējiem patīk, pēc pusdienām nolasīšu. Bet tagad ejam, parādīšu, kur visvairāk vajag pastrādāt!”
Talkošanas vietu apsekojām pirms pāris dienām. Uģis, Ludmilas k-dze, Kaspars no GiiBii (viņiem te netālu biroja telpas) satraukti, noraizējušies par vides piesārņotību, tās aizsardzību, sakopšanu šajā rajonā, mums pastāsta savādas lietas. Uzzinām, ka Strazdupīte kaut kad, dabiskajā savā ceļā esot ietecējusi Juglas ezerā, vispirms gan pārpurvotā vietā, tad caur to
ezerā. Purvs, ceļot jaunbūves, nosusināts, upe palikusi bez dabiskās ietekas, un tā mākslīgi izveidota....kanalizācijā. Hmm, upe ietek kanalizācijā??? Iznīcināta dabiskā ekosistēma?
Un zivis? Uz kurieni tās upē peld? Domāju, vai zivis arī mēdz būt tik gudras, lai peldētu... atpakaļ...,uz ezeru? Ludmila raizējas: „Par maz atkritumu tvertņu. Mežā ir, pie upītes nav. Bet pie upītes arī vajadzētu! Un pie ezera vairāk!” Paskatāmies, pie upītes neredzam nevienu. Nav jau nav cilvēki tik ļaunprātīgi, ja būtu miskastes pietiekamā daudzumā (jā, un arī tās regulāri kāds izvāktu), tad jau nu tomēr upē, arī mežā, to atkritumu būt mazāk gan.” Uģis mūs vēlreiz aizved līdz aizdomīgiem grāvīšiem, kas joprojām iziet no privātmāju teritorijām. Redzam, kādā ir netīri pienaini pelēks ūdens, it kā pēc ziepju škīduma smaka, ietek upītē. Netālu no daudzdzīvokļu mājām – tur, kur lielie atkritumu konteineri, aizdomīga dzelzs truba upes krastā ierakta, var jau būt – tīrs notekūdens. Turpat, upē samesti krēsli, veci dēļi, putekļusūcēja atliekas, citas drazas. Bet lielie konteineri taču blakus!Uģis stāsta – bērni spēlējas, velk ārā, štābiņus taisa. Kāpēc? Rotaļlaukumu, iekārtotu vietu sportošanai trūkst? Bet..., ja talkotājiem nebūtu jādarbojas ar atkritumu, drazu, tukšo plastmasas pudeļu vākšanu, tad varbūt varētu...palīdzēt izveidot pastaigu takas bērniem, lielajiem, kādu atraktīvu laukumiņu bērniem sportošanai, varbūt pat no tiem pašiem kokiem, kas no upītes izvilkti. Atcerējos Tērvetes dabas parka takas un objektus. 
Tad kāpēc tomēr tik daudz to plastmasas pudeļu upēs, visapkārt, aizvien? Blakus talkas vietai – veikals „Maxima”. Iepakojumu depozītu sistēma? Lasīts, dzirdēts par to, esot ārzemēs, kaimiņvalstīs. Jā, jā, pie mums arī esot. Bet vai pietiekami plaši? Cik veikalos ir būts, neesmu redzējusi, ka tukšās plastmasas pudeles, citu taru, var nodot veikalā, automātā, pretī par to saņemot naudu vai čeku, ko var izpirkt uz vietas veikalā. Tad varbūt tas - uzdevums deputātiem, esošiem un nākamiem – pacīnīties par šīs sistēmas plašāku ieviešanu? 
Talka. Sadalāmies 2 grupās. Viena grupa - strādās gar upes krastu līdz ceļam, otra, pretējā pusē. Upe, tuvāk ezeram, tīrāka – upes straume vēl jūtama, un arī vietējie iedzīvotāji bija talkojuši. Otrā pusē – njā, liekas pat, vienā talkā visu nepaveikt. Grūtākais jau tos slapjos kokus, sadzīves tehnikas, krēslu gabalus ārā vilkt. Meklēju, skatos, kur tad ir tā zivs, karūsa? Taču jānoskaidro, uzdevums dots – cik tālu no upes iztekas ezerā tā var tikt. Ejot gar upes krastu, redzu pudeles, kokus, kurus varu aizsniegt, jāmēģina izvilkt. Satieku Kristīni ar 3 pavisam maziem bērniņiem, mazākais - lielu papīra gabalu no upes krasta uz jau salasīto kaudzīti nes. „Mums vajag maisu, mēs jau te daudz salasījām,” smaida Kristīne. Maiss tūliņ būs, bet domāju – bērniem auksti, ledains vējš, kur Kārlis ar katliem, ūdeni karstai tējai un talcinieku zupai. Kārlis solīja, Kārlis būs, un zupa, un tēja, desiņas ar štovētiem kāpostiem, mēs jau iepriekš visu sarunājām – kas nesīs pašu lasītu zāļu tēju, kas desiņas... 
