Raksti
Šodien 08.02.2016. Dobeles novada Īles pagastā pie Nacionālo partizānu bunkura bija iecerēta diskusija starp vides aktīvistiem (Vides Aizsardzības klubu un vietējiem aktīvistiem), AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, lai novērstu iepriekš radušās domsarpības par Īles Nacionālo partizānu bunkura apkārtē esošā ekomeža "Vilkukalna - Krievukalna mežs" apsaimniekošanu.
Jau vairāku gadu garumā bija radies konflikts, jo AS "Latvijas Valsts meži" nekorekti neturēja paši savu apņemšanos šajā masīvā necirst kailcirtes (ko izmantoja FSC sertifikācijas procesā), saimniekot mežā tā, lai saglabātu rekreācijas resursus, ogošanas iespējas iedzīvotājiem, vēsuriskās ainavas izjūtas Īles nacionālo partizānu bunkura apmeklētājiem ne vien pie paša bunkura (ko tik tiešām AS "Latvijas Valsts meži" godam atbalstījuši un turpina atbalstīt), bet arī plašākā apkārtnes mežu teritorijā, kas nedalāmi saistīta ar vēsturiskajām atmiņām un pilnvērtīga izziņas tūrisma iespējām ekomežā.
Par spīti VAK Zemgales nodaļas un vietējo iedzīvotāju aicinājumiem šogad tomēr tika lielā steigā nocirsts kailcirtē 116.kvartāla 2.nogabals - 2ha nepilnus 110 gadus vecs priežu mežs (pirms dažiem gadiem vien sasniedzis galvenās cirtes vecumu), ir ieplānotas kailcirtes vēl citos līdzīgos nogabalos līdz pat 30ha platībā!), ignorējot vides aktīvistu aicinājumu tur cirst izlases cirtē pieaugušās egles, atstājot vecās priedes, bet pēc 10-20 gadiem veidot priežu audzē 0,2ha lielus atvērumus, kuros varētu pakāpeniski atjaunoties priežu 2.stāvs, veidojoties dažādvecuma mežam.
Par lielu nožēlu jāsaka, ka šodienas tikšanās bija formāla, jo AS "Latvijas Valsts meži" to publiski nosauca par tikšanos ar Saeimas deputātiem, nevis vides aktīvistiem, rīcība no AS "Latvijas Valsts meži" puses bija klaji nedemokrātiska un neatbilstoša atsevišķiem FSC sertifikāta principiem attiecībā par sabiedrības dažādu grupu viedokļa uzklausīšanu. Pēc būtības tikšanās laikā tika ilgstoši runāts par Īles partizānu bunkuru un tā vēsturi, netika apskatīti visi VAK un citu vides aktīvistu pieminētie problemātiskie meža nogabali (apskatīta tika tikai kailcirte 116.kvartāla 2.nogabalā un viena izlases cirte, kur AS "Latvijas Valsts meži" centās apgalvot, ka izlases cirtes izpilde vainojama neracioālā koksnes krājas izmantošanā sakarā ar mežaudzes bojājumiem), bet pats galvenais sabiedrības interešu aizskārums bija apzināta vārda nedošana vides aktīvistiem. Pēc būtības VAK Zemgales nodaļas aktīvistiem un citiem vides aktīvistiem bija "ar varu" jāņem vārdu, jāpārtrauc AS "Latvijas Valsts meži" valdes locekļa E.Zakovica demagoģiskā un garā runa, lai izteiktu arī savu viedokli par šī ekomeža apsaimniekošanas dabai un cilvēkiem draudzīgām alternatīvām.
Diemžēl kvalitatīva un pilntiesīga diskusija un situācijas analīze pēc būtības nenotika, drīzāk notika kārtējā pārmetumu un kritikas izteikšana vides organizācijām par ažiotāžas celšanu un mēģinājumi apvainot vides aktīvistus nepatiesas trauksmes celšanā.