Bet pusdienās uz galda ir gan sēnītes, gan rosols, gan cepumu paka, kas no kura. Aizmirsu Kristīnei un bērniem pavaicāt: „Vai zivi neredzējāt?” Skatos upē, neredzu nevienu zivi, pat ne ūdens riņki vai burbuli, pazīmes, ka dzīva radība kaut kur ir...Otrpus ceļam Oskara k-gs stāvā krastā, aizelsies, piekusis, maiss gandrīz pilns. Saucu:„Atpūtieties, Jūs jau tik daudz izdarījāt, lai jaunie vēl pastrādā!” Juris ar garu ķeksi velk satrupējušos koku gabalus, Uģis stiepj uz kaudzi. Iespaidīgs krāvums. Gribas jautāt – „Zivis neredzējāt?”, bet baidos – smiesies, teiks: „Strādā, nāc palīgā, tad zivis būs! Zivis meklē, kur dziļāk, bet cilvēks...” Nu labi, ar zivīm skaidrs, bet ar cilvēkiem, ne gluži. Jo, ja mēs, kaut tie, kas te esam, būtu domājuši vien par savām ērtībām, vai tad...būtu te, pie Strazdupītes, austumā, ledainā vējā..?
Beidzot satieku Valentīnu, velk no upes ārā koka gabalus kopā ar biedriem, puikas palīdz, sauc: „Mēs zivi redzējām! Nejauši izvilkās, tā bija karūsa!Rokā paturēju, atpakaļ upē palaidu, lai dzīvo.” Jā, līdz pusupei zivs tika, bet, vai elpas pietiks,tur, kur tie ziepjaini baltpelēkie ūdeņi upē ietek? Un tālāk, uz kurieni....? 
Tuvojas pusdienlaiks, dodamies uz karstās tējas, zupas un desiņu vietu, tur pie ezera...Ir jau daži te, sasiluši, paēduši, daži vēl blakus strādā. Mazā meitene, Uģa meitiņa Agate, zvejo..., ar kociņu...,plastmasas maisiņus no ezera. Kaspars sauc, „Vēl tikai to ezera piekrastes gabaliņu vajadzētu patīrīt, tur gulbji, pīles pulcējas. Pudeles peld un cēlie gulbji starp tiem. Baltie putni groza kaklus, un pat liekas, kā piekrizdami, māj ar knābjiem...,”jā, jā, tas ir pareizi, labi, tas, ko jūs darāt.....” 
Pusdienas paēstas, Ludmila savu dzejoli – veltījumu Strazdupītei nolasījusi, konkursi notikuši, balvas pasniegtas – gan par labāko ideju upes aizsardzības uzrakstam, gan čaklākajam talciniekam....Un tomēr, liekas, to nevajadzēja, jo centās, daudz izdarīja....visi, gan lielie, gan mazie. Uzraksts, ar balsu vairākumu izvēlēts, uz koka plāksnes ar marķieri uzrakstīts, pie staba pienaglots, vēl tikai jānes, jāierok upes krastā, tur, kur to atkritumu bija visvairāk....Valentīns paņem stabu ar uzrakstu un nes.....”Zini, dīvainas vīzijas man to stabu nesot, rīt Lieldienas...” „Galvenais,jau, Valentīn, tas uzraksts uz plāksnes, un cerība...,ka cilvēki sapratīs.”
UPI ZIVĪM, KOKUS PUTNU DZIESMĀM, ATKRITUMUS MISKASTĒ!
PĒC TALKAS. Jāpalūdz Kasparam, lai paseko, cik ilgi tas mūsu ieraktais stabs ar uzrakstu paliks savā vietā....Jāpaseko, lai visi atkritumu savlaicīgi tiek aizvesti. Tāpat jāzvanās, jāorganizē, lai savākto koku, dēļu kaudzes izved. Jā, un atdzejot vietējās dzejnieces, pensionētās skolotājas Ludmilas k-dzes dzejoli...Te, pagaidām, mēģinājums vienam pantam:
Vai būs..., ka nicīgi mēs teiksim:
„Tā nav upe, bet kāds apmāns!
Grāvis smirdīgs, jārok ciet!”
Atlidos strazdi...ik pavasari,
meklēs Strazdupīti, mūsu upi.
Tās vairs nav.....
Par saskatītajiem vides aizsardzības pārkāpumiem, problēmjautājumiem, talcinieku ierosinājumiem apkārtējās vides un rekreācijas iespēju uzlabošanai informēsim Rīgas domi, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, Veselības inspekciju....
Rakstu sagatavoja: Valentīns Jeremejevs, Jolanta Vikmane
 |
 |
 |
 |
- 2681 skatījumi
Šodien 08.02.2016. Dobeles novada Īles pagastā pie Nacionālo partizānu bunkura bija iecerēta diskusija starp vides aktīvistiem (Vides Aizsardzības klubu un vietējiem aktīvistiem), AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, lai novērstu iepriekš radušās domsarpības par Īles Nacionālo partizānu bunkura apkārtē esošā ekomeža "Vilkukalna - Krievukalna mežs" apsaimniekošanu.
Jau vairāku gadu garumā bija radies konflikts, jo AS "Latvijas Valsts meži" nekorekti neturēja paši savu apņemšanos šajā masīvā necirst kailcirtes (ko izmantoja FSC sertifikācijas procesā), saimniekot mežā tā, lai saglabātu rekreācijas resursus, ogošanas iespējas iedzīvotājiem, vēsuriskās ainavas izjūtas Īles nacionālo partizānu bunkura apmeklētājiem ne vien pie paša bunkura (ko tik tiešām AS "Latvijas Valsts meži" godam atbalstījuši un turpina atbalstīt), bet arī plašākā apkārtnes mežu teritorijā, kas nedalāmi saistīta ar vēsturiskajām atmiņām un pilnvērtīga izziņas tūrisma iespējām ekomežā.
Par spīti VAK Zemgales nodaļas un vietējo iedzīvotāju aicinājumiem šogad tomēr tika lielā steigā nocirsts kailcirtē 116.kvartāla 2.nogabals - 2ha nepilnus 110 gadus vecs priežu mežs (pirms dažiem gadiem vien sasniedzis galvenās cirtes vecumu), ir ieplānotas kailcirtes vēl citos līdzīgos nogabalos līdz pat 30ha platībā!), ignorējot vides aktīvistu aicinājumu tur cirst izlases cirtē pieaugušās egles, atstājot vecās priedes, bet pēc 10-20 gadiem veidot priežu audzē 0,2ha lielus atvērumus, kuros varētu pakāpeniski atjaunoties priežu 2.stāvs, veidojoties dažādvecuma mežam.
Par lielu nožēlu jāsaka, ka šodienas tikšanās bija formāla, jo AS "Latvijas Valsts meži" to publiski nosauca par tikšanos ar Saeimas deputātiem, nevis vides aktīvistiem, rīcība no AS "Latvijas Valsts meži" puses bija klaji nedemokrātiska un neatbilstoša atsevišķiem FSC sertifikāta principiem attiecībā par sabiedrības dažādu grupu viedokļa uzklausīšanu. Pēc būtības tikšanās laikā tika ilgstoši runāts par Īles partizānu bunkuru un tā vēsturi, netika apskatīti visi VAK un citu vides aktīvistu pieminētie problemātiskie meža nogabali (apskatīta tika tikai kailcirte 116.kvartāla 2.nogabalā un viena izlases cirte, kur AS "Latvijas Valsts meži" centās apgalvot, ka izlases cirtes izpilde vainojama neracioālā koksnes krājas izmantošanā sakarā ar mežaudzes bojājumiem), bet pats galvenais sabiedrības interešu aizskārums bija apzināta vārda nedošana vides aktīvistiem. Pēc būtības VAK Zemgales nodaļas aktīvistiem un citiem vides aktīvistiem bija "ar varu" jāņem vārdu, jāpārtrauc AS "Latvijas Valsts meži" valdes locekļa E.Zakovica demagoģiskā un garā runa, lai izteiktu arī savu viedokli par šī ekomeža apsaimniekošanas dabai un cilvēkiem draudzīgām alternatīvām.