Šā iemesla dēļ VAK joprojām uzskata, ka kailcirtes Vilkukalna - Krievukalna ekomežā nav pieļaujamas, kopējos ciršanas apjomus jāsamazina, bet AS "Latvijas Valsts meži" pārstāvjiem jāmācās ievērot demokrātiska uzņēmuma pamatvērtības - spēju uzklausīt pēc būtības un cienīt pretējās puses viedokli (nevis vilcināt laiku, lai tikai netiktu pateikts kas lieks un netīkams no vides aktīvistu puses), pat, ja tam netiek piekrists, turklāt savu atšķirīgo viedokli objektīvi pamatojot.
Jebkurā gadījumā, izsakot nožēlu par kārtējo neizdevušās komunikācijas epizodi, VAK cer atsākt konstrukrīvu diskusiju par Vilkukalna - Krievukalna ekomeža nākotni, piesaistot diskusijā arī vietējos iedzīvotājus un Dobeles novada pašvaldību.
- 2937 skatījumi
Zemgales reģionā ir mazākais mežainums Latvijā, un te atrodas mazāk kā 20 % no visiem Latvijas mežiem. Sevišķi Jelgavas un Dobeles apkārtnē tie ir atsevišķi mežu masīvi, kas ir ļoti nozīmīga dzīvotne lauksaimniecībā intensīvi izmantoto teritoriju vidū.. Zemgalē ir palikuši nedaudzi mežu masīvi Elejas, Īles-Krievukalna un citi... Tā Īles Krievukalna-Vilkukalna mežu masīvs, kur AS „ Latvijas Valsts Meži” pirms dažiem gadiem ir izveidojis ekomežu, būtu pelnījis, lai šai teritorijā izveido jaunu aizsargājamu teritoriju Īles Krievukalna dabas parku. Šai teritorijai ir arī milzīga kultūrvēsturiska vērtība. Te atrodas arī slavenais Īles bunkurs- autentiski atjaunots latviešu nacionālo partizānu bunkurs. Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju. Šai masīvā atrodas arī virkne skaistu ezeru. Ja izdotos šeit izveidot aizsargājamu teritoriju, tad tā patiesi kļūtu par īstenu Zemgales dabas pērli.
Neskatoties uz vēlmi izcirst arī šos mežus, un vispārējo valsts standartu mežu izciršanā piemērošanu no AS „Latvijas Valsts meži” puses, Vides aizsardzības klubs uzskata, ka Zemgalē mežs ir vēl īpašāka vērtība nekā citās teritorijā, tamdēļ šeit parastā izciršanas kārtība ir absolūti nepieļaujama. Šodien, neskatoties uz protestiem, AS „Latvijas Valsts meži” diemžēl sāk cirst kailcirtē Īles pagastā esošo valsts meža 116.kvartāla 2.nogabalu – tikko galvenās cirtes vecumu sasniegušu priežu mežu, kas vēl ilgi varētu augt, nezaudējot arī koksnes tirgus vērtību vismaz 30-40 gadus. Šādu rīcību no AS „Latvijas Valsts meži” puses VAK uzskata par dzimtenes nodevību, jo teritorija atrodas netālu no Īles nacionālo partizānu bunkura un Ružas ezera, esoša ekomeža rekreācijai platībā, turklāt tuvu meža ceļam, pa kuru pārvietojas vietējie ļaudis un tūristi.
Vides aizsardzības klubam ir nodibinājusies Zemgales nodaļa, kuras galvenais uzdevums būs sekmēt un aizsargāt Zemgales mežus, cīnīties par jaunu īpaši aizsargājamu mežu teritoriju veidošanu Zemgales novadā.
29374253
Elita Kalniņa
- 2390 skatījumi
Līdz 2016. gada 27. janvārim notiek Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas apspriešana.