Diemžēl kvalitatīva un pilntiesīga diskusija un situācijas analīze pēc būtības nenotika, drīzāk notika kārtējā pārmetumu un kritikas izteikšana vides organizācijām par ažiotāžas celšanu un mēģinājumi apvainot vides aktīvistus nepatiesas trauksmes celšanā.
Šā iemesla dēļ VAK joprojām uzskata, ka kailcirtes Vilkukalna - Krievukalna ekomežā nav pieļaujamas, kopējos ciršanas apjomus jāsamazina, bet AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem jāmācās ievērot demokrātiska uzņēmuma pamatvērtības - spēju uzklausīt pēc būtības un cienīt pretējās puses viedokli (nevis vilcināt laiku, lai tikai netiktu pateikts kas lieks un netīkams no vides aktīvistu puses), pat, ja tam netiek piekrists, turklāt savu atšķirīgo viedokli objektīvi pamatojot.
Jebkurā gadījumā, izsakot nožēlu par kārtējo neizdevušās komunikācijas epizodi, VAK cer atsākt konstrukrīvu diskusiju par Vilkukalna - Krievukalna ekomeža nākotni, piesaistot diskusijā arī vietējos iedzīvotājus un Dobeles novada pašvaldību.
- 3022 skatījumi
Zemgales reģionā ir mazākais mežainums Latvijā, un te atrodas mazāk kā 20 % no visiem Latvijas mežiem. Sevišķi Jelgavas un Dobeles apkārtnē tie ir atsevišķi mežu masīvi, kas ir ļoti nozīmīga dzīvotne lauksaimniecībā intensīvi izmantoto teritoriju vidū.. Zemgalē ir palikuši nedaudzi mežu masīvi Elejas, Īles-Krievukalna un citi... Tā Īles Krievukalna-Vilkukalna mežu masīvs, kur AS „ Latvijas Valsts Meži” pirms dažiem gadiem ir izveidojis ekomežu, būtu pelnījis, lai šai teritorijā izveido jaunu aizsargājamu teritoriju Īles Krievukalna dabas parku. Šai teritorijai ir arī milzīga kultūrvēsturiska vērtība. Te atrodas arī slavenais Īles bunkurs- autentiski atjaunots latviešu nacionālo partizānu bunkurs. Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju. Šai masīvā atrodas arī virkne skaistu ezeru. Ja izdotos šeit izveidot aizsargājamu teritoriju, tad tā patiesi kļūtu par īstenu Zemgales dabas pērli.
Neskatoties uz vēlmi izcirst arī šos mežus, un vispārējo valsts standartu mežu izciršanā piemērošanu no AS „Latvijas Valsts meži” puses, Vides aizsardzības klubs uzskata, ka Zemgalē mežs ir vēl īpašāka vērtība nekā citās teritorijā, tamdēļ šeit parastā izciršanas kārtība ir absolūti nepieļaujama. Šodien, neskatoties uz protestiem, AS „Latvijas Valsts meži” diemžēl sāk cirst kailcirtē Īles pagastā esošo valsts meža 116.kvartāla 2.nogabalu – tikko galvenās cirtes vecumu sasniegušu priežu mežu, kas vēl ilgi varētu augt, nezaudējot arī koksnes tirgus vērtību vismaz 30-40 gadus. Šādu rīcību no AS „Latvijas Valsts meži” puses VAK uzskata par dzimtenes nodevību, jo teritorija atrodas netālu no Īles nacionālo partizānu bunkura un Ružas ezera, esoša ekomeža rekreācijai platībā, turklāt tuvu meža ceļam, pa kuru pārvietojas vietējie ļaudis un tūristi.
Vides aizsardzības klubam ir nodibinājusies Zemgales nodaļa, kuras galvenais uzdevums būs sekmēt un aizsargāt Zemgales mežus, cīnīties par jaunu īpaši aizsargājamu mežu teritoriju veidošanu Zemgales novadā.
29374253
Elita Kalniņa
- 2475 skatījumi