Mēs, Jūrmalas aizsardzības biedrība, negatavojamies tirgoties ar Jūrmalas domes deputātiem, kuri jau kārtējo reizi nevēlas saglabāt to vēl nedaudz atlikušo, kas šo pilsētu padara tik unikālu un atšķirīgu no citām pilsētām pie jūras. Mēs joprojām esam kategoriski pret kāpu apbūvi Bulduros, unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metrus augstām 12 stāvu ēkām, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši līdzās arhitektūras piemineklim - Dzintaru koncertzālei, tikko uzceltu viesnīcu pārveidošanu par daudzdzīvokļu namiem, laupot jūrmalniekiem solītās darba vietas un samazinot to īpašniekiem iemaksājamos nodokļus pilsētas budžetā.
- 2188 skatījumi
Vides Aizsardzības klubs iebilst pret kūdras ieguves ieceri Olaines novada Ēbelmuižas purvā - vietā, kas atrodas tuvu Rail Baltica trasei un kur pašlaik atrodas relatīvi neskarts vienlaidus meža-purva masīvs, kas turklāt pieder SIA "Rīgas Meži". VAK skatījumā Rīgas apkārtnē pēc iespējas jāsagabā visus esošos vienlaidus purvu-mežu masīvus, nepieļaujot zemju tranformāciju par labu apbūvei un derīgo izrakteņu ieguvei, jo Rīgas apkārtne ir ekoloģiski jutīga paaugstinātas antropogēnās ietekmes teritorija. Turklāt, konkrētajā vietā, sākot kūdras rakšanu, tiktu būtiski palielināta Rail Baltica trases nevēlamā ietekme uz vidi kā arī apdraudēts melnā stārķa mikroliegums un bioloģiski vecas mežaudzes, kuras atrodas attālāk no plānotās Rail Baltica trases un citādi tiktu saglabātas ilgtermiņā. Sīkāk - lasiet VAK vēstulē Olaines novada Domei.
Olaines Novada domei
Zināšanai: Valsts Meža dienestam
Rīgā, 12.01.2016. Nr. 2016_0003
Par detālplānojumu – apspriešanas priekšlikums - SIA "Rīgas meži" nekustamā īpašuma "Rīgas pilsētas meža fonds" daļai - kadastra apzīmējums 80800060576.
Biedrība „Vides Aizsardzības klubs” (VAK) iepazinās ar detālplānojumu un pauž viedokli, ka derīgo izrakteņu, tajā skaitā kūdras, ieguve Detālplānojuma teritorijā nav pieļaujama, bet visā Detālplānojuma teritorijā saglabājamas tur esošās mežaudzes un purvi. Ja tomēr Olaines Novada dome jebkādu iemeslu dēļ lemj virzīt apstiprināšanai, VAK izvirza nosacījumu – iekļaut Detālplānojumā teritorijas izmantošanas nosacījumos punktu, saskaņā ar kuru visā Detālplānojuma teritorijā aizliegta derīgo izrakteņu ieguve neatkarīgi no platības un izvēlētās metodes, iepriekš neveicot pilna apjoma ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu un nesaņemot labvēlīgu atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu no Vides Pārraudzības valsts biroja. VAK savu viedokli pamato sekojoši:
1. Detālplānojuma teritorijas tiešā tuvumā (Babītes mežniecības 128., 129.kvartāls) atrodas melnā stārķa mikroliegums ar buferzonu. Diemžēl intensīva kūdras ieguve radīs būtiskas izmaiņas vidē, gan trokšņa līmenī, gan hidroloģiskajā režīmā, pasliktinot stārķu barošanās un ligzdošanas iespējas plašā teritorijā. Esošā mikrolieguma platība kopā ar buferzonu aizņem tikai nepilnus 40ha, kas skaidrojams ar faktu, ka mikroliegums dibināts īsi pēc normatīvo aktu dabas aizsardzības jomā izmaiņām, saskaņā ar ko līdz 01.01.2013. maksimālā melnā stārķa mikrolieguma ar buferzonu platība bija 40ha, šobrīd – 100ha (skatīt pielikumā VAK vēstuli Valsts Meža dienestam). VAK uzskata, ka, veidojot mikroliegumu, eksperts dokumentus gatavojis vēl pēc vecā normatīvo aktu regulējuma, ņemot vērā, ka apsekošana veikta 2012.gada ligzdošanas sezonā, bet lēmums pieņemts 19.03.2013., no kā secināms, ka ekspertam visticamāk nav bijusi iespēja atbilstoši sezonai apsekot mikrolieguma apkārtni, lai analizētu buferzonas noteikšanu atbilstoši 100ha limitam. VAK uzskata, ka mikrolieguma buferzonas palielināšana ir absolūti nepieciešama, lai nodrošinātu adekvātu un ilgtspējīgu melnā stārķa ligzdošanas platības aizsardzību, turklāt mikrolieguma un tā buferzonas tiešā tuvumā jebkurā gadījumā nav pieļaujama saimnieciskā darbība – derīgo izrakteņu ieguve, kas pēc būtības būtiski pārsniedz tipveida mežsaimnieciskās darbības negatīvo ietekmi.
Šajā sakarā VAK pieprasa ņemt vērā, ka Detālplānojums izstrādāts pavirši un nekorekti, nav ņemti vērā Valsts Meža dienesta un Lielrīgas reģionālās pārvaldes nosacījumi – nav norādīta precīza derīgo izrakteņu ieguves teritorija detālplānojuma robežās, bet ir pateikts, ka ieguve var notikt visā Detālplānojuma teritorijā. Detālplānojuma 9.lpp. kartē nepareizi attēlota Detālplānojuma teritorija uz Valsts meža dienesta mežaudžu plāna fona kā aplis, tādējādi radot apzinātu maldināšanu, par Detālplānojuma teritorijas atrašanos tālāk nekā patiesībā no melnā stārķa mikrolieguma un tā buferzonas robežas, gan arī no Babītes mežniecības 119.kvartāla 8.nogabalā esošās mežaudzes robežas. Tiek arī nepatiesi atbildēts uz Valsts Meža dienesta nosacījumu 3.punktu, respektīvi, Detālplānojuma veidotāji apgalvo, ka ceļi tieši nerobežosies ar mikroliegumu un tā buferzonu, taču kartē Detālplānojuma 16.lpp. redzams, ka ar sarkanu pārtrauktu līniju zīmētie ceļi caurauž visu Detālplānojuma teritoriju, turklāt tieši sākumposmā ceļi iet tieši gar melnā stārķa mikrolieguma un tā buferzonas robežu (grāvja atrašanās starp mikroliegumu un ceļu VAK skatījumā nebūtu uzskatāma par ceļa nerobežošanos ar mikroliegumu pēc būtības, jo grāvis nekalpo kā robeža troksnim, turklāt grāvis lielā mērā uzskatāms par daļu no ceļa infrastruktūras. Nav arī Detālplānojumā pienācīgi atrisināts jautājums par negatīvas ietekmes nepieļaušanu uz Babītes mežniecības 128.kvartāla 2.nogabalu, kurā atrodas aizsargājamas sūnu sugas un bioloģiski vecs priežu mežs (pieminēts Valsts Meža dienesta nosacījumos), bet Detālplānojuma teritorija tieši robežojas ar šo nogabalu.
2. Detālplānojumā ir vēl citas pretrunas, piemēram, Detālplānojuma 7.lpp norādīts, ka Detālplānojuma teritorija ir 247ha, tomēr no Detālplānojuma 17.lpp norādītās jaunveidojamo kontūrgrāvju un kartu grāvju shēmas ir redzams, ka ar kūdras ieguvi saistītā saimnieciskā darbība faktiski plānota visā Detālplānojuma teritorijā, ko apliecina arī Detālplānojuma veidotāju atbilde uz Valsts Meža dienesta nosacījumu 5.punktu. Tajā pat laikā Detālplānojuma 4., 5.lpp ir norāde par P kategorijas kūdras krājumiem 148ha platībā. Iespējams, šādā veidā var tikt mēģināts izvairīties no pilnas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšanas, kam saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” jebkurā gadījumā jānotiek, ja plānotā kūdras ieguves teritorija ir lielāka par 150ha (šajā gadījumā VAK uzskatā tā tas arī ir, jo, pat ja P kategorijas krājumi fiksēti 148ha platībā, reālā ieguves teritorija ir visa Detālplānojuma teritorija – 247ha), bet sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums Lielrīgas RVP jāveic, ja kūdras ieguves platība pārsniedz 25ha (šādā gadījumā Lielrīgas RVP kompetencē ietilpst un VAK pieprasa, lai tiktu no Lielrīgas RVP puses pieprasīts pilns ietekmes uz vidi novērtējuma process, pamatojoties uz 148ha kūdras krājumiem, kas ir tuvi likumā paredzētajai 150ha robežai, turklāt teritorija atrodas uz Rīgas pašvaldībai piederoša zemes gabala un faktiski ir vienlaidus purvu – mežu masīvs Rīgas tuvumā, atrodas tiešā melnā stārķa mikrolieguma tuvumā, teritorijas daļā un arī tiešā tuvumā atrodas jau zināmas un vēl potenciāli identificējamas bioloģiski vērtīgas mežaudzes un purva platības).
Kļūda ieviesusies arī detālplānojuma 6.lpp kartē, kur ar sarkanu līniju attēlotas nevis SIA „Rīgas Meži” piederošā zemesgabala ar kadastra apz. 80800060756 robežas (kam jābūt 904.4ha, pārsniedzot pat Detālplānojuma teritoriju), bet gan tikai daļa no Detālplānojuma teritorijas – respektīvi, tur attēlota tikai zemes vienības daļa ar kadastra apz. 808000605768001
3. Redzams arī no Detālplānojuma pielikuma, ka eksperte Inga Straupe savu atzinumu, visticamāk, sagatavojusi tikai par īpaši aizsargājamiem meža biotopiem, bet nav analizēta īpaši aizsargājamu purva biotopu esamība teritorijā, īpaši attiecībā uz ES aizsargājamo biotopu 7120 (degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās), kura sastopamības varbūtība purvā un tam piegulošajās mežaudzēs ir ļoti liela, ņemot vērā teritorijas apsaimniekošanas vēsturi. Tāpat arī ekspertes Ingas Straupes atzinums un uz to balstītais Valsts Meža dienesta lēmums par īpaši aizsargājama meža iecirkņa atcelšanu (Detālplānojumā pievienots kā pielikums) ir pieņemts, balstoties uz novecojušiem normatīvajiem aktiem, jo šobrīd saskaņā ar 05.12.2000. MK noteikumiem Nr. 421, kuri kopš 01.01.2014. papildināti ar 1.18 apakšpunktu, kas paredz veidot mikroliegumus arī biotopam „Veci un dabiski purvaini meži”, kas atbilst Eiropas Savienības prioritāri aizsargājamam meža biotopam 91D0*, tādējādi, īpaši aizsargājamais meža iecirknis nebūtu vienkārši atceļams, bet būtu veidojams mikroliegums biotopam 91D0* Babītes mežniecības 120.kvartāla 2., 5., 9., 10., 12.nogabalos (nogabali nesakrīt pēc numuriem ar ekspertes slēdzienā un VMD lēmumā norādītajiem, bet platība ir viena un tā pati, pamatojoties uz aktualizētu taksāciju, kurā mainīta nogabalu konfigurācija un numuri, bet detālplānojuma veidotāji nav to ņēmuši vērā, nav snieguši šai situācijai informatīvu skaidrojumu, pielikumā vēstulei pielieku datus no vecās un aktuālās taksācijas salīdzināšanai). VAK 07.01.2016. ir iesniedzis Valsts Meža dienestā ierosinājumu mikrolieguma veidošanai biotopam 91D0*, ierosinājumu arī pievienojot šīs vēstules pielikumā.
4. Detālplānojuma teritorija robežojas un daļēji pārklājas ar Rail Baltica plānoto trasi, savukārt Rail Baltica trase pati par sevi ir liela apjoma lineārs objekts, kas reģionālā un valsts mērogā rada būtisku ietekmi uz vidi, fragmentē mežus un purvus, tieši un netieši ietekmē aizsargājamos biotopus un samazina to kopplatību. Kūdras ieguves veikšana tiešā Rail Baltica trases tuvumā būtiski palielinātu trases negatīvo ietekmi uz vidi un dabas vērtībām, pastāv arī sarežģījumus ar piekļuvi teritorijai, Rail Baltica dēļ piekļuve plānota pa Plakanciema ceļu, kas savukārt sagādās neērtības iedzīvotājiem un palielinās kūdras ieguves jau tāpat būtiski nelabvēlīgo ietekmi uz dabas vērtībām, īpaši jau melnā stārķa mikroliegumu, kam tiešā tuvumā ieplānots piebraukšanas ceļš plānotajai kūdras atradnei. VAK lūdz ņemt vērā, ka „Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktuālajā versijā (http://www.environment.lv/upload/content/rail-baltica-ivn-zinojums-uz-vpvb-f-231215.pdf) 695.lpp tabulā kā trases ekspluatācijas perioda ietekmes uz vidi mazinošs pasākums mežu teritorijās ieteikts „3km vai citā pamatotā attālumā no Rail Baltica nodalījuma joslas malas uz abām pusēm aizliegt kailcirtes un jaunu meža ceļu būvniecību valsts un pašvaldību mežos, ja ceļu platums pārsniedz 10 metrus...” Pēc būtības šāds ieteikums uzskatāms par pietiekamu pamatojumu meža zemes netransformēšanai un kūdras ieguves neatļaušanai Ēbelmuižas meža un purva teritorijā SIA „Rīgas Meži” īpašumos, jo atmežošana un derīgo izrakteņu ieguve rada pat daudz būtiskāku un ilglaicīgāku negatīvu ietekmi uz vidi kā tipveida mežsaimnieciska kailcirte.
5. Redzams, ka Detālplānojuma teritorija robežojas ar kaimiņu pašvaldību – Ķekavas novadu, diemžēl darba uzdevumā nav iekļauts kā arī reāli nav saņemts rakstveida Ķekavas novada pašvaldības viedoklis un nosacījumi iecerētajai darbībai, kas šajā gadījumā obligāti bija jāsaņem (no Detālplānojuma un tam pievienotajiem dokumentiem rodas iespaids, ka Ķekavas novada pašvaldība pat nav informēta par Detālplānojuma izstrādi), jo iecerētā darbība var būtiski ietekmēt vides kvalitāti un nekustamos īpašumus arī Ķekavas novada teritorijā.
6. Nav pieprasīti un saņemti nosacījumi no Dabas Aizsardzības pārvaldes. Lai arī Detālplānojuma teritorijā un tās tuvumā neatrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (izņemot mikroliegumu meža zemēs), tomēr nosacījumu saņemšana no Dabas Aizsardzības pārvaldes būtu nepieciešama sakarā ar melnā stārķa mikrolieguma tuvumu kā arī jau zināmu un arī potenciāli vēl citu īpaši aizsargājamu meža biotopu atrašanos Detālplānojuma teritorijā un tās tuvumā.
7.
Olaines Novada domei pielikumā – VAK 07.01.2016. vēstule Valsts Meža dienestam ar jauna mikrolieguma ierosinājumu un ierosinājumu paplašināt esošā mikrolieguma buferzonu un kartes, kurās redzama atšķirīga meža nogabalu konfigurācija Babītes mežniecības 120.kvartālā, kas liecina par nesen veiktu jaunu meža taksāciju (Dabas Aizsardzības pārvaldes sistēmā OZOLS dati no Valsts Meža dienesta tiek ievietoti ar aptuveni gada aizkavēšanos).
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu.
- 2856 skatījumi